Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmēji, kas rīdziniekiem un pilsētas viesiem vēlas piedāvāt savus kuģīšus braucieniem pa pilsētas kanālu, ir neizpratnē par Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta izsludinātās izsoles nolikuma prasībām un pauž aizdomas, ka nosacījumi dalībai izsolē pielāgoti kādam konkrētam pretendentam. Departaments gan to kategoriski noliedz un prasību pēc bezizmešu peldlīdzekļiem pamato ar rūpēm par gaisa kvalitāti.

Tuvākajās dienās taps zināms, kuri uzņēmumi ieguvuši tiesības kuģīšu jeb peldlīdzekļu pietauvošanai un rekreācijai nomāt hidrotehniskas būves (stacionārās piestātnes) un ūdens teritoriju pilsētas kanālā, Bastejkalnā, jo, neskatoties uz pretendentu sūdzībām, izsole ir notikusi.

Departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko gan kategoriski atsakās izpaust izsoles rezultātus pirms to oficiālas publicēšanas Rīgas domes mājas lapā, vien norāda, ka izsolē piedalījās trīs pretendenti, bet ne visi pieteikumi atzīti par izsoles nolikumam atbilstošiem.

Par Mājokļu un vides departamenta sludināto izsoli „Hidrotehniskas būves (stacionārās piestātnes) un ūdens teritorijas iznomāšanai peldlīdzekļu, kas izmantojami pasažieru komercpārvadājumiem, pietauvošanai un rekreācijai (rakstiski saskaņojot ar Iznomātāju) Pilsētas kanālā, Bastejkalnā, zemes gabala ar kopējo platību 652m2 (kadastra apzīmējums 0100 009 0028 8003)" potenciālie pretendenti sūdzējušies gan pašam departamentam, gan Rīgas domes priekšsēdētājam, gan Satiksmes ministrijai.

Uzņēmēji ir neizpratnē, kādēļ divas nedēļas pēc izsoles izsludināšanas departaments nolēmis to pārtraukt, lai veiktu grozījumus pretendentu izvirzītajām prasībām. Pēc šiem grozījumiem nolikumā ietvertas prasības, kas, pēc potenciālo pretendentu domām, ir diskriminējošas.

Proti, nolikumā teikts, ka pieteikumam jāpievieno Latvijas Jūras administrācijas vai analogas iestādes citā ES valstī izsniegto reģistrācijas dokumentu apliecinātas kopijas, kas apliecina pretendenta tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar tādiem kuģošanas līdzekļiem, kuri aprīkoti ar bezizmešu dzinējiem. Uzņēmēji uzskata, ka šāda prasība nepamatoti ierobežo konkurenci, jo tas nozīmē, ka zibenīgā ātrumā ir jāatsakās no līdzšinējiem kuģīšiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem, un „jāatrod” jauni.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka izsoles līguma mērķa sasniegšanai pasūtītājam ir jāvadās pēc saimnieciskiem apsvērumiem. Turklāt pasūtītājam saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikto publisko personu pienākumu rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi ir jānodrošina godīgu konkurenci veidojoši noteikumi, kas ir samērīgi ar plānotā iepirkuma priekšmetu, bet iekļautajam prasībām, pēc uzņēmēju domām, ir jābūt pamatotām pēc būtības un ir jābūt saistītām ar pretendentu iespējām sagatavot piedāvājumu Izsoles nolikumā izvirzītām prasībām.

“Izsoles nolikumā ietvertās kuģošanas līdzekļa augstas tehniskās prasības izslēdz iespēju piedalīties šajā izsolē ne tikai jauniem un maziem kuģošanas pārvadājuma kompānijām, bet arī pilnībā visiem uzņēmumiem, kas līdz šim, t.i., iepriekšējos gados, piedalījās šajā izsolē, jo nav iespēju tik īsā laika periodā un nesamērīgo izmaksu dēļ salīdzinājumā ar ieguvumiem, tostarp ieguvumiem vides jomā, aprīkot vecos un/vai iegādāties un reģistrēt jaunus kuģošanas līdzekļus ar bezizmešu dzinējiem,” norādīts sūdzībā, ko iesniegusi SIA GUGL.

Pēc komersanta domām, dotajā gadījumā ir saskatāma departamenta amatpersonu, kuras sastādīja un izsoles nolikumā noteica šo konkrēto prasību, interešu lobēšana konkrēta pretendenta interesēs, kuram saimnieciskās darbības ietvaros vienīgajam ir pieejami kuģošanas līdzekļi ar bezizmešu dzinējiem.

SIA GUGL arī izpētījusi, ka Rīgas domes izvirzītās prasības kuģīšiem pilsētas kanālā neatbilst Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam, Vides politikas pamatnostādnēm 2014-2020. gadam, Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kā arī šādas prasības nav ietvertas Latvijas nacionālajā pozīcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru.

Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko skaidro, ka prasība par bezizmešu peldlīdzekļiem esot izvirzīta, rūpējoties par gaisa kvalitāti. Šādu prasību departaments pamato ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli”.

Tiesa, vispār šie noteikumi gan regulē siltumapgādes veida izvēli mājās un dzīvokļos un nosaka, kurā vietā Rīgā kāda apkure pieļaujama – kur atļauta tikai centrālā apkure, kur atļauts kurināt ar gāzi un kur ar malku vai šķidro kurināmo. Tomēr Mutjanko apgalvo, ka noteikumu pirmais punkts liekot arī pilsētas kanālā atļaut tikai bezizmešu peldlīdzekļus.

“Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļa īpašumos ietilpstošajiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un telpām dzīvokļa īpašumos nesadalītās ēkās (turpmāk – telpas), lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā,” melns uz balta rakstīts noteikumu pirmajā punktā.

Tāpat departamenta pārstāve atsaucas uz Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020.gadam, kurā gan par kanāla kuģīšiem nav ne vārda.

Mutjanko kategoriski noraida uzņēmēju aizdomas, ka izsoles nolikums pielāgots konkrētam pretendentam, uzsverot, ka izsolē pieteicās trīs pretendenti. Tomēr ne visu izsoles dalībnieku pieteikumi atbilduši nolikuma prasībām. Pieteikumos neesot bijis tulkojuma latviešu valodā Eiropas Savienības valstīs izdotajiem dokumentiem. Viņa gan atsakās izpaust, cik no pretendentiem bijuši šādi trūkumi pieteikumos, norādot, ka izsoles rezultāti pēc to apstiprināšanas tiks publicēti Rīgas domes mājas lapā. Tāpat Mutjanko atteicās Pietiek izpaust, cik tad kuģīši šovasar gaidāmi pilsētas kanālā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...