Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties obligāciju dzēšanas termiņam pieaug arī masu mēdiju interese par “airBaltic” uzņēmumu. Svētdien savu ieguldījumu “airBaltic” problēmu skaidrošanā sniedza arī raidījums “Nekā personīga”: skaidrojot, vai un kā uzņēmums spēs segt obligācijas un piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, tika pievērsta uzmanība vienam no nesaprotamākajiem “airBaltic” biznesa virzieniem – lidmašīnu iznomāšanai citām kompānijām. Raidījumā tika minēts, ka 40% lidojumu notiek citu aviokompāniju interesēs. Man pārrēķinot sanāca ap 32%, taču tas nav tik svarīgi, jo tas ir daudz jebkurā gadījumā.

Interesanti, ka uzņēmums ne tikai iznomā savas lidmašīnas citām kompānijām, bet arī pats nomā, turklāt ievērojamos apmēros. Diemžēl lielākoties tās ir stipri vecākas lidmašīnas. Man pašam gadu iepriekš ir bijusi pieredze ar „Carpatair” lidmašīnu jaunā „Airbus” vietā, un nekādu sajūsmu tas neizraisīja, kaut arī gala mērķī nonācu bez piedzīvojumiem. Diemžēl par pasažieru apkalpošanas kvalitāti runāt nenākas.

Kā tas izskatās no ciparu puses? Uzņēmuma ilgtspējas un gada pārskatā par 2023. gadu ir parādīta šāda informācija.

Par lidmašīnu nomu: “Lai saglabātu savienojamību un, saskaņā ar sākotnējo lidojumu plānu, apmierinātu vasaras ceļojumu pieprasījumu, “airBaltic” īslaicīgi iznomāja līdz pat 11 (vidēji – astoņus) papildu gaisa kuģus mēnesī no vismaz astoņiem dažādiem ACMI-in partneriem.”  Tātad vidēji astoņas lidmašīnas mēnesī.

Te gan ir pretruna ar citā pārskata sadaļā pausto: “…jo vasaras sezonā vidēji tika nomātas 7 lidmašīnas.” Taču pieņemu, ka pārējā laikā tika nomāts vairāk lidmašīnu un kļūdas nav.

Lidmašīnu nomas (ACMI-in) izmaksas 2023. gadā bija 63,958 miljoni eiro. ((ACMI-in) izmaksas iekļauj nomas maksājumus, maksājumus par attiecīgo lidmašīnu tehnisko apkopi, apdrošināšanu un apkalpi.)

Secinājums: ja vidējais nomāto lidmašīnu skaits bija astoņas lidmašīnas, tad vidēji viena nomātā lidmašīna gada laikā izmaksāja 8 miljonus eiro.

Par lidmašīnu iznomāšanu: “Vidējais ACMI-out biznesa virzienam atvēlēto lidmašīnu skaits palielinājās no 7,4 līdz 9,8, un paredzams, ka 2024. gadā tas turpinās palielināties. ACMI-out ieņēmumi 2023. gadā bija 15% no kopējiem ieņēmumiem. ACMI nomas ieņēmumi nodrošina ievērojami lielāku EBITDAR rentabilitāti nekā ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem, tādējādi uzlabojot Koncerna vidējo EBITDAR rentabilitāti.”

Tātad iznomātas tika vidēji 9,8 A220-300 lidmašīnas. Lidmašīnu iznomāšanas (ACMI-out) ieņēmumi 2023. gadā bija 100,7 miljoni eiro. Secinājums: vidēji par vienas lidmašīnas iznomāšanu “airBaltic” gada laikā saņēma 10,1 miljonu eiro.

It kā pirmajā acu uzmetienā liekas viss ir kārtībā. Tāds bizness, jaunās par lielāku cenu iznomājam, vecās dabūjam lētāk un nopelnām. Taču realitātē visdrīzāk ir otrādi, jo nomas cenas neietver degvielas izmaksas. Gada pārskatā ir norādīts, ka „Airbus” A220-300 lidmašīnas degvielas ziņā ir pat līdz 25% ekonomiskākas, tātad attiecīgi arī degvielas izmaksas būs mazākas.

