Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā
Oskars Bundža, ārsts Cēsīs09.02.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā. Viņš daudzkārt paudis fundamentālu argumentāciju par pilsoņu attiecībām ar Latvijas valsti un sekmīgu tās pārvaldību.
Levita kungs ilgāk nekā pusgadu ir esošajā amatā, un pagaidām nav manāms, ka iedzīvotājiem būtiski uzlabotos attiecību veidošana ar varas institūcijām. Jāatzīst, nevienai amatpersonai nebūs iespēju situāciju mainīt, ja sabiedrība problēmas ierasti turpinās apspriest vien sociālajos tīklos, gaidot, kamēr valsts pārvalde pati kļūs apzinīga un efektīva.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē izglītības standartus, ikvienam 9. klases absolventam Latvijā jāprot raksturot, kā atšķiras demokrātiska valsts no nedemokrātiskas, jāpārzina tiesiskuma jēdziens, cilvēka pamattiesības, Administratīvā procesa likums un jāspēj atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas.
Diemžēl sabiedrībā, arī tās izglītotākajā daļā arvien biežāk vērojama noliedzoša attieksme pret tiesību zinību minimuma apguves lietderīgumu; daudzuprāt, šī kompetence pilnībā esot jāatstāj juristiem. Vienlaikus ir saprotami, ka valsts pārvaldei un tiesām varētu būt grūti cienīt sabiedrību, kur vairums tās locekļu apzināti atsakās no tiesībām zināt savas tiesības.
Šķiet, mēs, Latvijas iedzīvotāji, arī pēc Levita kunga ievēlēšanas amatā neesam pietiekami aktīvi informējuši Valsts prezidenta institūciju par konkrētām problēmsituācijām saskarsmē ar varas institūcijām. Neesam konsekventi, aktīvi norādījuši uz nereti ilgstošām prettiesiskuma izpausmēm, ko valsts pārvalde varētu efektīvi novērst, ja vien būtu politiska griba un tiktu principiāli ievērots, ka arī iestādes un administratīvās tiesas nedrīkst ignorēt tiesiskuma minimumu.
Tieši Valsts prezidentam būtu nepieciešamā autoritāte, lai, saņemot visaptverošu informāciju, norādītu likumdevējam un izpildvarai uz konkrētām nepilnībām tiesību aktos, to izstrādes procesos vai normu praktiskajā pielietojumā.
Aicinu veicināt Valsts prezidenta aktīvāku iesaisti tieši iekšpolitiskajā darbībā. Levita kunga kompetenci administratīvo tiesību jomā un izpratni ikdienišķās juridiskās problēmsituācijās apliecina savulaik, Valsts pārvaldes iekārtas likuma izstrādes gaitā uzskatāmā veidā formulētās atziņas par administratīvā vājuma izpausmēm Eiropas jaunajās demokrātijās, tostarp Latvijā.
Ikviens var sekmēt Valsts prezidenta institūcijas informētību, sniedzot tai ziņas par jau apzinātiem "robiem" normatīvajos aktos vai sistēmiskiem labas pārvaldības principa ignorēšanas gadījumiem iestāžu darbā; protams, viedokli katram būtu vēlams savu spēju robežās juridiski pamatot.
Ceru, ka manis izplatītais aicinājums rosinās sabiedrību pārvērtēt iekšpolitisko situāciju Latvijā, lai mudinātu Valsts prezidentu aktīvāk iesaistīties ne vien juridiski komplicētu, bet arī ikdienišķu, tomēr sabiedrībai svarīgu tiesisko neskaidrību risināšanā.
Informāciju par savu šo iniciatīvu nosūtu Saeimas valdošās koalīcijas deputātu frakcijām un atsevišķām valsts pārvaldes iestādēm.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
