Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katram laikam ir savas anekdotes. Daļai no šīm anekdotēm ir vārdkopa, pēc kuras šo anekdoti atceras gadiem. Padomju laikos tāda anekdote bija par pērtiķi un praporščiku.

Pāri tuksnesim iet izslāpis pērtiķis. Ierauga – palma, bet palmas zarā kokosrieksti. Pienāk pērtiķis pie koka, pakrata, rieksti lejā nekrīt. Pērtiķis sameklē akmeni, met ar to, trāpa kokosriekstam, tas nokrīt zemē. Pērtiķis dzer kokosrieksta sulu palmas ēnā. 

Pēc brīža pāri tuksnesim nāk izslāpis praporščiks. Ierauga palmu ar kokosriekstiem. Pieiet pie palmas un sāk kratīt. Krata, krata, bet rieksti lejā nekrīt. Pērtiķis saka: „Padomā!” Uz ko praporščiks, turpinādams palmu kratīt, atsaka „huļi dumatj, trjasķi nado”, kas tulkojumā būtu „kāpēc domāt, vajag kratīt”.

Tieši šādi šobrīd izskatās Latvijas valdība. Dienu no dienas uzliek ierobežojumus un  rada jaunus lokdaunus, bet, pieaugot Kariņa uzliktajiem ierobežojumiem, pieaug saslimstība (ar Covid–19) un mirstība. Loģiski būtu apstāties un pārdomāt – varbūt kaut ko mēs darām nepareizi,  varbūt ir kāds cits risinājums, varbūt ir laba citu valstu pieredze (nu kaut vai igauņu).

Bet praporščiks Kariņš rīkojas atbilstoši hrestomātiskajam „huļi dumatj, trjasķi nado” un visu valdības resursu tērē „skrūvju piegriešanai”. Bērni nemācās skolā, sports ir praktiski aizliegts, valdības sēdēs tiek lemts, vai zeķubikses, sniega lāpstas, elektrības spuldzītes un tualetes papīru drīkst pirkt veikalā, vai visas šīs preces turpmāk jāizplata tirgū analogi, kā tiek tirgoti „spirķik, sigareti”. Jo nejēdzīgākus ierobežojumus rada Kariņš, jo čaklāk cilvēki domā par ierobežojumu apiešanu, jo mazāk uzticas valdības solījumiem, ka tas tikai „uz trim nedēļām” vai „šoreiz pacietīsimies”.

Kāpēc tas tā notiek? Latvijā nauda netiek izdalīta pētījumiem, kas varētu atklāt valdības kļūdaino rīcību. Tādēļ nāksies iztikt ar pasaules literatūras adaptāciju. Pasaulē šobrīd ir ļoti daudz publikāciju par sociālo determinanci un Covid–19. Pārliecinoši pētījumu rezultāti parāda, ka smagai saslimstībai un mirstībai ar Covid–19 visvairāk pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki ar blakusslimībām, mazkustīgi, ar lieku svaru, smēķētāji un alkohola pārmēra lietotāji.

Toties, analizējot tieši no sociālo determinanšu skatpunkta, visvairāk smagai saslimstībai un mirstībai pakļauti:

- cilvēki ar zemāku izglītību;

- mazturīgi cilvēki;

- cilvēki, kam vairākas paaudzes dzīvo kopā; 

- cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos;

- cilvēki, kuri dzīvo salīdzinoši noslēgtā informācijas telpā.

Katrs ir dzirdējis šausmu stāstus par to, ka cilvēki ar tumšu ādas krāsu Eiropā un Amerikā ar Covid–19 slimo smagāk un mirst biežāk. Par šo jautājumu ir daudz spekulāciju. Itin droši pierādīts, ka platuma grādos, kas ir tālāk uz ziemeļiem no ekvatora, cilvēkiem ar melnu ādas krāsu mazāk izstrādājas D vitamīns un tiem, kas nonāk slimnīcās, šī D vitamīna līmenis ir zemāks.

Otrs rādītājs diemžēl ir izglītības līmenis, jo slimnīcās ar smagākām formām vairāk nonāk cilvēki ar zemāku izglītību (tiesa, tieši mazāk izglītoti cilvēki parasti ir mazkustīgāki, viņiem biežāk ir liekais svars, viņi lieto neracionālu uzturu un viņiem mēdz būt pārmēru daudz kaitīgu ieradumu). Un, kas ir ļoti būtiski – autoritāšu (politiķu, ārstu) paziņojumi un skaidrojumi slikti sasniedz cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni. Jebkurā gadījumā es pieslienos skatpunktam, ka bez relatīva D vitamīna trūkuma no patofizioloģijas viedokļa citu atšķirību attiecībā uz Covid–19 saslimstību cilvēkiem ar dažādu ādas krāsu nav. 

