Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kategoriski nevēlas atklāt resoriskās pārbaudes materiālus, lai sabiedrība varētu pārliecināties, cik ieinteresēta ir bijusi šī pārbaude un attiecīgi KNAB lēmums nesākt kriminālprocesu par Valsts meža dienesta amatpersonu „pretimnākšanu” saistībā ar miljonāra Andra Ramoliņa nu jau bēdīgi slaveno īpašumu kāpu zonā Engurē. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jēkaba Straumes jaunos skaidrojumus par to, kāpēc sabiedrībai nav tiesību iepazīties ar veiktās resoriskās pārbaudes materiāliem.

KNAB priekšniekam uzdotie jautājumi:

1) minētajā J. Straumes parakstītajā dokumentā minēts: „Izvērtējot norādīto, secināms, ka Iesniegumā norādītais ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojums un mērķis ir vispārīgs, jo, formāli aizbildinoties ar iestādes rīcības izvērtēšanu, tāda rakstura pamatojumu un mērķi var iekļaut jebkurā informācijas pieprasījumā attiecībā uz jebkuru ar valsts pārvaldes funkcijas veikšanu saistītu ierobežotas pieejamības informāciju. Apmierinot šāda rakstura informācijas pieprasījumu, tiktu secināts, ka faktiski, norādot uz žurnālistisku interesi, ar lietas virzību nesaistīta persona var piekļūt jebkurai lietai, kurai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas neatbilst ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības interesēm, kas noteiktas Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā.”

Sniedziet skaidrojumu, kādiem kritērijiem Jūsu iestādes skatījumā jāatbilst ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojumam un mērķim, lai šis pieprasījums tiktu apmierināts. Miniet attiecīgo kritēriju tiesisko pamatojumu.

2) minētajā J. Straumes parakstītajā dokumentā minēts: „Apkopojot iepriekš minēto, konstatējams, ka perrsonas iesniegumā pieteiktais lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem šajā lietā, nosūtot tos vai arī nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties klātienē, nav apmierināms, jo izvērtējot Iesniegumu, netika konstatēts objektīvs pamatojums personu iepazīstināt ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem, kā arī netika konstatēts, ka sabiedrības informēšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju.”

Sniedziet skaidrojumu, kādiem kritērijiem Jūsu iestādes skatījumā jāatbilst informācijas pieprasījuma pamatojumam, lai tiktu konstatēts objektīvs pamatojums iepazīstināt personu ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem. Miniet attiecīgo kritēriju tiesisko pamatojumu.

Sniedziet skaidrojumu, kādā tieši veidā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā sabiedrības informēšanas par Jūsu iestādes, iespējams, neobjektīvi un tendenciozi  veiktu pārbaudi mērķis ir sasniedzams ar citiem līdzekļiem, nevis, žurnālistam iepazīstoties ar veiktās pārbaudes materiāliem.

KNAB priekšnieka sniegtās atbildes:

Atbildot uz Iesniegumā uzdoto jautājumu, Birojs sniedz sekojošu skaidrojumu.

Atbildē norādīts, ka Biroja veiktā resoriskā pārbaude noslēgusies 2021.gada 6.maijā pieņemot lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (turpmāk – Lēmums), kas anonimizētā veidā nosūtīts personai, kuras 2021.gada 3.februāra iesniegums bijis par pamatu resoriskās pārbaudes uzsākšanai (sk. Atbildes 3.punktu).

Atbildē izvērtēts lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem, piemērojot Kriminālprocesa likuma 375.1 panta pirmās daļas nosacījumus un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 23.pantā sniegto jēdziena “žurnālists” skaidrojumu, atsaucoties uz tiesu praksē konstatēto, ka ne Kriminālprocesa likums, ne citas speciālās tiesību normas neregulē personas tiesības saņemt informāciju no resoriskās pārbaudes materiāliem gadījumā, kad tās rezultātā ir pieņemts un stājies spēkā lēmums neuzsākt kriminālprocesu, proti, nav krimināllietas. Normatīvie akti regulē krimināllietas materiālu pieejamību. Ja atbilstoši minētajām tiesību normām pēc galīgā nolēmuma krimināllietā stāšanās spēkā informācija, kas saistās ar konkrētu tiesas lietu, ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, tad tas attiecas arī uz resoriskās pārbaudes materiāliem, kuru rezultātā pieņemts lēmums kriminālprocesu neuzsākt (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 26.aprīļa lēmumu lietā Nr.A420678011 SKA-327/2013) (sk. Atbildes 4.punktu un 4.1.apakšpunktu).

