Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kategoriski nevēlas atklāt resoriskās pārbaudes materiālus, lai sabiedrība varētu pārliecināties, cik ieinteresēta ir bijusi šī pārbaude un attiecīgi KNAB lēmums nesākt kriminālprocesu par Valsts meža dienesta amatpersonu „pretimnākšanu” saistībā ar miljonāra Andra Ramoliņa nu jau bēdīgi slaveno īpašumu kāpu zonā Engurē. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jēkaba Straumes jaunos skaidrojumus par to, kāpēc sabiedrībai nav tiesību iepazīties ar veiktās resoriskās pārbaudes materiāliem.

KNAB priekšniekam uzdotie jautājumi:

1) minētajā J. Straumes parakstītajā dokumentā minēts: „Izvērtējot norādīto, secināms, ka Iesniegumā norādītais ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojums un mērķis ir vispārīgs, jo, formāli aizbildinoties ar iestādes rīcības izvērtēšanu, tāda rakstura pamatojumu un mērķi var iekļaut jebkurā informācijas pieprasījumā attiecībā uz jebkuru ar valsts pārvaldes funkcijas veikšanu saistītu ierobežotas pieejamības informāciju. Apmierinot šāda rakstura informācijas pieprasījumu, tiktu secināts, ka faktiski, norādot uz žurnālistisku interesi, ar lietas virzību nesaistīta persona var piekļūt jebkurai lietai, kurai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas neatbilst ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības interesēm, kas noteiktas Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā.”

Sniedziet skaidrojumu, kādiem kritērijiem Jūsu iestādes skatījumā jāatbilst ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojumam un mērķim, lai šis pieprasījums tiktu apmierināts. Miniet attiecīgo kritēriju tiesisko pamatojumu.

2) minētajā J. Straumes parakstītajā dokumentā minēts: „Apkopojot iepriekš minēto, konstatējams, ka perrsonas iesniegumā pieteiktais lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem šajā lietā, nosūtot tos vai arī nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties klātienē, nav apmierināms, jo izvērtējot Iesniegumu, netika konstatēts objektīvs pamatojums personu iepazīstināt ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem, kā arī netika konstatēts, ka sabiedrības informēšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju.”

Sniedziet skaidrojumu, kādiem kritērijiem Jūsu iestādes skatījumā jāatbilst informācijas pieprasījuma pamatojumam, lai tiktu konstatēts objektīvs pamatojums iepazīstināt personu ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem. Miniet attiecīgo kritēriju tiesisko pamatojumu.

Sniedziet skaidrojumu, kādā tieši veidā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā sabiedrības informēšanas par Jūsu iestādes, iespējams, neobjektīvi un tendenciozi  veiktu pārbaudi mērķis ir sasniedzams ar citiem līdzekļiem, nevis, žurnālistam iepazīstoties ar veiktās pārbaudes materiāliem.

KNAB priekšnieka sniegtās atbildes:

Atbildot uz Iesniegumā uzdoto jautājumu, Birojs sniedz sekojošu skaidrojumu.

Atbildē norādīts, ka Biroja veiktā resoriskā pārbaude noslēgusies 2021.gada 6.maijā pieņemot lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (turpmāk – Lēmums), kas anonimizētā veidā nosūtīts personai, kuras 2021.gada 3.februāra iesniegums bijis par pamatu resoriskās pārbaudes uzsākšanai (sk. Atbildes 3.punktu).

Atbildē izvērtēts lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes lietas materiāliem, piemērojot Kriminālprocesa likuma 375.1 panta pirmās daļas nosacījumus un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 23.pantā sniegto jēdziena “žurnālists” skaidrojumu, atsaucoties uz tiesu praksē konstatēto, ka ne Kriminālprocesa likums, ne citas speciālās tiesību normas neregulē personas tiesības saņemt informāciju no resoriskās pārbaudes materiāliem gadījumā, kad tās rezultātā ir pieņemts un stājies spēkā lēmums neuzsākt kriminālprocesu, proti, nav krimināllietas. Normatīvie akti regulē krimināllietas materiālu pieejamību. Ja atbilstoši minētajām tiesību normām pēc galīgā nolēmuma krimināllietā stāšanās spēkā informācija, kas saistās ar konkrētu tiesas lietu, ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, tad tas attiecas arī uz resoriskās pārbaudes materiāliem, kuru rezultātā pieņemts lēmums kriminālprocesu neuzsākt (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 26.aprīļa lēmumu lietā Nr.A420678011 SKA-327/2013) (sk. Atbildes 4.punktu un 4.1.apakšpunktu).

