Aicinājums sabiedrībai vērsties prokuratūrā ar lūgumu izmeklēt Veselības ministrijas tēriņus
Pacients, tiesību zinātņu students07.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Simtiem vēža pacientu, kas mocās starp ķīmijterapiju un cerību atlabt, lasot kontrastējošos paziņojumus medijos, bezspēcībā nolaižas rokas - “Smaga situācija onkoloģijā: jāmazina pacientu līdzmaksājumi, jāapmaksā jaunas zāles” un tajā pašā laikā “Fakti rada aizdomas, ka kovida vakcīnās varētu būt izķēzīta apjomīga valsts nauda”. Izķēzīta nauda 16,6 miljonu eiro vērtībā. Iespējams, tāpēc, ka valstij nepietiek līdzekļu visam un jāizvēlas prioritātes. Vai šobrīd sanāk, ka prioritāte ir Nikaragvas iedzīvotāji?
Pagājušajā nedēļa Neatkarīgā Rīta Avīze ziņoja, ka Valsts kontrole turpinās pārbaudes par Veselības ministrijas pārmērīgajām COVID 19 vakcīnu iegādēm. Taču prokuratūra atbildējusi, ka valsts tēriņu izvērtējums neietilpstot tās kompetencē. Tas gan šķiet savādi tā šķirot politiķus pēc patikas – Viņķeli jā, bet Pavļutu nē?
Ja Viņķeles kundzes gadījums bija vairāk neizdarība nekā kāds nodarījums, tad Pavļuta un viņa padoto rīcība gan šķiet būtisks pāri darījums visai Latvijas sabiedrībai, ar saviem pārmērīgiem “aprēķiniem” atņemot līdzekļus tai sabiedrības daļai, kurai tie “daži” miljoni varētu būt dzīvības vērti.
Turklāt papildus 16,6 miljoniem eiro, kas jau ir pazaudēti, šogad vēl 6,6 miljoni eiro piešķirti, lai uzturētu vakcinācijas infrastruktūru, nemaz nerunājot par miljoniem, ko plānots tērēt papildu vakcīnu iegādēm.
Pavļuts savos soctīklos stāsta, ka Ukrainas cilvēki atgūstas Vaivaru rehabilitācijas centrā. Tas viss jau būtu pareizi, bet ar vakcīnās un citur Veselības ministrijas izniekoto budžeta naudu varēja rehabilitācijas iespējas paplašināt simtiem cilvēku. Nemaz nerunāsim par rindām uz operācijām un zāļu deficītu.
Ja prokuratūra nesaredz iemeslus izvērtēt šādu valsts iestādes rīcību, tad varbūt sabiedrībai ir jānorāda uz iemesliem, kāpēc šādas amatpersonas būtu jāsauc pie kriminālatbildības. Lai atvieglotu jūsu dzīvi, pievienoju šim rakstam iesnieguma paraugu, kuru jebkurš no mums var aizpildīt un iesniegt prokuratūrā. Jūsu līdzdalība būtu pierādījums tam, ka Latvijas sabiedrība nav aunu bars, kas iet nekaunīgu politiķu pavadā, bet gan sabiedrība, kas domā, analizē un iesaistās!
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai
Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1801
(vārds, uzvārds)
(adrese)
(e-pasts)
Rīgā 2022. gada __. jūnijā
IESNIEGUMS
Par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar veselības ministra Daniela Pavļuta darbībām
Publiski izskanējis, ka Latvijas Republikas Veselības ministrija ziedos Nikaragvai 849 420 vakcīnu “Comirnaty” devas, kuru kopējā vērtība ir 16 563 690 eiro.[1] Latvija līdz šim jau ir ziedojusi aptuveni miljonu vakcīnu Tunisijai, Moldovai, Albānijai, Kenijai, Gruzijai, Vjetnamai, Ēģiptei un Beninai.[2]
Vēl pavisam nesen, 2022. gada 24. februārī Saeima izskatīja parlamentārās komisijas (turpmāk – Komisija) par valdības rīcību Covid-19 pārvarēšanā galaziņojumu (turpmāk – Galaziņojums).[3]
Galaziņojumā norādīts, ka Komisija ir konstatējusi tādas nepilnības Vakcinācijas projekta biroja izveidē un darbības sākumā, kuru dēļ varēja tikt ietekmēta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pakārtoti varēja tikt ietekmēts arī vakcinācijas temps un aptvere.
Papildus tam ir acīmredzams fakts, ka vakcīnas ir iepirktas vairāk, nekā Latvijas iedzīvotāju skaitam bija nepieciešams, pat elementāri matemātiski aprēķinot maksimāli pieļaujamo vakcināciju skaitu. Līdz ar to nepieciešams pārbaudīt, vai nav notikusi valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana.
Ievērojot iepriekš minēto un jau tā līdz šim Latvijas valsts budžetam nodarīto kaitējumu, kas radies nepārdomātu vakcīnu iepirkumu rezultātā, nav skaidrs, kādēļ Daniels Pavļuts turpina tērēt valsts līdzekļus miljonu eiro apmēros pārmērīgos vakcīnu iepirkumos, lai pēc tam tās “ziedotu” tālāk.
Šāda atkārtota veselības ministra rīcība liecina par citiem, tikai viņam zināmiem iemesliem, un tā, iespējams rezultēsies ar vēl vienu nevajadzīgu vakcīnu iepirkumu un valsts naudas līdzekļu izšķērdēšanu.
Minētās darbības, iespējams, saistītas ar Daniela Pavļuta personisku ieinteresētību vai kāda labuma saņemšanu no zāļu ražotājiem par nevajadzīgu iepirkumu veikšanu.
Krimināllikuma 317. pants noteic atbildību par amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Krimināllikuma 319. panta pirmajā daļā noteikta atbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.
Krimināllikuma 320.pantā noteikta atbildība par kukuļa, [..] pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona [..].
Krimināllikuma 326. panta otrajā daļā noteikta atbildība par mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskās ieinteresētības dēļ izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
Ievērojot visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17.panta pirmo daļu un otrās daļas 4.punktu, Kriminālprocesa likuma 36.panta pirmo daļu, Krimināllikuma 317., 319., 320., 326.pantu,
lūdzu:
uzsākt pārbaudi par Daniela Pavļuta darbībām, kas saistītas ar vakcīnu iepirkumiem un to izlietojumu;
uzsākt kriminālprocesu un noskaidrot, vai un kādos apstākļos ir izdarīti Krimināllikuma 317., 319., 320., 326.pantos, kā arī, iespējams, citās Krimināllikuma normās paredzētie, šajā iesniegumā aprakstītie noziedzīgie nodarījumi un nodrošināt attiecīgās personas saukšanu pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.
_________________________
(paraksta vieta)
[1] https://www.la.lv/latvija-ziedos-nikaragvai-covid-19-vakcinas-166-miljonu-eiro-vertiba
[2] Turpat.
[3]https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=847/Lm13
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
