Aizdomas, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums atbalsta "algas aploksnē", jo "neesam nodokļu kontrolieris"
PIETIEK17.08.2015.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas meži, kurš, kā rādīja Pietiek jau publiskotais līgums, darbinieku sporta spēļu tiesnesim Sergejam Bērziņam samaksājis veselus 985 eiro, taisnojas, ka tā bijusi samaksa nevis tikai vienam tiesnesim, bet gan par visu sporta spēļu organizēšanu un atlīdzību arī pārējiem tiesnešiem. Kā tālāk ar pārējiem spēļu organizatoriem un tiesnešiem norēķinājies Bērziņš un vai oficiāli samaksājis arī visus darbaspēka nodokļus, pašvaldības uzņēmumu neinteresējot, savukārt pats Bērziņš nespēj uzrādīt nekādus dokumentus, kas apliecinātu, ka šī nauda pārējiem tiesnešiem būtu samaksāta oficiāli, nomaksājot nodokļus.
Pietiek jau ziņoja, ka Rīgas meži apmaksājuši Bērziņa rēķinu par sporta spēļu tiesāšanu 985 eiro apmērā. Kad Pietiek sāka interesēties par šo dāsno honorāru un to, kas pieņēmis lēmumu par šāda apmēra atlīdzību, kas ievērojami pārsniedz Kontinentālās hokeja līgas tiesnešu atalgojumu, Rīgas mežu valdes loceklis Edgars Vaikulis pēc dienu garām pārdomām atsūtīja preses relīzi par šo pasākumu, kur detalizēto aprakstot, kādās disciplīnās sacentās Rīgas mežu struktūrvienības, kā dalībnieki spītējuši nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un kura komanda uzvarējusi.
Uzņēmuma valdes locekļa atsūtītajā paziņojumā bija arī piebilde, ka šogad sacensību organizēšanā piesaistīta profesionāla spēļu organizatoru komanda galvenā tiesneša Sergeja Bērziņa vadībā, kura nodrošinājusi nepieciešamo inventāru, uzraudzījusi katras disciplīnas darba uzdevuma veikšanu, drošības noteikumu ievērošanu, veikusi laika uzskaites tiesāšanu un rezultātu apkopošanu.
Kā vēlāk telefonsarunā paskaidroja Vaikulis, no šīs relīzes esot jāsaprot, ka Bērziņam izmaksātā atlīdzība bijusi paredzēta ne tikai viņam, bet arī pārējiem tiesnešiem. Par sporta spēļu organizēšanu esot maksāts tikai viens rēķins Bērziņam kā fiziskai personai - un nekas cits. Pēc Vaikuļa pārliecības, tiesneši saņēmuši vien dažus desmitus eiro un arī pašam Bērziņam nekāds bagātīgais atalgojums neesot ticis.
„Mums ir daudz darbinieku, un arī sporta spēlēs bija daudz darbinieku un daudz dažādu disciplīnu, tādēļ šoreiz izvēlējāmies piesaistīt kādu, kas atbild par visu organizatorisko pusi, jo sapratām, ka pašiem nāktos piesaistīt diezgan lielu darbinieku skaitu, atraujot no tiešajiem pienākumiem,” sacīja Vaikulis.
Taču viena rēķina apmaksa par sporta spēļu organizēšanu vienai fiziskai personai, kaut darbus veikuši vairāki cilvēki, rada aizdomas, ka šādā veidā Rīgas meži veicinājuši „aplokšņu algas” un Bērziņš ar pārējiem tiesnešiem norēķinājies bez jebkādiem līgumiem un nodokļu nomaksas.
Pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Vaikulis šai sakarā Pietiek paziņoja, ka Rīgas meži neesot nodokļu kontrolieris, tādēļ uzņēmumu neinteresējot, kā un vai viņu sadarbības partneris samaksājis nodokļus. Rīgas meži esot oficiāli samaksājuši par šo summu pievienotās vērtības nodokli, - un nekas vairāk uzņēmumu neinteresējot.
Kad Pietiek vēlējās uzzināt paša galvenā tiesneša viedokli, viņš telefonsarunā sākotnēji izrādīja gatavību sarunai, taču, uzzinot, ka jautājumi ir par Rīgas mežu sporta spēlēm un atalgojumu, paziņoja, ka nevarot runāt, - uz lūgumu uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu, ka nauda pārējiem tiesnešiem samaksāta oficiāli, nomaksājot nodokļus, viņš atbildi nesniedza.
Par pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži darbību atbildīgā Rīgas vicemēra Andra Amerika padomnieks Mareks Gailītis Pietiek informēja, ka Rīgas dome ir sazinājusies ar Rīgas mežiem un uzņēmums esot sniedzis skaidrojumu. „Pagaidām mums nekādu pārmetumu uzņēmumam nav,” uzsvēra Gailītis, piebilstot, ka atbildes uz visiem jautājumiem būšot Rīgas mežu gatavotajā atbildē.
Seko mums 
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