Mans skolotājs sociālajā determinancē, Londonas profesors Maikls Marmots (Sir Michael Gideon Marmot) publicējis pārskatu par sociālo apstākļu ietekmi uz dažādu paaudžu iedzīvotāju veselības rādītājiem atšķirīgās dzīvesvietās. Savos darbos autors nonācis pie secinājuma, ka nabadzīgāki cilvēki dzīvo īsāku dzīvi un slimo biežāk nekā bagātie, tādējādi pievēršot uzmanību sociālās vides ietekmei uz veselību. Šogad viņa vadībā veikts pētījums – kāpēc Ziemeļeiropas valstu iedzīvotāji dzīvo garāku mūžu nekā Baltijas un Austrumeiropas valstīs dzīvojošie. Un starp viņa secinājumiem es vēlos norādīt uz dažiem.

No profesora pētījumiem var izdarīt secinājumu, ka sievietēm paredzamā mūža garums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, bet vīriešiem – ļoti. Un otrs – paredzamā mūža ilgums starp cilvēkiem ar augstāko izglītību un zinātnisko grādu Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, bet mazizglītotiem – par vairāk nekā 10 gadiem.

Un līdzīga korelācija ir par turīgajiem – arī turīgo iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs atšķiras nebūtiski, savukārt nabago – ļoti. Nelaime, protams, arī apstāklī, ka turīgo iedzīvotāju proporcionāli Ziemeļvalstīs ir daudz vairāk.

Un profesors ir izdarījis arī dažus piesardzīgus secinājumus – Baltijas valstīs valdības nemāk komunicēt ar nabadzīgiem un sliktāk izglītotiem savas valsts iedzīvotājiem, cilvēkiem ar zemāku izglītību Baltijas valstīs ir ļoti slikta veselības pratība. 

Tālāk rakstītais ir medusmaize rečekistiem, jo tas ir mans pieņēmums, kaut arī balstīts uz dažādu literatūras avotu analīzi. Latvijā pieņēmumus publicēt ir aizliegts, un rečekisti pret to čakli cīnās.

Un tomēr – mans pieņēmums ir, ka valdības satraukums un ieteikumi Covid–19 mazināšanā nesasniedz zināmu daļu Latvijas krievvalodīgās publikas un, iespējams, tā ir ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju. Cilvēkus, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, aizliegumi sasniedz, bet skaidrojumi – ne. Tiesa, arī latvietis, kas mēģinātu izlasīt Ministru kabineta rīkojumu paskaidrojošo daļu, lāga nevarētu saprast, kāpēc grāmatas pirkt aizliegts, kāpēc divi cilvēki katrs savā tīkla pusē nedrīkst spēlēt tenisu, kāpēc nekādi naktī nedrīkst piedalīties rogainingā (orientēšanās sporta paveids, parasti ilgst 12 vai 24 stundas) mežā, kāpēc nedrīkst pirkt tupeles vai kabatas lakatiņus. Un tomēr – cilvēki ar mazākām latviešu valodas zināšanām dzīvo informācijas badā. 

Otra ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, spriežot pēc sociālajiem tīkliem, valdības haotiskajā rosībā iegūst tikai naidu un pretestību. Ja kaut neliela daļa no valdības lēmumiem robežojas ar plānprātību, tad arvien vairāk ļaužu par nederīgiem uzskata visus valdības pielēmumus Covid–19 krīzes mazināšanai. Jau iepriekš Kariņa valdība ir izdevusi tik aplamus rīkojumus, ka grūti noticēt jaunajiem. Šī ceturtdaļa Kariņa rīkojumus atklāti kritizē un nereti ignorē.

Diemžēl trešā ceturtdaļa nekad neklausās valdības paziņojumus, jo ir aizņemti ar eksistenciālajām problēmām. Cilvēks, kam valdība ir izpostījusi mazo biznesu, piemēram, aizliegusi ne tikai telpās, bet arī uz terases vai ārpus telpām barot (sniegt restorāna pakalpojumus), frizēt vai kopt skaistumu, savu laiku vada, meklēdams izdzīvošanas iespējas. Man šķiet, ka friziera un pedikīra pakalpojumi dzīvoklī, Rimi iegādāto salātu ēšana automašīnā, drūzmēšanās pastā pēc Amazon pasūtītām lietām, ko iepriekš varēja itin brīvi nopirkt veikalā, ne ar ko neveicina distancēšanos un izvairīšanos no vīrusa, salīdzinot ar normālu friziera, kafejnīcas vai veikala apmeklējumu, ja tur tiek ievēroti dažādi distancēšanās un higiēnas noteikumi. 