Savukārt, piemērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu un Biroja priekšnieka 2020.gada 28.oktobra rīkojuma Nr.1.20-1/48 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” 1.pielikumā 1.punktā un 7.punktā norādīto, ka resoriskās pārbaudes materiāli, tajā skaitā materiāli par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta trešās daļas nosacījumiem ir ierobežotas pieejamības informācija.

Secinot, ka resoriskās pārbaudes lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, secīgi piemērojami Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtās daļas nosacījumi, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasāma rakstveidā, pamatojot savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam informācija tiks izmantota.

Atbildē papildus iekļauts Augstākās tiesas skaidrojums, ka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (sk. Senāta 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8.punktu).

Atbildē norādīts, ka personai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, savs pieprasījums jāformulē iespējami precīzi, norādot argumentētu pamatojumu ierobežotas pieejamības informācijas saņemšanai. Šāds pienākums ir arī personai ar žurnālistiku interesi, kurai jāpamato sava leģitīmā interese un informācijas pieprasīšanas mērķis. Savukārt Birojam, izvērtējot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumus, jānoskaidro, vai pastāv pamatota nepieciešamība ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai, lai izvērtētu, kurai no interesēm – informācijas aizsardzībai vai vēlmei iegūt informāciju ir dodama priekšroka.

Apstāklis, ka Iesniegumā norādīts, ka informāciju pieprasa žurnālists likuma “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, pats par sevi nenozīmē, ka, norādot uz žurnālista interesēm, personai ir tiesības saņemt ierobežotas pieejamības informāciju (sk. Atbildes 4.2.apakšpunktu).

Konstatējot, ka personai nosūtīts anonimizēts Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, Birojs, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 375.1 panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, konstatējis, ka informēšanas mērķis ir sasniegts ar minētā Lēmuma nosūtīšanu, kurā izklāstītas resoriskās pārbaudes ietvaros veiktās darbības, sniegts to izvērtējums un pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu.

Secinot, ka informēšanas mērķis ir sasniegts, savukārt Iesniegumā norādītais ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas pamatojums nav argumentēts, jo pēc būtības satur vienīgi vispārīgu atsauci uz vēlmi izvērtēt Biroja rīcību, lai pārliecinātos par izmeklēšanas kvalitāti, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta piektās daļas nosacījumiem ir prokuratūras kompetence, pieteiktais lūgums noraidīts, secinot, ka šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju. (sk. Atbildes 4.4.apakšpunktu un 5.punktu).

No minētā secināms, ka Atbildē Birojs gan norādījis uz normatīvo regulējumu, kas attiecas uz resoriskās pārbaudes lietas materiālu kā ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, gan piemērojis tiesu praksē sniegto attiecīgo normu skaidrojumu.

Līdz ar ko atbilde uz 2021.gada 7.septembra Iesniegumā uzdoto jautājumu jau ir ietverta viņam iepriekš Biroja 2021.gada 11.jūnijā sniegtajā Atbildē.

Atsaucoties uz tiesu praksē noteikto, ka resoriskās pārbaudes lietas materiāli pielīdzināmi krimināllietas materiāliem (sk. 3.1.punktu un Atbildes 4.punktu), Birojs papildus norāda, ka Kriminālprocesa likuma 375.1pants nosaka speciālu kārtību, kādā iespējams iepazīties  ar krimināllietas materiāliem, nosakot, ka žurnālists var vērsties iestādē, kura pieņēma nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Šajā gadījumā motivētam lūgumam jāsatur valsts un sabiedrības būtisko interešu pamatojums, kas nedrīkst būt formāls. 

Līdz ar to, nosakot, ka ar kriminālprocesa materiāliem varēs iepazīties tikai žurnālisti likuma, kas regulē preses un citu masu informācijas līdzekļu darbību, izpratnē tiek nodrošināta kriminālprocesā iesaistīto personu tiesisko interešu un valsts interešu aizsardzība. 

Savukārt, atļaujot žurnālistam iepazīties ar ikvienas krimināllietas materiālu saturu, neizbēgami tiek ierobežotas kriminālprocesā iesaistīto personu Satversmē nostiprinātās pamattiesības, tai skaitā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT)  ir atzīmējusi savā judikatūrā, likuma varas ievērošanai ir nepieciešams, lai jebkāda iejaukšanās personu pamattiesībās balstītos uz vispārēja rakstura tiesību instrumentiem (sk. ECT Lielās palātas 2012.gada 25.oktobra spriedumu lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju). Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojums, tai skaitā tiesību uz privāto dzīvi ierobežojums, var tikt atzīts par tiesisku tikai tad, ja tas kalpo leģitīma mērķa sasniegšanai, un jāsecina, ka mērķi  nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, savukārt labumam, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir jābūt lielākam par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12.maija spriedumu lietā Nr.2015-14-0103).

No minētā secināms, ka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumam jāsatur valsts un sabiedrības būtisko interešu pamatojums, kas nedrīkst būt formāls, t.i., pieprasījuma pamatojumam jābūt argumentētam, konkrētam un detalizētam, sniedzot ticamu priekšstatu par informācijas pieprasīšanas mērķi, ko nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, savukārt labumam, ko gūst sabiedrība ir jābūt lielākam par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.

Lai samērotu Satversmes 100. pantā nostiprinātās sabiedrības tiesības saņemt informāciju ar kriminālprocesā iesaistīto personu tiesisko interešu aizsardzību, Kriminālprocesa likuma 375.1pantā ir noteikts, ka žurnālisti varēs iepazīties ar krimināllietas materiāliem, iesniedzot motivētu lūgumu, tikai gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lūgumā detalizēti izklāstot nepieciešamību piekļuvei krimināllietas materiāliem, paredzēto ziņu izmantošanas mērķi un paredzēto sabiedrības ieguvumu. Neatkarīgi no krimināllietas sabiedrībā raisītās rezonanses sasniedzamajam rezultātam no iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem jāveicina nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzība un tam ir jābūt atspoguļotam iesniegtajā lūgumā. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas kriminālprocesā ir paredzēts kā papildus Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā nostiprinātā tiesvedības atklātuma principa elements gadījumos, ja lūgumā izteikto mērķi nevarēs sasniegt ar iepazīšanos ar galīgo nolēmumu kriminālprocesā.

Kriminālprocesa likuma 375.1panta otrajā daļā ir noteikti gadījumi, kādos piekļuvi krimināllietas materiāliem vienmēr atsaka, proti, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu.

Šāda pieeja ir noteikta, ņemot vērā to, ka kriminālprocesa materiāli satur informāciju, kurai ar likumu ir noteikta valsts aizsardzība un piekļuve šādai informācijai ir stingri reglamentēta. Likumdevējs ar citiem tiesību aktiem nav paredzējis, ka žurnālisti vai kāda cita persona, kas ir nesaistīta ar konkrēto informāciju, var iepazīties ar attiecīgo informāciju. Tāpat sabiedrībā izraisītā interese par kriminālprocesu nedrīkst būt priekšnoteikums tam, lai valsts pārkāptu ar likumu aizsargātas intereses un personu tiesības, kas tiek aizsargātas ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem.

Savukārt anonimizēts Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu personai ir nosūtīts. Lēmums satur motīvu daļu un pamatots ar Kriminālprocesa likuma normām un sniedz vispusīgu priekšstatu par resoriskās pārbaudes ietvaros veiktajām darbībām un to juridisko vērtējumu. Līdz ar ko konstatējams, ka līdz ar Lēmuma nosūtīšanu tiek samērotas personas tiesības saņemt informāciju ar Kriminālprocesa likumā noteikto krimināllietas materiālu informācijas aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...