Savukārt, piemērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu un Biroja priekšnieka 2020.gada 28.oktobra rīkojuma Nr.1.20-1/48 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” 1.pielikumā 1.punktā un 7.punktā norādīto, ka resoriskās pārbaudes materiāli, tajā skaitā materiāli par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta trešās daļas nosacījumiem ir ierobežotas pieejamības informācija.

Secinot, ka resoriskās pārbaudes lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, secīgi piemērojami Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtās daļas nosacījumi, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasāma rakstveidā, pamatojot savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam informācija tiks izmantota.

Atbildē papildus iekļauts Augstākās tiesas skaidrojums, ka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (sk. Senāta 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8.punktu).

Atbildē norādīts, ka personai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, savs pieprasījums jāformulē iespējami precīzi, norādot argumentētu pamatojumu ierobežotas pieejamības informācijas saņemšanai. Šāds pienākums ir arī personai ar žurnālistiku interesi, kurai jāpamato sava leģitīmā interese un informācijas pieprasīšanas mērķis. Savukārt Birojam, izvērtējot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumus, jānoskaidro, vai pastāv pamatota nepieciešamība ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai, lai izvērtētu, kurai no interesēm – informācijas aizsardzībai vai vēlmei iegūt informāciju ir dodama priekšroka.

Apstāklis, ka Iesniegumā norādīts, ka informāciju pieprasa žurnālists likuma “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, pats par sevi nenozīmē, ka, norādot uz žurnālista interesēm, personai ir tiesības saņemt ierobežotas pieejamības informāciju (sk. Atbildes 4.2.apakšpunktu).

Konstatējot, ka personai nosūtīts anonimizēts Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, Birojs, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 375.1 panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, konstatējis, ka informēšanas mērķis ir sasniegts ar minētā Lēmuma nosūtīšanu, kurā izklāstītas resoriskās pārbaudes ietvaros veiktās darbības, sniegts to izvērtējums un pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu.

Secinot, ka informēšanas mērķis ir sasniegts, savukārt Iesniegumā norādītais ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas pamatojums nav argumentēts, jo pēc būtības satur vienīgi vispārīgu atsauci uz vēlmi izvērtēt Biroja rīcību, lai pārliecinātos par izmeklēšanas kvalitāti, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta piektās daļas nosacījumiem ir prokuratūras kompetence, pieteiktais lūgums noraidīts, secinot, ka šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju. (sk. Atbildes 4.4.apakšpunktu un 5.punktu).

No minētā secināms, ka Atbildē Birojs gan norādījis uz normatīvo regulējumu, kas attiecas uz resoriskās pārbaudes lietas materiālu kā ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, gan piemērojis tiesu praksē sniegto attiecīgo normu skaidrojumu.

Līdz ar ko atbilde uz 2021.gada 7.septembra Iesniegumā uzdoto jautājumu jau ir ietverta viņam iepriekš Biroja 2021.gada 11.jūnijā sniegtajā Atbildē.

Atsaucoties uz tiesu praksē noteikto, ka resoriskās pārbaudes lietas materiāli pielīdzināmi krimināllietas materiāliem (sk. 3.1.punktu un Atbildes 4.punktu), Birojs papildus norāda, ka Kriminālprocesa likuma 375.1pants nosaka speciālu kārtību, kādā iespējams iepazīties  ar krimināllietas materiāliem, nosakot, ka žurnālists var vērsties iestādē, kura pieņēma nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Šajā gadījumā motivētam lūgumam jāsatur valsts un sabiedrības būtisko interešu pamatojums, kas nedrīkst būt formāls. 