Diemžēl eksistenciālie jautājumi attiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, kam šobrīd vienkārši nav darba un reāli sāk trūkt iztikas līdzekļu. 

Tātad mans pieņēmums ir, ka vismaz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uz Kariņa liegumiem un lokdauniem reaģē ar slēģotiem vai biezi aizkarotiem logiem, ja istabā sanāk plašāks ļaužu loks, īpaši nesatraucas par distancēšanos, atrod par labu tirdzniecību un pakalpojumus bez čeku automāta. 

Manuprāt, vislielākā Kariņa valdības problēma Covid–19 pandēmijas apkarošanā ir mēģinājumi katru savu radīto ierobežojumu un jaunievedumu pasniegt kā izšķirošo. 

Cik daudz līdzekļu un resursu tika ieguldīts, lai ļaudīm samācītu, ka vienas telekompānijas reklāmas kampaņa – aplikācija „Apturi Covid” glābs mūs no slimības. Šī aplikācija ir vienlīdz efektīga kampaņa ar konkurējošās kompānijas pirms dažiem gadiem rakto meteora krāteri pie Mazsalacas.

Sarīkojot valstisku masku balli, proti, nosakot, ka visiem un visur jānēsā maska, tika panākts tas, ka cilvēki pārtrauca viens no otra attālināties 2 metrus. Bet šie divi metri ir daudz svarīgāki par maskām.

 Laba telpu ventilācija un vēdināšana ir simtkārt svarīgāka par masku nēsāšanu, īpaši jau skolās un bērnudārzos, bet maskas kļuva par alibi to nedarīt. 

Arī aizliegums tirgot grāmatas un zeķubikses nekādu uzvaru pār Covid–19 nenesīs.

Šie aizliegumi tikai parāda, cik tālu atrodas valdošā elite no tautas. 

Kariņa valdība, kur ministri dzīvo lepnās savrupmājās ar dārzu, piemēram, Ķīpsalā pie Daugavas, nezina, kā jūtas cilvēki, kam lokdauns nozīmē ieslēgšanos vienistabas dzīvoklī daudzdzīvokļu namā. Es pieļauju, ka ministriem ir savas pārtikas un alkohola rezerves, sava mūzikas krātuve un jau pasūtīta biļete uz Žagarkalnu.

Es biju šeit ierakstījis arī „sava bibliotēka”, bet draugs, kam nosūtīju šo  rakstu darbu pārlasīt, – izsvītroja. Viņš tikai atgādināja kādu senu anekdoti par kādu ministru, kura mājā bija noticis ugunsgrēks un iznīcinājis visu bibliotēku – abas grāmatas, pie kam otro ministrs vēl nebija paspējis izkrāsot. 

Bet atgriezīšos pie galvenās šī raksta tēmas – muļķīgi un mazāk muļķīgi jaunievedumi un ierobežojumi neļauj cilvēkiem atšķirt, kas tiešām ir būtisks. Atkārtošu savu piemēru no senās latviešu teikas par ganupuiku, kurš sauca „vilks aitās”. Divreiz sauca – saskrēja visi ļaudis, bet vilka nebija. Trešoreiz, kad vilks tiešām bija aitās, ļaudis nenoticēja un glābt aitas neskrēja. 

Tā arī mūsu valdība un viņu izdabājošie mediji – visu laiku gānīja tos, kas iebilda pret bērnu sportošanas ierobežošanu vai bezgalīgi attālinātām mācībām, bet tagad, kad visiem vajadzētu koncentrēties uz vakcināciju, kad vajadzētu konsolidēt tautu uz ticību vakcīnai, ļaudis to neuztver nopietni. 

Tādēļ es atkārtošu to, kas katram ir būtiski:

- distancēšanās 2 metri un roku mazgāšana paliek spēkā. Vissliktākais ir atrasties kopā ar citiem slikti ventilētās telpās tuvāk par 2 metriem, ilgāk par 15 minūtēm;

- nekas nav svarīgāks kā rūpes par savu veselību. Lūdzu, katru dienu ejiet svaigā gaisā – mežā vai jūras krastā (pat, ja visi rīdzinieki staigātu pa liedagu, vīrusu nodot viens otram nevarētu);

- sports piecas reizes nedēļā vismaz pusstundu, mans ieteikums – skriet, slēpot, airēšanas trenažieris mājās. Veselīgs miegs. Uzturs ar zaļumiem (mans ieteikums – kastīte ar dīgstiem dienā) un zivīm. D vitamīns un cinks – vislabāk devā, ko jums iesaka jūsu ģimenes ārsts;

- vakcīna nav bīstama, vakcinēšanās mūs izvedīs no šīs psihopandēmijas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...