Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienā, kad izrādījies, ka opozīcijā nonākusī „melu čempione”, bijusī veselības ministre Anda Čakša ir spējusi piekrāpt pat savas līdzšinējās – Zaļās partijas vadītāju un paklusām iestāties „Vienotībā”, Pietiek ekskluzīvi publicē īsti atbilstošu fragmentu no Indriķa Latvieša pagājušā gada bestsellera „Vara” – nodaļu, kurā partijas „Vienība” bijušās priekšsēdētāja Solvitas Āboliņas acu priekšā nostājas gan Anda Pakša, gan vēl prāvs pulciņš Latvijas „politiskās elites”.

„Tā bija milzīga kļūda – šeit vispār ierasties. Vēl viena kļūda klāt pie tām neskaitāmajām, ko viņa bija pieļāvusi pēdējos gados. Ja bijusī Saeimas priekšsēdētāja, bijusī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, bijusī partijas “Vienība” priekšsēdētāja, bijusī Nacionālās drošības padomes locekle, bijusī… bijusī, bijusī, bijusī… Jā, ja viņa būtu pirms pāris gadiem iekārtojusi blociņu ar nosaukumu “Nevajadzēja”, tad tagad aizpildītu lapiņu tajā būtu vairāk nekā tukšu.

Nevajadzēja paļauties pierunāšanai. Nevajadzēja iet uz kompromisiem. Nevajadzēja ļaut kāpt sev uz galvas. Nevajadzēja piekāpties. Nevajadzēja būt mīkstai un pielaidīgai. Nevajadzēja piedot nodevējiem. Nevajadzēja atteikties pašai no saviem mērķiem. Nevajadzēja ziedoties. Nevajadzēja cerēt uz visādiem blēžiem un avantūristiem. Nevajadzēja…

Vienu vārdu sakot, nevajadzēja būt tik mīkstai, iecietīgai, vienmēr tikai un vienīgi par kopējo lietu un citiem domājošai. Lūk, rezultāts. Jā, un arī šeit šodien ierasties nepavisam nevajadzēja.

Tā laikam viduslaikos izturējās pret spitālīgajiem – vispirms piespieda viņus apkarināties ar zvaniņiem, lai veselie jau laikus izdzirdētu un spētu pamukt iespējami tālu. Bet, ja nu kaut kāda negadījuma pēc spitālīgais tomēr trāpījās vesela cilvēka tuvumā, tas izlikās, ka spitālīgo neredz, centās neelpot vienu gaisu ar viņu un, pasargi, Dievs, nepieskarties.

Divdesmit pirmais gadsimts bija atnesis šādas tādas pārmaiņas, un no mūslaiku spitālīgā tagad neskaitījās īsti pieklājīgi mukt pa kaklu, pa galvu. Tagad vajadzēja pienākt nolemtajam un nepieskaramajam klāt, pateikt pāris pieklājības frāzes, neskatoties acīs, un… jā, tad arī bija pieļaujams notīties iespējami ātri un tālu.

Tieši tā visi svinīgā pasākuma viesi izrīkojās ar Sanitu Āboliņu. Visi nāca klāt, laipni smaidīja, pat sarokojās, ja citādi nevarēja, bilda pāris pieklājības frāzes, bet vienlaikus visu skatienos varēja lasīt vienu un to pašu.

Ko tā te atvilkusies? Ko tai te vajag? Vai tad tiešām nesaprot, ka te tādiem vairs nav vietas? No viņas taču nevienam vairs nevar būt nekāda labuma – nevienam, nevienam, nevienam. Un kas notiks, ja šī lūzerības sērga no viņas pielips arī man?

Pēc pārdesmit šādi pavadītām minūtēm Āboliņa saprata, ka vairāk paciest to vienkārši nespēj. Mazohisms nebija viņas gaumē. Nekad nebija bijis. Bet ko darīt? Viens variants bija doties prom un tādējādi visu klātesošo acīs galīgi un neatgriezeniski apliecināt savu vājumu. Otrs – ar lepni paceltu galvu pieņemt situāciju. Pieņemt un fiksēt visus tos, kuru acīs viņa bija pat sliktāka par spitālīgo. Gan jau laiki vēl mainīsies – un tad…

Tā nu Āboliņa ar glāzi rokās stalti stāvēja attālākā stūrī un noraudzījās tajos, kuri vēl pirms gada būtu uzskatījuši par pagodinājumu ar viņu pačalot, apspriest to vai citu situāciju un izklāstīt savas domas klusā cerībā, ka kundze ar iespaidīgo matu kodaļu tās varbūt varētu ņemt vērā.

