Aizdomas, ka ar „Delnas” lobiju Gaismas pils infrastruktūras būvdarbus uzticēs „Merkam”
PIETIEK24.11.2012.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Viens no iemesliem, kādēļ Kultūras ministrija (KM) runā par papildu finansējuma nepieciešamību Gaismas pils būvniecībai, tiek saistīts ar vēlmi objekta infrastruktūras būvdarbus piešķirt būvkompānijai Merks, kura konkursā par projekta infrastruktūras būvdarbiem iesniegusi visdārgāko piedāvājumu. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, liela loma Merks interešu lobēšanā esot Gaismas pils projekta sabiedriskajiem uzraugiem – sabiedrībai par atklātību Delna.
Kā norāda atsevišķi avoti, Gaismas pils infrastruktūras būvdarbi aizkavējušies KM neizlēmības un Delnas „šantāžas” dēļ, jo KM šovasar kavējās ar konkursa izsludināšanu, bet pēc tam Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju.
Jau uzreiz pēc IUB nelabvēlīgā lēmuma KM paziņoja, ka nākamo saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniedzis Merks, kas piedāvā darbus paveikt par 10,1 miljonu latu, bet tik dārgu būvniecību valsts nevarot atļauties.
Tomēr, kā izriet no Pietiek rīcībā esošām ziņām, pēdējās dienās arvien aktīvāk tiekot bīdīta ideja par papildu naudas prasīšanu nākamā gada budžetā, kas vedina domāt par ieceri infrastruktūras būvdarbus tomēr uzticēt Merkam.
Taču šāda izšķiršanās ir pretrunā ar savulaik Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības sākumā lemto, ka Merks savas reputācijas dēļ nevar piedalīties šajā projektā.
Jāatgādina, ka Merks 2007.gadā tika diskvalificēts no LNB potenciālo būvnieku saraksta dēļ korupcijas skandāla Igaunijā. Toreiz Merks konkursā par tiesībām būvēt Gaismas pili startēja kopā ar savu mātes kompāniju Igaunijas Merko Ehitus, kuras augsta amatpersona tika aizturēta aizdomās par kukuļdošanu lielā apmērā.
Tieši korupcijas ēna bija iemesls, kādēļ Merks un Merko Ehitus tika diskvalificēti no tālākas dalības LNB būvniecības konkursā. Tagad Igaunijā tiesa nolasījusi notiesājošo spriedumu Merko Ehitus amatpersonām, konstatējot, ka Merko Ehitus ir veicis koruptīvus likumpārkāpumus, un piespriežot 300 000 eiro lielu naudas sodu.
Šāds fakts ir klajā pretrunā ar pirms LNB būvniecības parakstīto KM un sabiedrības par atklātību Delna līgumu, kura galvenais mērķis ir novērst negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu vai publisko uzticību.
Līgums nosaka - ja piegādātājs vai tā apakšuzņēmējs pirms vai pēc projekta līguma parakstīšanas ir izdarījis pārkāpumu, pārkāpjot Pretkorupcijas deklarācijas noteikumus vai jebkurā citā veidā, tādējādi darot apšaubāmu savu kā piegādātāja godīgumu, pasūtītājam ir tiesības nekavējoties vienpusēji atkāpties no līguma.
Pietiek rīcībā nonākusī informācija ļauj secināt, ka Delna, visiem iespējamajiem veidiem lobējot Merka piedāvājumu, iespējams, ir nonākusi asā interešu konfliktā. Proti, Delna, formulējot savu viedokli par sarunu procedūras iespējamību ar pašreizējiem ēkas būvniekiem, juridisko atzinumu lūgusi advokātu birojam Sorainen, kas nesen sniedza Delnai „bezmaksas juridiskās konsultācijas” fotoradaru lietā.
Delnu nav mulsinājis fakts, ka šis advokātu birojs ir sens Merka sadarbības partneris un jau 2008.gadā par spīti visām pretkorupcijas normām centās ielobēt būvfirmu Gaismas pils būvdarbu veikšanai.
Lai gan šoreiz Merks konkursā startē bez mātes kompānijas, tomēr notikumi Igaunijā liek apšaubīt būvfirmas atbilstību Delnas un KM līgumam, līdz ar to, pat ja KM izvēlētos slēgt līgumu ar Merks, to varētu tiesā apstrīdēt jebkura ieinteresētā puse, kas atkal pagarinātu LNB ēkas celtniecības laiku.
Jau tagad tiek apšaubīts, vai būvniekiem izdosies projektu paveikt līdz 2014.gada sākumam, kā tas paredzēts plānā, lai Gaismas pils būtu gatava, kad Rīgas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
