Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Progresīvie stāsta, ka cilvēce virzās pa cilvēka saprāta progresa ceļu uz aizvien saulaināku tāli. Praksē gan ir redzams, ka saulainā tāle tā īsti nav sasniegta. Nav jau tā, ka nebaudām attīstības augļus, piemēram, zinātnes radītus labumus. Vienlaikus ir jāsecina, ka labas izmaiņas nav notikušas visās cilvēces darbības jomās. Lai arī kas ir sasniegts, cilvēcei tā arī nav izdevies atteikties no kara. Kur te ir progress?

Vils Rodžerss esot paudis: "Nevarētu teikt, ka civilizācija neattīstās, – katrā jaunā karā cilvēki tiek nogalināti jaunā veidā." 20. gadsimtā ir bijuši nopietni mēģinājumi izveidot tādu starptautisko sistēmu, kurā kara iespējamība tiktu ja ne likvidēta, tad vismaz radikāli samazināta, tomēr lieli panākumi ir izpalikuši, jo progresa kultivētāji ignorē cilvēka reālo dabu un piedāvā idealizētus – utopiskus – risinājumus.

Pirmais 20. gs. mēģinājums – Tautu savienība

Pārliecība par to, ka nepieciešama globāla miera un drošības uzturēšanas sistēma, radās jau Pirmā pasaules kara laikā. Tas bija pirmais karš, kura upuru skaits sasniedza vairākus desmitus miljonu un kurā tika pielietoti ķīmiskie ieroči. ASV prezidents Vudro Vilsons uzrunā Kongresam 1918. gada 8. janvārī ar 14 punktu programmu izklāstīja savu redzējumu par pasaules kārtību pēc Pirmā pasaules kara. Programmas galvenie punkti ietvēra atteikšanos no slepenās diplomātijas, vienlīdzības veicināšanu tirdzniecībā, Vācijas okupēto valstu un teritoriju atbrīvošanu, Polijas neatkarības noteikšanu un Tautu savienības (jeb Nāciju līgas) izveidošanu.

Tautu savienība ir cilvēces vēsturē pirmā starptautiskā organizācija ar pilnvarām nodrošināt mieru un veicināt drošību visā pasaulē. Tā dibināta 1919. gada 14. februārī Parīzes miera konferences laikā ar mērķi attīstīt sadarbību un nodrošināt mieru un drošību starp tautām. Tautu savienības galvenā ēka atradās Ženēvā, Šveicē, un organizācija sastāvēja no Pārstāvju asamblejas (ietvēra visu dalībvalstu pārstāvjus), Savienības padomes un Pastāvīgā sekretariāta, kuru vadīja ģenerālsekretārs. Nespēja nolikt malā valstu savtīgās intereses noveda pie Tautu savienības nespējas novērst Japānas agresiju pret Ķīnu (1931. g.), Itālijas agresiju pret Etiopijas impēriju (1935.–1936. g.) un PSRS agresiju pret Somiju (1939.–1940. g.).

Vērts pieminēt arī Atbruņošanās konferences izgāšanos 1933. gadā, kad Vācija un Japāna izstājās no Tautu savienības. Arī PSRS izslēgšanu no Savienības 1939. gadā var uzskatīt par izmisuma žestu, jo tā tāpat nekādi neietekmēja PSRS–Somijas kara gaitu. Izslēgšanai tomēr ir nozīme mūsdienās, jo tā apgrūtina Kremļa centienus izplatīt melus par PSRS pagātni. Tautu savienība izvirzītos mērķus nesasniedza un savu darbību oficiāli izbeidza 1946. gadā.

