Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interneta vietnes laby.co iniciatori, izstrādāji un uzturētāji enerģiski noraida aizdomas, ka projektā notikusi Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izkrāpšana un ka par gandrīz 200 tūkstošiem eiro tapusi vien primitīva mājas lapa, kas netiek nedz īpaši lietota, nedz atjaunināta, - esot rīkota arī virkne pasākumu, lai attīstītu amatnieku pārrobežu kontaktus un sadarbību.

“2015.gadā ievēroju mājaslapu, kura tapusi ar ES fondu atbalstu 90% (no 190 tūkstošiem eiro). Tā kā man pašam ir vairākas mājas lapas un viena pat taisīta dārgā kompānijā, es saprotu, ka te kaut kas nav tīrs. Lūdzu, ņemiet vērā, ka lapa netiek nedz reklamēta, nedz tajā kas papildus ieguldīts. Serveri lēni strādā, un preces pa retam tiek ievietotas par lielām naudām tikai izskata pēc,” Pietiek informēja kāds lasītājs.

Viņš bija konstatējis, ka attiecīgajā Facebook lapā tikai 2015.gadā ievietoti „kaut kādi raksti - un viss”. “Izskatās pēc bankrotējušas vietnes mazāk nekā 2 gadu laikā, un 178 tūkstoši eiro iztērēti no ES fondu līdzekļiem,” secināja lasītājs.

ES fondu finansēto pārrobežu sadarbības projektu realizēja 2004. gadā oficiāli reģistrētais nodibinājums Verus, kura oficiāli deklarētie mērķi ir: „1. Veicināt labdarības kultūras tradīcijas Latvijā; 2. Veicināt sociālās atstumtības riska grupu pārstāvju aktivitātes paaugstināšanu, atbalstot pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu; 3. Veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un starpkultūru dialoga attīstību; 4. Sniegt palīdzību tām sabiedrības grupām, kurām nav pietiekamu resursu, lai īstenotu savas vajadzības izglītības, zinātnes, cilvēktiesību, vides, kultūras un veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā, it īpaši uzmanību vēršot uz trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu; 5. Piesaistot ziedojumus labdarības mērķu īstenošanai, balstoties uz Latvijas sabiedrības vajadzībām.”

Projekta ietvaros bijis paredzēts realizēt pārrobežu sadarbību starp Latviju un Baltkrieviju “Mājās pašnodarbināto personu iespēju veicināšana”.

Kā skaidro Verus pārstāvis Miks Balodis, projektā iesaistītās puses bija šis nodibinājums un Darba devēju un uzņēmēju asociācija no Vitebskas Baltkrievijā. Projekts paredzēja ne tikai mājas lapas izveidi un komunikāciju ar tās starpniecību, bet arī virkni citu pasākumu – gadatirgus un to organizēšanu Latvijā un Baltkrievijā, amatnieku un amatnieku grupu apzināšanu Latgalē un Baltkrievijā, Latgales amatnieku ekspozīcijas Baltkrievijā un baltkrievu amatnieku vizītes Latvijā, pieredzes apmaiņas braucieni un citi tamlīdzīgi pasākumi.

Kopumā tas bijis laikietilpīgs un darbietilpīgs process, kurš, kā norāda Verus Fonds pārstāvis, “pēc manas visdziļākās pārliecības arī deva vajadzīgo rezultātu”. Papildus šiem pasākumiem daļa līdzekļu esot atvēlēta arī mediju reklāmām un reklamēšanas pasākumiem – tostarp trīs video klipiem, izdales materiāliem, brošūrām, baneriem utt. Šādā veidā 190 tūkstoši eiro arī sekmīgi iztērēti.

Kā skaidro Balodis, interneta projekts bijis tikai viena, turklāt neliela no sastāvdaļām, kur baltkrievu un latgaliešu amatnieki bez maksas varējuši iepazīstināt ar saviem ražojumiem, dalīties pieredzē un iegūt nepieciešamo informāciju par noieta tirgiem abās valstīs.

Projektu uzraudzīja ES “Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments 2007-2013 pārrobežu sadarbības programma Latvija-Lietuva-Baltkrievija” sekretariāts, kas arī ir pieņēmis un akceptējis visus iesniegtos dokumentus un pārbaudījis projektā paredzēto pasākumu izpildi.

“Jāatzīmē, ka pārbaudes tika veiktas ļoti plaši un pamatīgi, un netika konstatēta nekāda neatbilstība – ne veiktajās darbībās, ne projekta mērķu sasniegšanā. Visi projekta izdevumi tika atzīti kā attiecināmi. Iebildumi no uzraugošās institūcijas netika saņemti,” uzsver Verus pārstāvis.

Kā rāda Verus gada pārskati Lursoft datu bāzē, ar mikroskopisku apgrozījumu strādājošajam nodibinājumam 2014. tiešām bijis uzplaukuma gads – no saņemtajiem 148 tūkstošiem eiro (kuru oficiālais avots uzrādīts „nezināms”), faktiski viss arī iztērēts, savukārt 2015. gads atkal bijis ieņēmumu ziņā niecīgs.

Interesanti, ka, lai saņemtu ES finansējumu, nepieciešamo līdzfinansējumu 27 tūkstošu eiro apmērā nodibinājumam ir devusi SIA Remiķis, kuras valdes loceklis un netiešais īpašnieks ir tas pats Balodis un kuras saimnieciskā darbība pērn apturēta ar VID lēmumu.

Lai gan sākotnēji Balodis klāstīja, ka privāto finansētāju identitāte nav jāatklāj, tomēr, kad informāciju par Remiķa līdzfinansējumu jau Pietiek bija ieguvis no oficiāliem avotiem, Balodis apstiprināja, ka privāto finansējumu deva uzņēmums, kura valdes loceklis bija viņš.

“Un, domāju, ir tikai normāli, ja uzņēmums, kuru es pārstāvu, piedalās manis paša realizētā un izlolotā projektā. Nedomāju, ka šeit ir kāda pretruna. Projektam bija vajadzīgs līdzfinansējums, tādēļ šādu līdzfinansējumu deva manis pārstāvētais uzņēmums, lai projekts varētu veiksmīgi notikt,” uzsvēra Verus pārstāvis. Viņš arī piebilda, ka aptuveni 15% no projekta finansējuma netika izlietoti un tika atdoti atpakaļ.

Uz jautājumu, cik lielu finansējuma daļu no šī projekta saņēma pats Remiķis par sniegtajiem pakalpojumiem, Balodis apgalvo: „Verus Fonda projekta ietvaros SIA Remiķis nodrošināja darba vietu uzņēmuma birojā, par ko kopumā tika piestādīti rēķini fondam – EUR 100 mēnesī nepilnu gadu, tādējādi kopējā summa bija aptuveni 1000 eiro.” Tas, vai šī tiešām ir bijusi vienīgā summa, ko Remiķis „atguvis” projekta ietvaros, nav zināms.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...