Pirms dažiem mēnešiem viņai bija gadījies pašķirstīt grāmatu – it kā “daiļliteratūru”, kurā cita starpā bija aprakstīts, kā Venpils politiķis – multimiljonārs Aivars Šlomo dēls Embergs vēro viņam apkārt čumošo un mudžošo “politisko eliti”, kuras pārstāvji viņa acīs ir tikai prusaki. Nu, vai varbūt tarakāni.

Grāmatele bija pēdējais draņķis un derdzīga nomelnošana, nebija tur gandrīz nekā objektīva, vismaz par garāmejot pieminēto Āboliņu jau nu noteikti ne. Taču, no viņas šodienas redzespunkta raugoties, par “politisko eliti”, kura viņu bija nodevusi un izspļāvusi kā garšu zaudējušu košļeni, grāmatelē bija atrodamas visnotaļ patiesas rindas.

Mūslaiku brīvās un neatkarīgās Latvijas “politiskā elite” tiešām bija viens vienīgs tarakānu dzimums. Āboliņai reizēm bija šķitis intriģējoši – nez vai arī Pirmās Republikas laikos bija tāpat? Šis un tas, ko bija nācies palasīt, bija licis domāt – jā, nekā jauna, viss ir tieši tā, kā bija toreiz.

Vienmēr gatavi pagrābt to, kas slikti bija nolikts, vienmēr taustekļus kustinoši, lai izzinātu, kur atrodas labākā ēsma. Vienmēr šie tarakāni saskrēja tur, kur bija saostījuši šo ēsmu vai vismaz tās iespējamību, un tāpat vienmēr viņi bija gatavi mukt prom, tikko sajuta mazākās briesmas, vienalga, reālas vai iedomātas.

Agresīvi, kad sajuta, ka ir bara sastāvdaļa. Gļēvi, kad pēkšņi pamanīja, ka ir vieni paši un neaizsargāti. Pieglaimīgi un lišķīgi, kad sajuta pretī stāvošu spēku vai, vēl labāk, roku, no kuras varēja cerēt uz kādu drupatu. Nekaunīgi un pat agresīvi, kad apjauta, ka iepriekš devīgā roka ir tukša vai arī devējs pats varētu būt laba ēsma. Un vienmēr rijīgi, rijīgi, rijīgi…

Emberga kungs, kurš šodien bija ieradies savā kārtējā papagaiļkrāsu salikuma uzvalkā, kas maksāja vairāk, nekā vidusmēra Latvijas pensionārs saņēma trīs gados, gan arī pats bija cienīgs tarakānu sugas pārstāvis, pie sevis nodomāja Āboliņa.

Tarakāns ar vērienu, kurš bija spējis nozagt un aizvilkt tarakānu pasaules mērogiem milzīgu vērtību – puskukuli iepelējušas maizes, līdz ar ko ap viņu nepārtraukti tinās viņa abu dzimumu sugasbrāļi cerībā, ka viņiem varētu atlēkt pa kripatai.

Tepat jau arī bija šie megatarakāna satelīti – viens pēc otra, dažādu nodarbju, dažādu rangu, bet savā būtībā bezgala līdzīgi viens otram. Augusts Pigmanis, kas ar personisko piemēru bija pierādījis – tas, ka padomju laikā tu esi komunistu varai līdis visos iespējamos caurumos, tev galīgi netraucē taisīt politisko karjeru Latvijas Republikā, ja vien tu esi atradis īstos vadoņus un īstās vērtības.