Otrs mēģinājums – ANO

Pēc Otrā pasaules kara – vēsturē postošākā globālā konflikta – 1945. gada 24. oktobrī Sanfrancisko (Kalifornijas štats, ASV) tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). Arī tās mērķis bija kļūt par organizāciju, kas spētu efektīvi nodrošināt mieru un drošību visā pasaulē. Tika uzskatīts, ka organizācijas izveide un attiecīgu pilnvaru piešķiršana tai palīdzēs uzturēt mieru, veicināt draudzīgas attiecības starp valstīm un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu. Vienā no ANO svarīgākajām institūcijām – Drošības padomē (DP) ir piecas pastāvīgās locekles – Krievijas Federācija, ASV, Lielbritānija, Francija un Ķīna – un desmit nepastāvīgās locekles, kas tiek ievēlētas uz diviem gadiem saskaņā ar ģeogrāfiskās pārstāvniecības principu bez tiesībām tikt pārvēlētām divus termiņus pēc kārtas. Drošības padomē ir atļauts darboties arī pārējām ANO dalībvalstīm, taču tām nav balsstiesību.

Drošības padome pieņem rezolūcijas un rekomendācijas, turklāt rezolūcijas ir juridiski saistošas. Katrai Padomes loceklei ir viena balss. Pēc 1965. gada 31. augustā veiktajiem grozījumiem ANO Statūtu 23. pantā, ar kuriem Drošības padomes locekļu skaits tika palielināts līdz 15, procesuālu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas deviņas jebkuru (pastāvīgo vai nepastāvīgo) locekļu balsis. Savukārt, lai pieņemtu svarīgākus lēmumus, kas saistīti ar Drošības padomes funkcijām un to izpildi, nepieciešamas deviņas balsis, no kurām piecām ir jābūt pastāvīgo locekļu balsīm. To dēvē par "lielvaru vienprātības lēmumu" – ja kaut viena no Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm balso pret, t.i., izmanto savas veto tiesības, lēmuma pieņemšana tiek noraidīta.

Pēc starptautisko tiesību eksperta un jurista Mišela Viralī (Michel Virally) domām, vienprātības princips netika ieviests praktisku drošības apsvērumu dēļ – tas drīzāk bija nosacījums, bez kura Drošības padome nespētu vispār pastāvēt. Neviena no piecām lielvalstīm nekad nepiekristu izveidot efektīvu kolektīvās drošības mehānismu, kas kādā brīdī varētu tikt izmantots pret šo konkrēto lielvalsti un kas turklāt būtu spējīgs darboties bez šīs valsts līdzdalības. Ja lielie vēlas mieru, ir labi, bet ja ne?

Atceros anekdoti, ko man stāstīja kāda ukrainiete. Konflikta laikā ANO sūta vēsti agresoram: "Mēs aicinām jūs pārtraukt agresiju!" Agresors turpina karu un ignorē ANO. Tad ANO sūta otru vēsti: "Mēs atkārtoti aicinām jūs pārtraukt agresiju!" Agresors turpina iesākto. Tad ANO sūta trešo vēsti: "Mēs trešo reizi aicinām jūs pārtraukt agresiju, un, ja jūs to nepārtrauksiet, tad mēs jūs brīdinām, ka pārtrauksim aicināt pārtraukt agresiju!"

Āzis par dārznieku. Ko Krievija dara ANO Drošības padomē?

ANO DP ir piedalījusies starptautisku krīžu risināšanā, bet tai nav izdevies efektīvi darboties ne 1999. gada Kosovas krīzes laikā, ne 2011. gada Lībijas pilsoņu kara laikā. Vērts pieminēt arī Kipras konfliktu. Tikai pēc 1963. gada etniskajām tīrīšanām, kuras veica abas konfliktā iesaistītās puses, 1964. gadā Kiprā tika ievests miera uzturētāju kontingents. To pašu var teikt par etniskajām tīrīšanām Ruandā – ANO Drošības padome neizpildīja vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem, t.i., novērst agresijas aktus, kā arī brīdināt par tiem pārējo pasauli.