Pats “airbaltic” gada pārskatā ir norādījis sekojošas papildu izmaksas:

„– degvielas patēriņa pieaugumu, jo mūsdienīgākie un degvielas patēriņa ziņā efektīvākie A220-300 lidaparāti tika aizstāti ar aptuveni 10 līdz 20 gadus vecām lidmašīnām ar lielāku sēdvietu skaitu un iepriekšējās paaudzes dzinējiem,

– punktualitātes un regularitātes rādītāji bija ievērojami zemāki par „airBaltic” noteiktajiem mērķiem un vēsturiskajiem standartiem. Šo situāciju izraisīja tehniskas problēmas un darbības sarežģītība, jo ievērojama daļa kapacitātes tika aizstāta ar

ACMI-in no dažādiem operatoriem. Turklāt bija situācijas, kad ACMI-in kapacitātes nodrošināšana nebija iespējama, jo īstermiņā tirgū nebija pieejamas piemērotas lidmašīnas,

– samazināts vietu piepildījums – tā kā ievērojams skaits ACMI-in lidmašīnu (gandrīz 65% no ACMI-in lidojumiem vasaras aktīvākajā laikā tika veikti ar lidmašīnām, kurās bija vismaz par 30-40 sēdvietām vairāk nekā A220-300) tika iekļautas „airBaltic” maršrutu tīklā īsi pirms lidojuma, „airBaltic” nepietika laika, lai pārdotu papildu sēdvietas, kā rezultātā vietu piepildījums bija mazāks nekā plānots,

– lidostu nodevas un lidlauku pakalpojumu maksas vidēji bija lielākas, jo A220-300 tika aizvietotas ar lielākām lidmašīnām,

– ACMI-in izmaksas sasniedza rekordaugstu līmeni, jo vasaras sezonā vidēji tika nomātas 7 lidmašīnas ar apkalpi salīdzinājumā ar 3 lidmašīnām 2022. gada vasarā,

– zemāks lidmašīnu izmantošanas laiks,

– rekomendācijas indekss (NPS), jo lidojumu darbības traucējumi negatīvi ietekmēja ievērojamu skaitu pasažieru.”

Šāds biznesa modelis rada jautājumus, uz kuriem atbildes no gada pārskata datiem iegūt nevar, taču, šķiet, nekāda peļņa no lidmašīnu iznomāšanas, ja saliek kopā nomāto un iznomāto lidmašīnu finanšu rādītājus vienā excel tabulā, nesanāk. Labākajā gadījumā pa nullēm. Saprotu, ka lidmašīnas tiek nomātas galvenokārt bojāto vietā, taču iespējams, ka tas pats finanšu rezultāts tiktu sasniegts, neiznomājot tik daudz lidmašīnu citām kompānijām, ja pašiem ir regulāra vajadzība.

Vēl ir 80,5 miljonu eiro saņemtās kompensācijas. Vai tās ir jāsaprot kā zaudējumu segšana, aizstājot bojātās lidmašīnas ar nomas lidmašīnām?

Kaut kur šajā biznesa modelī pazūd pasažieri. Pārāk skaidri iezīmējas ķēdīte – pirkt lidmašīnas un daudz, pat ar problēmām, daļu iznomāt, par tām, kuras nelido, saņemt kompensācijas.

Vai pasažieru drošība un ērtības tiek pakārtotas šim biznesa modelim? Varbūt “airBaltic” finanšu problēmas ir tāpēc, ka lidmašīnu pirkšana ir kļuvusi svarīgāka, nekā pasažieru apkalpošana?

Redzam, ka lidmašīnu ir vairāk, nekā esošai pasažieru plūsmai ir nepieciešams. Ko tad Baltijas reģionā pārvadās ar 100 lidmašīnām, joprojām ir noslēpums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...