Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. un 2021. gadā mana galvenā diskusija ar Veselības ministriju ir bijusi par kustību un sporta lomu pandēmijas apstākļos. Veselības ministri Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts ir stingri turējušies pie viedokļa, ka pandēmijas laikā ir nepieciešami ierobežojumi (distancēšanās, maskas, ziepes, aplikācijas, mājsēde vai pat lokdauns) un vakcinācija, bet kategoriski nolieguši vai ignorējuši profilakses lomu.

Vēl vairāk – esmu nozākāts, īpaši no re:čekistu puses, ietverts dažādās tautas ienaidnieku mājas lapās un apsaukāts tādēļ, ka esmu mēģinājis teikt, ka tikpat svarīga ir profilakse. Taburete var stāvēt tikai tad, ja tai ir trīs kājas, un trešā kāja ir profilakse, bet no profilakses nozīmīgākā ir kustība un sports. Mājsēde ir pretmets kustībai, tādēļ darbojas smagas slimības gaitas un nāves virzienā. Tikai iekštelpās izplatās vīruss.

Un tomēr - līdz šim pārliecinošu pētījumu par kustības lomu Covid-19 slimības smaguma samazināšanā un mirstības mazināšanā nebija. Bija publikācijas, kurās mazkustība un liekais svars bija atzīti par galvenajiem Covid-19 nāves riska faktoriem, bija publikācijas, kurās mazkustības loma smagas slimības gaitas izraisīšanā tika pielīdzināta hipertonijai, hiperholesterinēmijai un cukura diabētam. Pirmais mūsu rīcībā nonāca Norvēģijas fizisko aktivitāšu uzraudzības pētījums, kurš diezgan stingri noteica Covid-19 saslimstības, slimības smagas gaitas un mirstības korelāciju ar mazkustību.

Bija dažādas vadlīnijas, kuras ieteica palielināt kustību apjomu, bet īpaši - veikt elpošanas vingrinājumus. Arī Latvijas Universitātes medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta direktors, plaušu ārsts, medicīnas doktors Viesturs Šiliņš daudz rakstīja un iestājās par elpošanas vingrinājumu apmācību sabiedrībā.

Šobrīd dažādās pasaules valstīs parādās pētījumi par slimības gaitas un mirstības korelāciju ar kustības apjomu. Profesors, kardiologs Oskars Kalējs man atsūtīja vairākus interesantus rakstus no JAMA (Amerikas Ārstu asociācijas žurnāls) par kustības lomu slimības un nāves mazināšanā, un vienā no tiem bija analizēts perspektīvs kohortas pētījums par kustības apjoma korelāciju ar nāvi.

Konkrēto pētījumu bija veikuši kardiologi, tas bija veikts vairāk nekā 10 gadus, bet šajā pētījumā nebija grūti izdalīt pēdējo divu gadu mirstības rezultātus. Amerikāņi bija vidēja un vecāka gadagājuma ļaudīm piestiprinājuši akselerometru, kas ļāva noteikt soļu skaitu, amplitūdu, pakāpienu augstumu un kustības intensitāti. Jāpiebilst, ka šādu fizisko aktivitāšu izsekotāju ASV jau 2019. gadā lietoja 29.5 miljoni amerikāņu, kas viņiem ļāva sekot savām fiziskajām aktivitātēm.

Pacientus sadalīja grupās - tie, kas veica dienā mazāk par 7000 soļiem, tika atzīti par zemas fiziskas aktivitātes cilvēkiem, tie, kas veica no 7000 līdz 10 000 soļiem - par vidējas, bet par pietiekamu fizisku aktivitāti tika uzskatīts, ja cilvēks diennaktī veic vairāk par 10 000 soļiem. Tomēr šeit parādījās arī apstāklis, ka tie, kas dienā vidēji veica vairāk par 10 000 soļiem, tos veica ar ievērojami lielāku intensitāti, ātrumu un soļa amplitūdu. Patiesībā jau arī Covid-19 konkrētajā pētījumā bija jaucējfaktors, bet, tā kā Amerikā šīs slimības iespaids uz vispārējo mirstību bija gana liels, varēja pētīt korelāciju un veikt secinājumus.

Kā jau modernos amerikāņu pētījumos pieņemts, liela uzmanība bija pievērsta rasei un dzimumam, bet arī daudziem citiem jaucējfaktoriem - smēķēšanai, ēšanas paradumiem, naktsmieram, psiholoģiskam klimatam darbā utt. Lielā mērā interese šāda veida pētījumam tika pievērsta arī tālab, ka pērn bija ļoti daudzas spekulācijas ap jautājumu - cilvēki ar melnu ādas krāsu ar Covid-19 slimo smagāk, un mirstība ir lielāka.

Secinājumi bija šādi - tiem, kas dienā veica vismaz 7000 soļu, savā vecuma grupā bija ievērojami mazāka mirstība no jebkura iemesla nekā cilvēkiem, kuru fiziskā aktivitāte nesasniedza šos 7000 soļus, bet mirstības atšķirība starp cilvēkiem, kas izdarīja dienā vairāk par 10 000 soļiem, pie kam veica to intensīvāk, un tiem, kas nesasniedza 7000, mirstības atšķirība bija 3.1-5 reizes dažādās vecuma grupās (jo vecāki cilvēki, jo lielāka atšķirība mirstībā starp mazkustīgiem un aktīviem cilvēkiem) - proti, mazkustīgi cilvēki mira ievērojami biežāk.

