Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Progresīvie stāsta, ka cilvēce virzās pa cilvēka saprāta progresa ceļu uz aizvien saulaināku tāli. Praksē gan ir redzams, ka saulainā tāle tā īsti nav sasniegta. Nav jau tā, ka nebaudām attīstības augļus, piemēram, zinātnes radītus labumus. Vienlaikus ir jāsecina, ka labas izmaiņas nav notikušas visās cilvēces darbības jomās. Lai arī kas ir sasniegts, cilvēcei tā arī nav izdevies atteikties no kara. Kur te ir progress?

Vils Rodžerss esot paudis: "Nevarētu teikt, ka civilizācija neattīstās, – katrā jaunā karā cilvēki tiek nogalināti jaunā veidā." 20. gadsimtā ir bijuši nopietni mēģinājumi izveidot tādu starptautisko sistēmu, kurā kara iespējamība tiktu ja ne likvidēta, tad vismaz radikāli samazināta, tomēr lieli panākumi ir izpalikuši, jo progresa kultivētāji ignorē cilvēka reālo dabu un piedāvā idealizētus – utopiskus – risinājumus.

Pirmais 20. gs. mēģinājums – Tautu savienība

Pārliecība par to, ka nepieciešama globāla miera un drošības uzturēšanas sistēma, radās jau Pirmā pasaules kara laikā. Tas bija pirmais karš, kura upuru skaits sasniedza vairākus desmitus miljonu un kurā tika pielietoti ķīmiskie ieroči. ASV prezidents Vudro Vilsons uzrunā Kongresam 1918. gada 8. janvārī ar 14 punktu programmu izklāstīja savu redzējumu par pasaules kārtību pēc Pirmā pasaules kara. Programmas galvenie punkti ietvēra atteikšanos no slepenās diplomātijas, vienlīdzības veicināšanu tirdzniecībā, Vācijas okupēto valstu un teritoriju atbrīvošanu, Polijas neatkarības noteikšanu un Tautu savienības (jeb Nāciju līgas) izveidošanu.

Tautu savienība ir cilvēces vēsturē pirmā starptautiskā organizācija ar pilnvarām nodrošināt mieru un veicināt drošību visā pasaulē. Tā dibināta 1919. gada 14. februārī Parīzes miera konferences laikā ar mērķi attīstīt sadarbību un nodrošināt mieru un drošību starp tautām. Tautu savienības galvenā ēka atradās Ženēvā, Šveicē, un organizācija sastāvēja no Pārstāvju asamblejas (ietvēra visu dalībvalstu pārstāvjus), Savienības padomes un Pastāvīgā sekretariāta, kuru vadīja ģenerālsekretārs. Nespēja nolikt malā valstu savtīgās intereses noveda pie Tautu savienības nespējas novērst Japānas agresiju pret Ķīnu (1931. g.), Itālijas agresiju pret Etiopijas impēriju (1935.–1936. g.) un PSRS agresiju pret Somiju (1939.–1940. g.).

Vērts pieminēt arī Atbruņošanās konferences izgāšanos 1933. gadā, kad Vācija un Japāna izstājās no Tautu savienības. Arī PSRS izslēgšanu no Savienības 1939. gadā var uzskatīt par izmisuma žestu, jo tā tāpat nekādi neietekmēja PSRS–Somijas kara gaitu. Izslēgšanai tomēr ir nozīme mūsdienās, jo tā apgrūtina Kremļa centienus izplatīt melus par PSRS pagātni. Tautu savienība izvirzītos mērķus nesasniedza un savu darbību oficiāli izbeidza 1946. gadā.

Otrs mēģinājums – ANO

Pēc Otrā pasaules kara – vēsturē postošākā globālā konflikta – 1945. gada 24. oktobrī Sanfrancisko (Kalifornijas štats, ASV) tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). Arī tās mērķis bija kļūt par organizāciju, kas spētu efektīvi nodrošināt mieru un drošību visā pasaulē. Tika uzskatīts, ka organizācijas izveide un attiecīgu pilnvaru piešķiršana tai palīdzēs uzturēt mieru, veicināt draudzīgas attiecības starp valstīm un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu. Vienā no ANO svarīgākajām institūcijām – Drošības padomē (DP) ir piecas pastāvīgās locekles – Krievijas Federācija, ASV, Lielbritānija, Francija un Ķīna – un desmit nepastāvīgās locekles, kas tiek ievēlētas uz diviem gadiem saskaņā ar ģeogrāfiskās pārstāvniecības principu bez tiesībām tikt pārvēlētām divus termiņus pēc kārtas. Drošības padomē ir atļauts darboties arī pārējām ANO dalībvalstīm, taču tām nav balsstiesību.

Drošības padome pieņem rezolūcijas un rekomendācijas, turklāt rezolūcijas ir juridiski saistošas. Katrai Padomes loceklei ir viena balss. Pēc 1965. gada 31. augustā veiktajiem grozījumiem ANO Statūtu 23. pantā, ar kuriem Drošības padomes locekļu skaits tika palielināts līdz 15, procesuālu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas deviņas jebkuru (pastāvīgo vai nepastāvīgo) locekļu balsis. Savukārt, lai pieņemtu svarīgākus lēmumus, kas saistīti ar Drošības padomes funkcijām un to izpildi, nepieciešamas deviņas balsis, no kurām piecām ir jābūt pastāvīgo locekļu balsīm. To dēvē par "lielvaru vienprātības lēmumu" – ja kaut viena no Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm balso pret, t.i., izmanto savas veto tiesības, lēmuma pieņemšana tiek noraidīta.