Filozofiski raugoties uz tiesiskumu, varam spriest, ka tiesību principi darbojas dzīvē, ja to nodrošināšanai tiek lietots varas piespiedu mehānisms. Tiesiskums var darboties arī, ja visi sistēmas dalībnieki vienojas sekot principiem, iekšējas motivācijas vadīti. Un, ja šādas – morālē vai reliģijā – balstītas iekšējās motivācijas nav, ko tad? Ja nav ne piespiešanas mehānisma, ne pašdisciplīnas, tad ir tas, kas notiek Ukrainā, – karš. Ja ANO kā miera nodrošinātāja nedarbojas, tad valstis vienpusēji (vai veidojot koalīcijas) pašas lemj taisnību. Tas var izdoties labi un ne tik labi (piemēram, Irākas otrais karš 2003. g.).

Krievija savu statusu ANO mantoja kā PSRS pēctece, lai gan te ne viss ir tik melnbalti, bet raksta ierobežotā apjoma dēļ šo tēmu te neattīstīšu. Mūsdienu realitāte ir tāda, ka agresors ir ietērpies miera nesēja drēbēs un vairo destrukciju, nes nāvi un ciešanas, nevis nodrošina mieru. ANO DP spēj rīkoties tad, ja Krievija un Ķīna netraucē, kā tas bija ar ANO mandāta piešķiršanu NATO operācijai Afganistānā. Karš Ukrainā notiek jau kopš 2014. gada. Taču ANO Drošības padome joprojām nav spējusi piespiest Krieviju ievērot starptautiskās tiesības saistībā ar teritoriālo nedalāmību un spēka nepielietošanu viena vienkārša iemesla dēļ – agresoram ir veto tiesības ANO DP lēmumu pieņemšanā.

Gan ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns, gan Kofi Annans ir paudis viedokli par labu ANO Drošības padomes reformēšanai, bet runas paliek tikai runas, jo kurš pavēlēs ASV, Ķīnai un citām DP pastāvīgajām valstīm lemt par reformām? Vinstons Čērčils esot teicis: "Nav jēgas atkārtot: "Mēs darām visu iespējamo." Mums ir jāatrod veids, kā izdarīt to, kas jāizdara!" Vai cilvēce to vispār spēj? Interesanti, ko šajā sakarā domā pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs pēc tam, kad viņa vizītes laikā Kijivā Krievija veica spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas galvaspilsētu?

Ja sirdī ir karš, tad tas ik pa laikam izlaužas ārā

Vladimirs Putins un visa Krievija nepārtraukti ar kādu karo. Lielinieki karoja ar baltgvardiem, uzņēmējiem un zemniekiem, pēc tam Staļina vadībā tika karots ar visiem, kuri domā atšķirīgi un nepielūdz "tautu tēvu" kā elku. VDK priekšteči nogalināja mācītājus un visur meklēja ārvalstu spiegus, kuri traucē strādniekiem sasniegt saulaino tāli.

Pēc Otrā pasaules kara bija karš ar "dīkdieņiem" (tuņijadciem) un "dzeršanu ražošanā" (pjanstvo na proizvodstve). Bija jāpiedalās sociālistiskajā sacensībā (cīņā), jākaro ar brāķi un deficītu, vārdu sakot, visu laiku – karš. Krievu rokmūzikas zvaigzne Andrejs Makaričevs, kurš ir kritis Putina režīma nežēlastībā, reiz dalījās ar iespaidiem, kas radušies, skatoties Spānijā vietējo televīziju.

Mūziķis teica – lai kuru spāņu kanālu arī ieslēgtu, visur stāsta par normālu dzīvi. Bet kas Krievijas TV kanālos? Visur kaut kāda cīņa. Putina režīms ir kara slavināšanas režīms. Krievijas nacionālās identitātes konstruēšanā Kremļa ideologi karam ir ierādījuši sevišķu lomu. Turklāt, stāstot par to, tiek daudz melots. Grieķu traģēdijas tēvs Aishils (Aischylus) teica, ka "pirmais upuris karā ir patiesība". Putins ir nojaucis robežu starp karu un mieru Krievijas ārpolitikā, tāpēc viņa diplomātija nepārtraukti ir kara laika diplomātija, un karā visi līdzekļi esot labi.