Amerikāņi jau veikuši secinājumus, ka fizisko aktivitāšu līmeņa uzlabošana vismazāk aktīvajā iedzīvotāju segmentā (tiem, kas veic mazāk par 7000 soļiem dienā), veicinot pieaugošu fizisku aktivitāti, samazina mirstības risku ne tikai no sirds asisnsvadu slimībām, bet arī no Covid-19. Veikts arī cits secinājums, ka melnas ādas krāsas cilvēku vidū šī attiecība ir tieši tāda pati, proti, lielāka mirstība no Covid-19 nav saistīta ar ģenētiku, bet to ļoti ietekmē fiziskās aktivitātes, kuras ASV, kā izrādās, daudz augstākas ir gaišas ādas krāsas iedzīvotāju vidū (īpaši gaišas ādas krāsas vīrieši vidējos un vecākos gados ir fiziski atktīvāki par melnas ādas krāsas iedzīvotājiem).

Secinājumi, cik nu iespējami vienkāršajā valodā

Šobrīd cīņā ar Covid-19 ļoti nozīmīga ir vakcinācija. Es katru Latvijas iedzīvotāju aicinu vakcinēties. Būtu labi distancēties un ierobežot ilgstošas tikšanās ar citiem cilvēkiem slikti ventilētās iekštelpās. Būtu vēlams nēsāt FFP2 maskas vismaz sabiedriskajā transportā vai telpās, kurās ar kādu cilvēku laiku pavadāt ilgstoši.

Kaut arī esmu par šo jautājumu publiski piesmiets no valdības kontrolētajiem mēdijiem, joprojām uzskatu, ka daudzkārt lietota vienreizēja maska vai auduma maska ļoti minimāli aizsargā no SAES-CoV-2 vīrusa, ka kvalitatīva ventilācija skolā ir daudzkārt nozīmīgāka par masku lietošanu bērniem.

Un tomēr - ļoti svarīgi katram iedzīvotājam ir domāt par savu imunitāti, veselību, fizisko sagatavotību. SARS-CoV-2 vīruss atrodas cilvēku kopienā un, šķiet, uz visiem laikiem. Amerikāņu pētījumi liecina, ka to cilvēku mirstība, kas veic mazāk par 7000 soļiem dienā, ir 3.1-5 reizes lielāka par to cilvēku mirstību tajā pašā dzimuma un vecuma grupā, kas veic vairāk par 10 000 soļiem dienā.

Patiesībā tas ļauj izdarīt secinājumu, ka, aizliedzot sportu un fiziskās aktivitātes, mūsu valdība vēlas sasniegt 3.1-5 reizes augstāku mirstību. Re:čekistu un viņu līdzskrējēju ņirgāšanās par kustību, sporta, veselīga uztura, miega, garīgas un fiziskas labsajūtas nozīmi slimības smaguma un nāves incidencē ir vai nu zināšanu trūkums, vai ļaunprātība, bet drīzāk abi kopā.

Šobrīd ir ļoti daudz pētījumu arī par tēmu - psiholoģiska labsajūta un Covid-19 slimības smagums. Lai arī joprojām plaši kohortas pētījumi nav pieejami, mēs varam jau izdarīt secinājumus, ka iedzīvotāju garīgā labsajūta samazina smagu slimības gaitu, bet jo īpaši - depresijas novēršana un savlaicīga ārstēšana. Nepārtraukta iedzīvotāju baidīšana ar nāvi un slimības ārstēšanu stacionārā, iespējams, palielina tieši depresijas un līdz ar to - smagas Covid-19 gaitas incidenci.

Neatkarīgi no tā, ko Jums stāsta valdība, es ikvienu Latvijas iedzīvotāju aicinu katru dienu atrast vismaz stundu fiziskām aktivitātēm un sportam. Jā, mums šobrīd viss ir noliegts, sporta zālēm un trenažieru zālēm priekšā atslēga ar Kariņa un Pavļuta zīmogiem, bet skriešana un riteņbraukšana vēl joprojām ir mūsu rīcībā. Es aicinu atrast sev piemērotu vingrošanas treniņprogrammu internetā ar uzsvaru uz elpošanas vingrinājumiem.

Atcerieties - sportā tiešā veidā iegūt Covid-19 nav iespējams (iespējams - ir izņēmumi, piemēram, cīņas sporta veidos), bet starp sportistiem SARS-CoV-2 izplatās ģērbtuvēs, dušās un aukstumvannās.

Atcerieties - ārtelpās Covid-19 praktiski izplatīts netiek, visi sporta veidi ārtelpās ir ļoti, ļoti labi. Nekas labāks nav izdomāts par skrējienu vai ātru pastaigu gar jūras krastu vai pa meža taku. Pašreizējie pētījumi saka, ka smaga slimības gaita un nāves iespējamība ievērojami mazāka ir cilvēkiem, kas katru dienu veic vairāk par 10 000 soļu. Šādu apjomu nevar veikt tālajā ceļā no galda līdz plītij un pat līdz lielveikalam Rimi. Vismaz reizi dienā iešanai vai skriešanai jābūt mērķtiecīgai. Atgādināšu, ka Skandināvijā sporta ierobežojumu bērniem šajos divos gados praktiski nav bijis, bet pieaugušajiem ir bijis ierobežots sportojošo dalībnieku skaits konkrētā telpā.

Sportojiet brīdī, kad televizorā vai radio varētu atskanēt Pavļuta ziņas par šausmīgiem mirstības rādītājiem.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....