Aizdomas par jaunās VID vadības sankcionētu informācijas nopludināšanu, PIETIEK vēršas tiesībsargāšanas iestādēs
PIETIEK13.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes reakcija uz publiskotu sensitīvu informāciju, kas acīmredzot nākusi tieši no VID darbiniekiem, met tumšu ēnu uz VID vadības rīcību, radot aizdomas par tās sankcionētu informācijas noplūdināšanu.
Aizvadītajā nedēļā mediju rīcībā bija nonākušas ziņas par VID sankcijām pret „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu Latvijas Naftas tranzīts, kurš jau trīs gadus pārkāpj normatīvos aktus, neiesniedzot gada pārskatus un slēpjot savu patieso finanšu stāvokli.
Lai gan likums aizliedz VID sniegt ziņas par konkrētiem uzņēmumiem un publiskajās datu bāzēs atrodamas ziņas tikai par diviem Latvijas Naftas tranzītam VID uzliktiem liegumiem, noplūdinātās ziņas rādīja, ka VID ir sācis uzņēmumā auditu un uzlicis arestu uzņēmuma naudas līdzekļiem.
Nav ne mazāko šaubu, ka informācija nākusi tieši no VID, - uzņēmums absolūti nebija un nav ieinteresēts šādas informācijas publiskošanā. Taču VID vadības rīcība liek izdarīt secinājumus, ka pretlikumīgā informācijas publiskošana notikusi ar visaugstākās VID vadības un konkrēti ģenerāldirektores Jaunzemes piekrišanu.
Parasti šādās situācijās iestādes vadība veic vismaz formālas darbības, lai noskaidrotu informācijas noplūdinātājus, taču Jaunzeme ir nekavējoties skaidri paziņojusi – nekādas pārbaudes veiktas netiks.
VID tika uzdoti šādi jautājumi:
„1) Vai VID vadība jau ir devusi rīkojumu par dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kādā veidā no VID noplūdusi šāda informācija?
2) Ja jā, kas ir personas, kas veiks šo pārbaudi (vārds, uzvārds, amats), kāds ir pārbaudes veikšanas termiņš?
3) Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?”
Lai gan parasti VID ar atbilžu sniegšanu kavējas pat dienām ilgi, šoreiz ļoti ātri sekoja atbilde – VID vadība nolēmusi nekādas pārbaudes neveikt. Pamatojums – medijos taču esot atspoguļota VID oficiālā norāde, ka tam „likums dienestam aizliedz runāt par atsevišķiem uzņēmumiem”.
„Līdz ar to publiski izskanējusī informācija neliecina par to, ka būtu jāveic dienesta pārbaude, tāpēc, ka notikusi kādas konfidencionālas [saglabāta oriģinālrakstība] informācijas noplūde no VID,” – šāda esot VID vadības stingra nostāja.
Pašlaik Pietiek pārstāvis saistībā ar šo gadījumu, kas visticamākais, liecina par kārtējo valsts iestāžu rīcībā esošās informācijas izmantošanu politisku intrigu vārdā, jau ir vērsies ar iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēs.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
