Aizdomas, ka Cēsu pašvaldība pārmaksājusi par padomju laika mājas karkasa iegādi

“Cēsu domes priekšsēža J.Rozenberga Twitter profilā pamanīju, ka Cēsu pašvaldība esot iegādājusies kādu daudzdzīvokļu mājas karkasu. Viņš ir pievienojis arī foto. Attēls atbilst http://niv.lv/index.php/lv/pardod-komercobjektus-cesis/item/990-īpašums-cēsīs. Šāda tipa īpašumus Cēsīs neviens jau ilgstoši nepērk, tas ir, to vērtība ir niecīga. Rodas jautājums, vai Cēsu dome to gadījumā nav iegādājusies virs tirgus cenas, tas ir, par cenu, par kādu neviens nebija gatavs pirkt šo īpašumu,” raksta kāds Pietiek lasītājs.

Kā noskaidroja Pietiek, Cēsu dome pie šī īpašuma tikusi, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Šāds lēmums esot pieņemts, jo pilsētā ļoti trūkst dzīvojamās platības, lai apmierinātu iebraukušo speciālistu pieprasījumu. “Cēsu klīnika, policija, NBS Instruktoru skola, skolas un bērnudārzi u.t.t. cieš no tā, ka nav iespējams piesaistīt darbaspēku, jo viņiem vienkārši nav, kur dzīvot. Tāpēc arī pieņēmām šo lēmumu,” Pietiek skaidro Cēsu novada pašvaldības komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots.

Turklāt īpašums iegādāts zem kadastrālās vērtības, uzsver pašvaldības pārstāvis, norādot, ka nekustamā īpašuma pašreizējā kadastrālā vērtība ir 221 939 EUR. “To iegādājāmies par 117 000 EUR, jeb teju divreiz lētāk,” piebilst Pots. Pašvaldība arī saņēmusi nekustamā īpašuma vērtējumu, kurā vērtētājs SIA Invest-Cēsis šī īpašuma vērtību norādījis tieši 117 tūkstošus eiro.

“Cēsu novada pašvaldība nekustamā īpašuma pirkuma cenu uzskata par pieņemamu un atbilstošu vidējai nekustamo īpašumu tirgus cenai Cēsu pilsētā un konkrētā nekustamā īpašuma tehniskajam stāvoklim un sastāvam, kas tiek apliecināts arī ar 2015.gada decembra ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu,” norāda pašvaldības pārstāvis.

Arī citi Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu speciālisti lēš, ka tā esot adekvāta cena šādam īpašumam, jo zemesgabals vien ir vairāk nekā seši tūkstoši kvadrātmetru. Nezinot ēkas tehnisko stāvokli un piekļuvi komunikācijām, precīzi noteikt šāda objekta cenu neesot iespējams, turklāt ir skaidrs, ka nepieciešamas investīcijas simtos tūkstošu apmērā, tomēr, ja domei esot nopietns nodoms tur attīstīt dzīvojamo māju, nepabeigtas jaunbūves iegāde varētu izrādīties izdevīgāka, nekā vienkārši neapbūvēta zemesgabala iegāde.

Tomēr aizdomas rada veids, kā nonākts līdz pirkuma lēmumam. Tieši par sludinājumā norādīto cenu – 117 tūkstošiem eiro – šo ēku it kā bija nodomājusi pirkt SIA Aidaks, kurai kā darbības veids norādīta automobiļu apkope un remonts. Ir aizdomas, ka šāds pircējs izraudzīts fiktīvi, lai dotu iespēju pašvaldībai izmantot pirmpirkuma tiesības un nebūtu jāveic sarežģīta iepirkuma procedūra, kurā kāds varētu “pamaisīties” ar lētāku piedāvājumu.

Piezvanot uz uzziņu katalogā norādīto SIA Aidaks tālruni, Pietiek sarunā ar šī uzņēmuma darbinieku noskaidroja, ka uzņēmums jau daudzus gadus nodarbojas ar riepu servisu un ne par kādiem plāniem nekustamo īpašumu vai māju celtniecības un remonta jomā neesot bijušas nekādas runas.

