Amerika lobētajai firmai Getliņu zeme nepieciešama ES miljonu saņemšanai
PIETIEK10.03.2012.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmuma Ekodoktrīna mērķis ir liela, vairākus miljonus vērta Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējuma iegūšana jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecībai. To secina Pietiek, pētot, kāpēc ar Rīgas vicemēra Andra Amerika un vēlēšanās caurkritušo „oligarhu” Andra Šķēles un Aināra Šlesera iespējamām slēptām interesēm saistītajam uzņēmumam Ekodoktrīna bija nepieciešams līgums par zemes nomu Getliņu izgāztuves teritorijā. Nozares eksperti Pietiek gan norāda, ka Ekodoktrīnas sagatavotā jaunās šķirošanas rūpnīcas projekta izmaksas ir „uzpūstas”.
Par ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā, ar atkritumu šķirošanu saistītā projektu virzību atbildīga ir Edmunda Sprūdža (ZRP) vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Pietiek zināms, ka Ekodoktrīnas jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecības izmaksas veido ap 9,5 miljoniem latu. Pusi šīs summas uzņēmums vēlas segt ar ES fonda gādību. Taču, lai pretendētu uz ES finansējuma saņemšanu, vietai, kurā tiks būvēta jaunā atkritumu šķirošanas rūpnīca, jābūt pretendenta īpašumā vai arī jābūt ilgtermiņa zemes nomas līgumam. Šī ES prasība ir iemesls, kāpēc arī Ekodoktrīnai bija nepieciešams ilgtermiņa nomas līgums ar Amerika paspārnē esošo pašvaldību uzņēmumu Getliņi eko.
Atkritumu apsaimniekošanas nozares eksperti, kuri nevēlējās publiskot savus vārdus, gan ir diezgan izbrīnīti par šīs rūpnīcas celtniecības izmaksām. Vairāki Pietiek avoti rēķināja, ka rūpnīcas celtniecība varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu, bet iekārtu iegāde, pēc pašreizējām tirgus cenām, vēl aptuveni 2,3 miljonus latu.
Turpretī vairāk nekā deviņus miljonus latu vērtā Ekodoktrīnas sagatavotā jaunās rūpnīcas finansējuma tāme vedinot domāt, ka visu jaunās rūpnīcas celšanai reāli nepieciešamo naudu tiek mēģināts izspiest no ES fondiem. Turklāt jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas „uzpūstās” tāmes dēļ, iespējams, Ekodoktrīnai pāri palikšot vēl arī nauda, ko uzņēmuma īpašnieki varētu vienkārši „sadalīt”.
Kā Pietiek jau ziņoja, Rīgas vicemēra Amerika paspārnē esošais Rīgas domei un Stopiņu novada pašvaldībai piederošais izgāztuves apsaimniekošanas uzņēmums Getliņi eko pērnā gada rudenī paklusām noslēdzis īpaši lētu un pašvaldībām neizdevīgu zemes nomas līgumu ar Ekodoktrīna, kura caur ārzonas firmām varētu būt saistīta ar tā dēvētajiem oligarhiem.
Savukārt izsludinātais konkurss par jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecību skaidri apliecina, ka zemes noma bija tikai pirmais posms plašākai shēmai, kā tikt pie garantētiem ienākumiem par atkritumu šķirošanu un otrreizējo izejvielu tālākpārdošanu, kā arī no tirgus izspiest konkurentus un iegūt monopoltiesības uz atkritumu apsaimniekošanu Rīgas reģionā.
Ekodoktrīna vēsturiski bijusi saistīta ar Šķēles vārdu un viņa ģimenes locekļu interesēm. Pērnā gada vasarā, kad izgāzās iecere Ekodoktrīnai bez konkursa tikt pie Getliņu atkritumu šķirošanas, izveidojot kopīgu pilnsabiedrību ar Getliņi eko, Šķēles ģimene savas daļas Ekodoktrīnā pārdeva.
Lai gan Uzņēmumu reģistrā redzams, ka Ekodoktrīna īpašnieki ir vairākas kompānijas, tomēr patieso labuma guvēju noskaidrot nevar, jo aiz juridiskajām personām slēpjas ofšori.
Oficiāli viens no Ekodotrīnas līdzīpašniekiem ir a/s BAO vadītājs Jānis Vilgerts. Ekodoktrīna īpašnieks ir arī SIA Eksetekss, kas pieder Anatolijam Jerumanim. Neskaidrais ir, kas slēpjas aiz SIA Wheaton Parks, kas ieguva daļas pēc Šķēles ģimenes aiziešanas no Ekodoktrīnas. Zinoši avoti Pietiek norādījuši, ka aiz šā uzņēmuma varētu slēpties gan pats Šķēle, gan cits tā sauktais oligarhs un eksministrs, bijušais LPP/LC līderis, Rīgas domes vicemēra Amerika domubiedrs Ainārs Šlesers.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