Lauksaimniecības ministrs Jānis Tuklavs ar laikam jau uz neatgriešanos pielipušo iesauku “Ļimončiks”: ne tik daudz pierādījumu trūkuma, cik Emberga kunga “aizlūguma” dēļ tusnīgais kungs oligarhu lietā izspruka bez kriminālprocesa, taču lolotās cerības uz prezidenta posteni gan bija zaudējis. Tādu padevīga suņa skatienu acīs, klanoties labvēlim, Āboliņa sen nebija redzējusi.

Savukārt veselības aprūpes ministre Anda Pakša bija fenomens, to nu nevarēja noliegt pat daudz redzējusī Āboliņa. Apliecinājusi sevi kā nekur nederīgu valsts lielākās slimnīcas vadītāju, Pakša bija spējusi iedarbināt nezināmas, taču viegli nojaušamas sviras un… pakāpusies uz augšu, kļūstot par visas medicīnas jomas pārraudzītāju.

Jaunajā amatā Pakšas ģenerētās katastrofas varēja kļūt daudz iespaidīgākas un vērienīgākas – un tādas tās arī kļuva. Kā gan citādi, ja savus “talantus” Pakša attīstīja ar, tā sacīt, otrās pakāpes parazītu palīdzību.

Viens no viņiem bija iespraucies arī šajā pasākumā un klanīgi zumēja ap savu priekšnieci – nodokļu maksātāji mēnesī izlika pāris tūkstošus eiro, lai ministrei sniegtu padomus reibinošu dziru cienītājs Sergejs Ancukovs, kura konsultācijas viņa iepriekšējos klientus bija glīti aizslaucījušas politiskajā mēslainē. Zaļzemnieku partijai šādi ļaudis nezināmu iemeslu dēļ patika.

Tepat blakus bija arī Pakšas priekšgājējs ministra amatā – tās pašas partijas virzītais Guntis Melēvičs, kurš savus miljonus bija sapelnījis, uzliekot milzu uzcenojumus viņa tirgotajiem medikamentiem. Zaļo partijas pārstāvis, kuru nemulsināja vizināšanās dabas draugam galīgi neatbilstošā bentlijā ar sešlitrīgu motoru, formāli bija izlidojis no amata par stulbu publisku melošanu.

Meli tiešām bija stulbi, to nevarēja noliegt, taču kam, ja ne Āboliņai bija labi zināms, ka melošana zaļzemnieku rindās bija drīzāk apliecinājums partijas vērtībām, nevis grēks. Patiesībā Melēvičs bija izrādījies pilnīgi nevadāms un pārāk lielu vērību amatā veltījis pats sava “ģimenes” biznesa attīstīšanai uz valsts rēķina, zaļzemnieku un Emberga intereses atstājot novārtā.

Un kā nu bez pašiem galvenajiem tarakāniem. Āboliņa tā arī nekad nebija sapratusi, kādi bija īpašie apsvērumi, kuru dēļ Embergs savulaik bija piekritis Raimonda Vājoņa virzīšanai uz Valsts prezidenta posteni. Bet nu tak bija piekritis. Vai nu tāpēc, ka viegli manipulējams un bīdāms, vai arī tāpēc, ka savā būtībā tā arī palicis prasta lauku seja.

Noraugoties, ka valsts galva jau atkal bija kaut kur “pazaudējis” sievu un sabiedrībā izgājis kopā ar savas kancelejas vadītāja vietnieci Egitu Drāzeku, ticamāka bija otrā versija – cilvēkam vienkārši instinkti strādāja krietni labāk nekā saprāts.

Tiesa, ja nu runātu par instinktiem… Tepat jau bija arī visi viņas “kolēģi”, “domubiedri”, “komanda” – visi tie, kas dažādos laikos un veidos bija viņu nodevuši un no viņas atteikušies. Protams, nosaukums “Vienība” jau no pašiem pirmsākumiem bija paradoksāls, bet pat viņai toreiz nenāca ne prātā, kāds čūsku midzenis tur izveidosies.

Daudzi, protams, bija ieradušies arī uz šīvakara pasākumu. Daži no šiem tarakāniem bija vienīgie, kam nepietika dūšas pienākt un pateikt pāris vēlamos pieklājības vārdus. Ar patiesu gandarījumu Āboliņa noskatījās, kā pat šādu pasākumu dažs izbijušais “Vienības” tarakāns izmantoja, lai mēģinātu paklanīties un pielīst kādam potenciālam jaunam saimniekam.