Pirkuma līgumu no Aidaks puses parakstījušais Aigars Gagainis Pietiek nevēlējās paskaidrot, kādiem nolūkiem plānojis iegādāties šo daudzdzīvokļu māju. “Sakārtojām visus dokumentus,” bija viņa pirmā reakcija uz jautājumu, kādēļ plānots iegādāties šo īpašumu.

Viņš gan apliecināja, ka uzņēmumam nav pieredzes nekustamo īpašumu attīstīšanā, tomēr uzsvēra, ka viņam esot kompanjoni un sadarbības partneri, kas ir ieinteresēti šāda projekta attīstīšanā. Taujāts, kā jūtas, kad pašvaldība aizlikusi kāju priekšā viņa biznesa plāniem, negaidīti izmantojot pirmpirkuma tiesības, viņš sacīja, ka šī neesot pirmā reize, kad pašvaldība aptur viņa biznesa ieceres. Pirmā bijusi jau pirms gadiem desmit, arī pirms pieciem gadiem tieši pašvaldības iejaukšanās dēļ kāds biznesa plāns apturēts, tomēr viņu tas nedz pārsteidzot, nedz sarūgtinot, jo biznesā esot tikai jādodas tālāk un jāmeklē jaunas iespējas.

Runas, ka viņš varētu būt bijis šajā darījumā fiktīvs pircējs, viņš nodēvēja par krēslos sēdētāju tukšām pļāpām, kad cilvēkiem, kas neko neprot izdarīt, vienkārši skauž. Viņš tādas runas vērā neņemot. Gagainis uzsvēra, ka viņam ir vairāki riepu servisi, ir biznesa projekti gan Cēsīs, gan Valmierā, gan citviet, līdz ar to šāds biznesa pavērsiens neesot nekas dīvains.

Vēl viens fakts, kas vedina domāt par iespējamo shēmošanu šajā darījumā, ir tas, ka pirkuma līgumā detalizēti atrunāta situācija, kad pašvaldība izmanto pirmpirkuma tiesības. Kā sarunā ar Pietiek norādīja kāda notāre, kas vēlējās palikt anonīma, pirmpirkuma tiesības līgumā aprakstīt vispār nav nepieciešams, jo, pēc viņas ieskatiem, līgumā nav jāpārraksta likums. Vairums notāru pirkuma līgumos pirmpirkuma tiesību izmantošanas situāciju nemaz neaprakstot.

Cēsu novada pašvaldība savu rīcību, izmantojot pirmpirkuma tiesības, pamato ar to, ka Cēsu novada integrētās attīstības programmas 2013.-2019.gadam vidēja termiņa prioritātes „Dzīves telpas sakārtošana un dabas vides saglabāšana” viens no uzdevumiem ir „Veicināt dzīvojamā fonda attīstību atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām” ar apakšuzdevumu „Veidot pašvaldības īres mājokļus (t.sk. izvērtējot iespēju celt pašvaldības daudzdzīvokļu īres namu)”.

Tāpat ar Cēsu novada domes šā gada 2.jūnija lēmumu „Par Cēsu novada mājokļu politikas 2016.-2020.gadam apstiprināšanu” ir apstiprināta Cēsu novada mājokļu politika 2016.-2020.gadam ar mērķi veidot pietiekamu pašvaldības dzīvojamo fondu, lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, nodrošinot finansiāli izdevīgu izmantošanu pieprasījuma apmierināšanai pēc pašvaldības dzīvokļiem. Cēsu novada mājokļu politika balstīta uz izmaksu analīzi, skaidro pašvaldība.

“Esošās situācijas analīze mājokļu tirgū liecina, ka steidzīgi nepieciešams rast risinājumu jaunu dzīvokļu izbūvei vai esošu, nepabeigtu daudzdzīvokļu māju ēku izbūvei iedzīvotāju pieprasījuma pēc mājokļiem apmierināšanai. Saskaņā ar Cēsu novada mājokļu politikas 2016.-2020.gadam uzdevumiem rīcības plāna izpildei ir dzīvojamā fonda attīstība – pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības izbūvēti ekonomiski īres dzīvokļi, kurus var izīrēt likumā „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” un Cēsu novada domes saistošajos noteikumos noteiktās personas,” norāda Pots.

Novērtē šo rakstu: