Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts amatpersonu lēnīguma un atklātas nolaidības dēļ Latvijā jau divarpus gadus nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, un atbildība par to vienlīdz jāuzņemas kā Māra Kučinska, tā arī Krišjāņa Kariņa valdībai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta mājas lapas sadaļā „Tiesību akti” ir atrodama saite ar nosaukumu „Civilās aizsardzības plāns”, kā arī norādes uz diviem likumiem – līdz 2016. gada 1. oktobrim spēkā bijušo Civilās aizsardzības likumu un šajā datumā spēkā stājušos jauno Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.

Taču, kā izrādās, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība ar ģenerāli Oskaru Āboliņu priekšgalā, ne Iekšlietu ministrija, kuras padotībā ir dienests, ne Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, kurai būtu jāuzrauga likumu izpilde arī attiecībā uz likumos paredzētu noteikumu izstrādi, nav nodrošinājušas, lai tiktu ievērots gan likums, gan valsts intereses un likumā noteiktajā termiņā tiktu izstrādāts jauns Civilās aizsardzības plāns, jo vecais līdz ar likumu maiņu vairs nav spēkā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 4.punkts skaidri nosaka, ka “Valsts civilās aizsardzības plāns, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2017. gada 1. augustam”. Tas nozīmē, ka gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam vajadzēja izstrādāt un apstiprināt jaunu Civilās aizsardzības plānu.

Taču, kā izrādās, toreizējā M. Kučinska valdība šo plānu neizstrādāja un nepieņēma ne likumā noteiktajā termiņā, ne līdz sava darba beigām 2019. gada janvārī. Arī vietā nākusī K. Kariņa valdība spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna neesamību ir pieļāvusi līdz šim brīdim. Lai gan visu šo laiku, jau kopš 2017. gada aprīļa, Valsts kanceleju vadīja viena un tā pati persona – J. Citskovskis, arī šī iestāde pieļāva likuma pārkāpumu un plāna neesamību.

Tiesa, 2017. gada 7. novembrī M. Kučinska Ministru kabinets gan ir izdevis noteikumus Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, bet tie ir tikai noteikumi par plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju, - pats plāns nav izstrādāts ne tad, ne līdz pat šim brīdim.

Pašreizējais Ministru prezidents K. Kariņš izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu – kāpēc atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam vēl joprojām nav pieņemts Civilās aizsardzības plāns (CAP) un kas par to ir atbildīgs. Tā vietā viņa preses sekretārs tikai norāda, ka „jaunais Civilās aizsardzības plāns šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā, par ko atbildīga ir Iekšlietu ministrija”, un apraksta pašreizējo krīzes vadības mehānismu.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uz aicinājumu minēt iestādi, kas atbildīga par šī plāna izstrādāšanu un pieņemšanu, skaidru atbildi nesniedz. Var saprast tikai to, ka personisku atbildību par to, ka arī viņa pilnvaru laikā – jau ilgāk nekā gadu – plāns nav pieņemts, ministrs noliedz: „Ja jūs uzskatāt, ka esmu personīgi atbildīgs par CAP izstrādes procesu līdz 2019. gada 23. janvārim, tās ir jūsu tiesības. Tādā gadījumā uzreiz rakstiet negatīva rakstura rakstu. Ja jūs neapmierina, ka aktīvi prasu CAP virzību un pieņemšanu, ko es jums varu līdzēt.”

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadībai ir vesels saraksts ar iemesliem, kuru dēļ ir pārkāpts likums un Latvijai pašlaik krīzes situācijā nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna.

Pirmkārt, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumprojekta virzība bijusi „smagnēja”, un, virzot likumprojektu Saeimas 3. lasījumā, ticis lūgts pārejas noteikumos ietvert garāku izpildes termiņu. Taču plāna ieviešanas un apstiprināšanas termiņš neesot ticis pagarināts, - tas noteikts „tikai” viena gada ilgumā.

Otrkārt, kā skaidro VUGD, tikai 2017. gada beigās tikuši apstiprināti visi Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, tajā skaitā jau pieminētie Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”.

Pēc šo noteikumu pieņemšanas VUGD bijuši vajadzīgi „tikai” astoņi mēneši, lai izstrādātu „katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, lai analizētos riskus varētu salīdzināt vienotā matricā”.

Kad nu iestājusies skaidrība gan ar rekomendācijām, gan ar „vienoto matricu”, vēl gads un četri mēneši bijuši vajadzīgi, lai saņemtu un apkopotu ministru iesniegto informāciju par riska novērtējumiem, katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem un citu informāciju, kā arī valsts sekretāru sapulcē izsludinātu Civilās aizsardzības plāna projektu.

Savukārt pašlaik, kad kopš brīža, kad saskaņā ar likumu jaunam Civilās aizsardzības plānam bija jābūt izstrādātam, pagājuši jau divarpus gadi, VUGD esot „saņēmis visu ministriju un citu institūciju atzinumus (iebildumus un priekšlikumus)” par plāna projektu. Līdz marta beigām tas atkārtoti tikšot nosūtīts saskaņošanai visām ministrijām un ieinteresētajām institūcijām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...