O, viņu te bija prāvs bars. Andrejs Sudins… nabaga bolacainais histēriķis bija pievienojies tiem politiķiem, kuri uz savas ādas bija pārliecinājušies, ka mēģinājumi ar parlamentāro izmeklēšanu iesist sev politisko kapitālu neizbēgami beigsies ar krahu. Cilvēks acīm redzami bija darba vai sponsora meklējumos – nu, lai tik veicas…

Laimdota Raujuma – nez, viņas dēliņš joprojām strādāja par izkārtni krieva Kuseļņikova “Barvik bankā” vai arī jau bija atlaists, māmiņai zaudējot iepriekšējo politisko ietekmi. Inese Čībiņa – kādreizējā viduvējā advokāte tik ilgi bija sapņojusi par Āboliņas amatu, ka tagad kratījās panikā, saprotot, ka jau pēc gada vēlēšanas viņai to atņems.

Jānis Veirs un Kārlis Durskis – divi “izcilie” ministri, kuri, izsakoties iepazīšanās portālu vārdiem, bija “aktīvos meklējumos” – tāpat kā vēl trešais ministrs, kādreizējais Drošuma policijas “jumtotājs” Rihards Kazlovskis un līdzšinējais eiroparlamentārietis Kārlis Knariņš, kura vienīgais talants bija runāšana.

Lolita Čugāne, Ints Mālderis, Ilze Piņķele – šie bija īpaša kompānija, vienmēr gatavi pakampt kaut ko, kas slikti gulēja vai stāvēja. Stāsts par Čugānes lakatiņu kontrabandu bija nevis negadījums, bet likumsakarība, par to Āboliņa bija droša, savulaik bija gadījies palasīt šādas tādas muitas atskaites. Taču tai pašā laikā viņi bija vienmēr gatavi skaļi paklaigāt par principiem, atklātību, godīgumu un ko tik vēl ne.

Ak, un te bija arī eiroparlamentārietis Artis Bobriks ar tik dziļu un domīgu, tālēs vērstu skatienu kā kucīte meklēšanās laikā. Vēl decembrī bija kvēli stāstījis, ka “Vienību” nekad nepametīšot, bet Āboliņa šādas kucītes zināja ļoti labi – iepazīšanās portālu aprakstos Bobriks noteikti būtu sev ielicis ķeksīti lauciņā “atrodas aktīvos meklējumos”.

Atvilkusies bija arī bijusī iekšlietu ministre Linda Mērniece – kaut kad Āboliņa bija dzirdējusi apzīmējumu “padzīvojusi nimfomāne–ekshibicioniste” un nevarēja neatzīt, ka tas bija diezgan precīzs.

Blakus – deputāts Veiko Polītis, kurš nupat bija publiski nokliedzies, ka vajadzētu boikotēt tā paša Tuklava ražoto alu, jo šim partneris, lūk, esot Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvis. Ek, būtu jau nu par sēšanos pie stūres dzērumā “sutkas” atsēdējušais Polītis labāk boikotējis pilnīgi visus alus…

Nē, viņa vairs nespēja noskatīties šajās fizionomijās. Viss bija skaidrs – viņiem visiem vajadzēja vadoni. Vajadzēja sajūtu, ka viņi ir bara sastāvdaļa. Rastos šāda sajūta, un viņi visi atkal būtu gatavi sekot… jā, arī viņai, kāpēc gan ne. Jautājums tikai, kā šo sajūtu radīt. Bet šī nebija vieta, kur tai rasties, noteikti ne.

Iznākot svaigā gaisā, pēkšņi iezvanījās telefons. O, vecā Vaira – ko tad nu tai bija savajadzējies? Šo zvanu Āboliņa nebija gaidījusi…”

Pērn izdotais „Baiļu” triloģijas romāns „Vara” ir sen izpirkts, bet jaunā romāna „Nauda” papildtirāža vēl iegādājama Latvijas grāmatnīcās.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...