"airBaltic" šefs Gauss pērn kopā ar bonusiem nopelnījis gandrīz 800 000 eiro
PIETIEK26.05.2014.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrolētās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (attēlā no kreisās kopā ar airBaltic komunikāciju vadītāju Jāni Vanagu un satiksmes ministru Anriju Matīsu) par 2013. gadu, ko airBaltic, kā publiski ticis paziņots, noslēdzis bez zaudējumiem un pat peļņu, pie atalgojuma saņēmis rekordlielus bonusus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Vairāki Pietiek avoti, kas informēti par airBaltic padomes pieņemto lēmumu, bet publiski to nekomentē, aizbildinoties ar līguma konfidencialitāti, apstiprina, ka Gausam apstiprinātais atalgojums ir gandrīz 800 000 eiro. Tas ir tikai nedaudz mazāk kā 961 000 eiro peļņa, ko pērn uzrādījis uzņēmums.
"Summa starp septiņiem un astoņiem tūkstošiem eiro," nevēloties līdz ciparam precizēt Gausam izmaksājamo atalgojumu, lai nedotu pamatu izmeklēšanai par konfidenciālas informācijas noplūdi, Pietiek apstiprināja par lēmumu informēts avots. Vienlaikus amatpersonas pretojas skepsei par airBaltic peļņu "uz papīra", kas panākta ar dažādu grāmatvedisku paņēmienu palīdzību, piemēram, pārceļot maksājumus. airBaltic vadība publiski atzinusi, ka krities tās pasažieru skaits.
Par Gausa atalgojuma apmēru, kas pienākas par pērno gadu, airBaltic padome lēmusi nesen. Padomē darbojas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, sens Jaunā laika (tagad Vienotība) atbalstītājs Nikolajs Sigurds Bulmanis un satiksmes ministra Aivja Roņa laikā ieceltais bijušais Ārlietu ministrijas darbinieks Kaspars Briškens.
Lēmums par atalgojumu un bonusiem pieņemts jau pēc tam, kad Gauss aprīļa beigās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā savu amatpersonas deklarāciju, līdz ar to par pērno gadu saņemtie bonusi tiks atspoguļoti tikai 2015. gada pavasarī publicētajā deklarācijā. Gauss savā deklarācijā par 2011., 2012. un 2013. gadu norāda tikai kopējo atalgojumā saņemto summu, nenošķirot, cik liels īpatsvars tajā bijis bonusiem jeb piemaksām par dažādu darba līgumā noteiktu un akcionāra (Satiksmes ministrijas) dotu mērķu sasniegšanu.
airBaltic valdes priekšsēdētāja darba līguma nosacījumi ir atzīti par konfidenciālu informāciju, bet no informētām amatpersonām zināms, ka Gausa atalgojumu sastāda fiksētā alga un dažādi bonusi, kuru apmērs atkarīgs no to vai citu kritēriju izpildes. Kritērijus, kas ietekmē airBaltic valdes priekšsēdētāja atalgojumu un bonusus, informētas amatpersonas iedalījušas nosacīti trīs blokos - finansiāli rādītāji par lidsabiedrības peļņu un zaudējumiem, operacionāli rādītāji, kuros ietilpst, piemēram, lidsabiedrības drošības līmenis un lidojumu grafika ievērošana, kā arī korporatīvie rādītāji, kas ietver komandas motivēšanu un profesionāļu piesaisti lidsabiedrībai.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, airBaltic valsts kapitāldaļu turētājs - Satiksmes ministrija šos kritērijus papildinājusi ar jaunu prioritāti - lidsabiedrības valdes aktivitāti, palīdzot investora piesaistē. Pēc padomes vērtējuma Gauss sniedzis būtisku palīdzību konsultantam Prudentia, nodrošinot nepieciešamo informāciju un ekspertīzi, kā arī aktīvi iesaistoties investora piesaistē. Arī šī kritērija izpilde ietekmējusi Gausa vērienīgi augušo atalgojumu.
Sākotnējā informācija, kas nāca no kompetentām amatpersonām, liecināja, ka Gausam sakarā ar pirmo ar peļņu noslēgto airBaltic finanšu gadu atalgojumā pienāksies aptuveni miljons eiro. Tomēr lidsabiedrības padome lēmusi par nelielāku summu, ņemot vērā, ka ne visi noteiktie kritēriji izpildīti.
Valsts ieņēmumu dienestā aprīļa beigās iesniegtā amatpersonas deklarācija rāda, ka Gauss 2013. gadā algā no airBaltic saņēmis 447 894 latus (639 848 eiro). Tas ir par 100 līdz 200 tūkstošiem eiro mazāk nekā pērn. Iepriekš 2012. gadā Gausa alga lidsabiedrībā bija 270 687 lati (386 695 eiro), kas saskaņā ar jaunāko Pietiek publiskoto informāciju nozīmē, ka airBaltic šefa atalgojums kopš stāšanās amatā ir faktiski dubultojies. Tādējādi Gauss par pirmo gadu, ko airBaltic beidzis peļņu, tiešām saņēmis lielākus bonusus nekā par iepriekšējiem diviem lidsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā pavadītajiem gadiem.
Gausa amatpersonas deklarācija par 2013. gadu rāda, ka iespaidīgie ienākumi airBaltic vadībā viņam pērn ļāvuši iegādāties vēl vienu nekustamo īpašumu. Jau iepriekš deklarētajām privātmājām Austrijā un Vācijā Gauss 2013. gadā pievienojis arī privātmāju Itālijā. Vienlaikus airBaltic šefs uzrādījis 500 000 eiro lielu aizņēmumu, kas neparādījās iepriekšējos gados. Auguši arī Gausa bezskaidras naudas uzkrājumi. 2012. gadā viņš bankās glabāja 16 000 eiro, bet 2013. gadā Gauss spējis iekrāt jau kopumā 28 000 eiro.
Kā zināms, ar airBaltic stratēģiskā investora meklēšanu joprojām nodarbojas Vienotības premjeru laikā iecienītās Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers komanda. Pēc Pietiek iepriekš publiskotas informācijas par 2012. gadu, Prudentia ik nedēļu no nacionālās lidsabiedrības bijis tiesīgs saņemt 13 794 latus (19 705 eiro) jeb 689 tūkstošus latu (984 285 eiro) gadā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