Krievijas televīzijas kultivētā Valhalla parāda to, kas daudziem Krievijā ir sirdīs. Maskavijas somugri un slāvi stipri cieta kopš tatāru-mongoļu laikiem. Vai šīs dvēseles traumas, kas socializācijas ceļā pāriet no paaudzes uz paaudzi, ir dziedinātas? Kopš Krievijas impērijas laikiem Krievijas vēsture tiek stāstīta, ignorējot to, ka Maskavija bija Ordas turpinājums un daudzējādā ziņā tās vērtību iemiesojums, kam ir maz sakara ar Kijivas Krievzemi (jeb Rusi).

Drosmīgā cīnītāja par cilvēktiesībām un disidente Valērija Novodvorska (ko ilggadējā 9. maija pasākumu zvaigzne Nils Ušakovs savulaik ciniski nosauca par multiplikācijas tēlu) bija starp retajiem Krievijas domātājiem, kas runāja par Ordas tradīciju turpinājumu Krievijas valstiskuma attīstībā. Vai bieži nākas dzirdēt Krievijas pilsoņu pārdomas, kas skanētu aptuveni šādi: "Cauri gadsimtiem necieņa pret cilvēka dzīvību un tiesiskumu mūs nav atstājusi. Ko mēs paši varētu darīt, lai situācijā mainītos un mēs ražotu mieru, nevis karu?" Neatminos neko tādu.

Arī daļa Krievijas demokrātu tā nerunā, jo atbildību par karu uzliek tikai Putinam un šauram cilvēku lokam. Vācijas nacisti un Japānas militāristi dziedinājās caur sakāvi lielā karā, vai Krievijas putinisti kaut kad dziedināsies no impērisma, kas ieguvis fašisma vaibstus?

Nobeigumā: akūta reformu nepieciešamība

Rietumi nevar palikt tikai filozofiskās pārdomās par krievu mīklaino dvēseli, jo norit karš, kurā iet bojā ukraiņi. Ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt, nevis jāmeklē netaisnīgs pamiers uz Ukrainas ciešanu rēķina. Un, domājot ilgtermiņā, beidzot ir jāreformē ANO Drošības padome, jo citādi tās pastāvēšana mūsdienu veidolā rada vilšanos taisnīguma panākšanā starptautiskajās attiecībās un tiek vairota liekulība. ANO Drošības padomes bezspēcības cēlonis ir tās struktūra – pastāvīgo un nepastāvīgo locekļu skaits, kā arī veto tiesību piešķiršanas kārtība un izmantošanas iespējas.

Skaistas un vienlaikus tukšas frāzes par miera nepieciešamību neko nedod, drīzāk jau tikai pasliktina situāciju. Starptautiskajām tiesībām ir jābūt saistošām, līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot organizācijas mehānismus, kas nodrošinātu to ievērošanu. Viens no praktiskiem soļiem ir šis: konfliktā iesaistītajai pusei ir jāatņem balsstiesības Drošības padomē. Pašreizējā Krievijas–Ukrainas kara kontekstā šāds nosacījums būtu izšķirošs. Tāpat vajadzētu noteikt, ka kādas pastāvīgās locekles – kas pati nav konflikta dalībniece – motivēta atturēšanās kāda lēmuma pieņemšanā nenozīmē to, ka šis lēmums automātiski netiek pieņemts. Kaut ko tādu panākt liekas neiespējami, bet, ja netiks mēģināts to izdarīt, tad kāpēc vispār runāt par starptautiskajām tiesībām (jeb starptautiskajiem likumiem)? Tas būtu līdzīgi tam, ja valdība paziņotu, ka slepkavot un zagt nedrīkst, bet policijas un tiesas valstī nebūtu.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...