Līdz ar to, nosakot, ka ar kriminālprocesa materiāliem varēs iepazīties tikai žurnālisti likuma, kas regulē preses un citu masu informācijas līdzekļu darbību, izpratnē tiek nodrošināta kriminālprocesā iesaistīto personu tiesisko interešu un valsts interešu aizsardzība. 

Savukārt, atļaujot žurnālistam iepazīties ar ikvienas krimināllietas materiālu saturu, neizbēgami tiek ierobežotas kriminālprocesā iesaistīto personu Satversmē nostiprinātās pamattiesības, tai skaitā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT)  ir atzīmējusi savā judikatūrā, likuma varas ievērošanai ir nepieciešams, lai jebkāda iejaukšanās personu pamattiesībās balstītos uz vispārēja rakstura tiesību instrumentiem (sk. ECT Lielās palātas 2012.gada 25.oktobra spriedumu lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju). Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojums, tai skaitā tiesību uz privāto dzīvi ierobežojums, var tikt atzīts par tiesisku tikai tad, ja tas kalpo leģitīma mērķa sasniegšanai, un jāsecina, ka mērķi  nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, savukārt labumam, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir jābūt lielākam par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12.maija spriedumu lietā Nr.2015-14-0103).

No minētā secināms, ka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumam jāsatur valsts un sabiedrības būtisko interešu pamatojums, kas nedrīkst būt formāls, t.i., pieprasījuma pamatojumam jābūt argumentētam, konkrētam un detalizētam, sniedzot ticamu priekšstatu par informācijas pieprasīšanas mērķi, ko nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, savukārt labumam, ko gūst sabiedrība ir jābūt lielākam par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.

Lai samērotu Satversmes 100. pantā nostiprinātās sabiedrības tiesības saņemt informāciju ar kriminālprocesā iesaistīto personu tiesisko interešu aizsardzību, Kriminālprocesa likuma 375.1pantā ir noteikts, ka žurnālisti varēs iepazīties ar krimināllietas materiāliem, iesniedzot motivētu lūgumu, tikai gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lūgumā detalizēti izklāstot nepieciešamību piekļuvei krimināllietas materiāliem, paredzēto ziņu izmantošanas mērķi un paredzēto sabiedrības ieguvumu. Neatkarīgi no krimināllietas sabiedrībā raisītās rezonanses sasniedzamajam rezultātam no iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem jāveicina nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzība un tam ir jābūt atspoguļotam iesniegtajā lūgumā. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas kriminālprocesā ir paredzēts kā papildus Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā nostiprinātā tiesvedības atklātuma principa elements gadījumos, ja lūgumā izteikto mērķi nevarēs sasniegt ar iepazīšanos ar galīgo nolēmumu kriminālprocesā.

Kriminālprocesa likuma 375.1panta otrajā daļā ir noteikti gadījumi, kādos piekļuvi krimināllietas materiāliem vienmēr atsaka, proti, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu.

Šāda pieeja ir noteikta, ņemot vērā to, ka kriminālprocesa materiāli satur informāciju, kurai ar likumu ir noteikta valsts aizsardzība un piekļuve šādai informācijai ir stingri reglamentēta. Likumdevējs ar citiem tiesību aktiem nav paredzējis, ka žurnālisti vai kāda cita persona, kas ir nesaistīta ar konkrēto informāciju, var iepazīties ar attiecīgo informāciju. Tāpat sabiedrībā izraisītā interese par kriminālprocesu nedrīkst būt priekšnoteikums tam, lai valsts pārkāptu ar likumu aizsargātas intereses un personu tiesības, kas tiek aizsargātas ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem.

Savukārt anonimizēts Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu personai ir nosūtīts. Lēmums satur motīvu daļu un pamatots ar Kriminālprocesa likuma normām un sniedz vispusīgu priekšstatu par resoriskās pārbaudes ietvaros veiktajām darbībām un to juridisko vērtējumu. Līdz ar ko konstatējams, ka līdz ar Lēmuma nosūtīšanu tiek samērotas personas tiesības saņemt informāciju ar Kriminālprocesa likumā noteikto krimināllietas materiālu informācijas aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

FotoUzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.
Lasīt visu...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

pietiek_postit

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...