Alūksnes dome pasūta autoostas novērtējumu, bet pēc tam ļauj objektu nopirkt domes deputātam
PIETIEK09.05.2016.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Alūksnes novada dome ļoti dīvaini rīkojusies attiecībā uz pilsētas autoostas iegādi. Pērn tā nolēmusi autoostu pirkt, bijusi iecere tur izvietot novada tūrisma centru, pat pasūtīts autoostas novērtējums, bet tad, kad autoostu pieteicies pirkt domes deputāta vadīts uzņēmums, pašvaldība pēkšņi attapusies, ka budžetā nav naudas autoostas iegādei.
Satraukti par notiekošo ap pilsētas autoostu ir Alūksnes iedzīvotāji, kuri Pietiek ziņo, ka Alūksnes pilsētas centrā jau 50 gadus atrodas autoosta, kurai piekrīt 3596 kvadrātmetrus liels zemes gabals. Īpašnieki nolēmuši autoostu pārdot un par to ziņojuši pašvaldībai. Kā norāda alūksnieši, novada pašvaldība bijusi priecīga par šādu darījumu, jo iegūtu sev īpašumu tūrisma centra izveidošanai. 2015.gada 27.augustā dome pieņēmusi lēmumu par šī nekustamā īpašuma iegādi, lēmumā norādot, ka īpašuma vērtēšana notiks par pašvaldības līdzekļiem.
“Vērtēšana tika veikta, un īpašums tika novērtēts, pēc izskanējušās informācijas, par 120 000 eiro. Tālāk jau sākas dīvainības, kamēr domes priekšsēdētājs neatrodas darbā (atvaļinājums vai slimība), tikmēr viens no vietniekiem šā gada 16.feburārī uz ātro roku sagatavo informatīvu vēstuli “Par informāciju”. Šīs vēstules sagatavošanas laikā jautājums ne ar vienu netika apspriests. Kā arī šajā vēstulē nav pausta doma, ka Alūksnes novada pašvaldība atteiktos no savām tiesībām uz pirmpirkumu,” vēsta kāds Alūksnes iedzīvotājs.
Viņa pieminētajā vēstulē domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers informē autoostas īpašniekus, ka novada 2016.gada budžetā nav paredzēti līdzekļi autoostas iegādei. Jau pavisam drīz pēc šīs vēstules autoostas īpašnieks oficiāli paziņojis, ka autoosta vairs nepieder viņam un ir mainīts īpašnieks.
“Šeit pašvaldībai vajadzētu sākt rīkoties, iepazīties ar pirkuma - pārdevuma līgumu un summu un pieteikt savas tiesības, bet pašvaldība sāk rīkoties dīvaini,” vēsta Alūksnes iedzīvotājs. Taču 14.martā pašvaldības plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja sagatavojusi lēmuma projektu atzīst par spēku zaudējušu domes lēmumu par nodomu pirkt autoostu.
Šis lēmums domes sēdē nav pieņemts vēl šodien, tomēr alūksniešus satrauc turpmākās darbības ap autoostu. “Visā šajā darījumā aizdomas un šaubas par godīgu darījumu rada tas, ka minēto īpašumu ir iegājies SIA Valdis, kura īpašnieks ir domes deputāts. Viņam bija zināma visa informācija par šo darījumu, līdz ar to varēja brīvi rīkoties savās interesēs. Cik zināms, tad darījums ir kārtots pa daļām. Viena daļa pirkta vienā dienā, otra nākamajā.
Arī summa par šo darījumu oficiāli esot mazāka, nekā novērtējis sertificēts vērtētājs. Līdz ar to Alūksnes autoosta pilsētai un novadam ir zaudēta. Par autoostas tālāko likteni jau nav grūti iedomāties, jo vieta ir jauka un stratēģiski svarīga. Līdz ar to ticamākais, ka tiks uzcelta kaut kāda bleķa angārveidīga (Maxima, Rimi, vai kas cits) būda pilsētas vēsturiskajā centrā,” Pietiek satraukts raksta Alūksnes iedzīvotājs.
SIA Valdis, kas ir jaunais autoostas īpašnieks, vadītājs un direktors ir domes deputāts Guntars Švolmanis. “Šajā gadījumā jau īpašnieka maiņa nav varbūt tik būtiska, bet būtiski ir tas, ka visas darbības ir vērstas personīgo labumu gūšanai, nevis novada iedzīvotāju labā, kuri ir nostādīti fakta priekšā. Arī nelietderīgi ir izšķiesta nauda par vērtējumu aptuveni 1000 eiro no nodokļu maksātāju naudiņas, kuru varēja izmantot daudz lietderīgāk,” norāda alūksnietis, uzsverot, - pārkāpumi ir tik lieli, ka kādam būtu jāatbild par izdarīto.
Alūksnes novada dome, taujāta par savām iecerēm attiecībā uz autoostu, atbildēs Pietiek ir gana lakoniska. “Dome minēto īpašumu neiegādājās tādēļ, ka nebija līdzekļu iegādei, un šobrīd nav plānota nekāda tālāka domes rīcība,” Pietiek paziņoja domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