Pēc starptautisko tiesību eksperta un jurista Mišela Viralī (Michel Virally) domām, vienprātības princips netika ieviests praktisku drošības apsvērumu dēļ – tas drīzāk bija nosacījums, bez kura Drošības padome nespētu vispār pastāvēt. Neviena no piecām lielvalstīm nekad nepiekristu izveidot efektīvu kolektīvās drošības mehānismu, kas kādā brīdī varētu tikt izmantots pret šo konkrēto lielvalsti un kas turklāt būtu spējīgs darboties bez šīs valsts līdzdalības. Ja lielie vēlas mieru, ir labi, bet ja ne?

Atceros anekdoti, ko man stāstīja kāda ukrainiete. Konflikta laikā ANO sūta vēsti agresoram: "Mēs aicinām jūs pārtraukt agresiju!" Agresors turpina karu un ignorē ANO. Tad ANO sūta otru vēsti: "Mēs atkārtoti aicinām jūs pārtraukt agresiju!" Agresors turpina iesākto. Tad ANO sūta trešo vēsti: "Mēs trešo reizi aicinām jūs pārtraukt agresiju, un, ja jūs to nepārtrauksiet, tad mēs jūs brīdinām, ka pārtrauksim aicināt pārtraukt agresiju!"

Āzis par dārznieku. Ko Krievija dara ANO Drošības padomē?

ANO DP ir piedalījusies starptautisku krīžu risināšanā, bet tai nav izdevies efektīvi darboties ne 1999. gada Kosovas krīzes laikā, ne 2011. gada Lībijas pilsoņu kara laikā. Vērts pieminēt arī Kipras konfliktu. Tikai pēc 1963. gada etniskajām tīrīšanām, kuras veica abas konfliktā iesaistītās puses, 1964. gadā Kiprā tika ievests miera uzturētāju kontingents. To pašu var teikt par etniskajām tīrīšanām Ruandā – ANO Drošības padome neizpildīja vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem, t.i., novērst agresijas aktus, kā arī brīdināt par tiem pārējo pasauli.

Filozofiski raugoties uz tiesiskumu, varam spriest, ka tiesību principi darbojas dzīvē, ja to nodrošināšanai tiek lietots varas piespiedu mehānisms. Tiesiskums var darboties arī, ja visi sistēmas dalībnieki vienojas sekot principiem, iekšējas motivācijas vadīti. Un, ja šādas – morālē vai reliģijā – balstītas iekšējās motivācijas nav, ko tad? Ja nav ne piespiešanas mehānisma, ne pašdisciplīnas, tad ir tas, kas notiek Ukrainā, – karš. Ja ANO kā miera nodrošinātāja nedarbojas, tad valstis vienpusēji (vai veidojot koalīcijas) pašas lemj taisnību. Tas var izdoties labi un ne tik labi (piemēram, Irākas otrais karš 2003. g.).

Krievija savu statusu ANO mantoja kā PSRS pēctece, lai gan te ne viss ir tik melnbalti, bet raksta ierobežotā apjoma dēļ šo tēmu te neattīstīšu. Mūsdienu realitāte ir tāda, ka agresors ir ietērpies miera nesēja drēbēs un vairo destrukciju, nes nāvi un ciešanas, nevis nodrošina mieru. ANO DP spēj rīkoties tad, ja Krievija un Ķīna netraucē, kā tas bija ar ANO mandāta piešķiršanu NATO operācijai Afganistānā. Karš Ukrainā notiek jau kopš 2014. gada. Taču ANO Drošības padome joprojām nav spējusi piespiest Krieviju ievērot starptautiskās tiesības saistībā ar teritoriālo nedalāmību un spēka nepielietošanu viena vienkārša iemesla dēļ – agresoram ir veto tiesības ANO DP lēmumu pieņemšanā.

Gan ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns, gan Kofi Annans ir paudis viedokli par labu ANO Drošības padomes reformēšanai, bet runas paliek tikai runas, jo kurš pavēlēs ASV, Ķīnai un citām DP pastāvīgajām valstīm lemt par reformām? Vinstons Čērčils esot teicis: "Nav jēgas atkārtot: "Mēs darām visu iespējamo." Mums ir jāatrod veids, kā izdarīt to, kas jāizdara!" Vai cilvēce to vispār spēj? Interesanti, ko šajā sakarā domā pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs pēc tam, kad viņa vizītes laikā Kijivā Krievija veica spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas galvaspilsētu?

Ja sirdī ir karš, tad tas ik pa laikam izlaužas ārā

Vladimirs Putins un visa Krievija nepārtraukti ar kādu karo. Lielinieki karoja ar baltgvardiem, uzņēmējiem un zemniekiem, pēc tam Staļina vadībā tika karots ar visiem, kuri domā atšķirīgi un nepielūdz "tautu tēvu" kā elku. VDK priekšteči nogalināja mācītājus un visur meklēja ārvalstu spiegus, kuri traucē strādniekiem sasniegt saulaino tāli.

Pēc Otrā pasaules kara bija karš ar "dīkdieņiem" (tuņijadciem) un "dzeršanu ražošanā" (pjanstvo na proizvodstve). Bija jāpiedalās sociālistiskajā sacensībā (cīņā), jākaro ar brāķi un deficītu, vārdu sakot, visu laiku – karš. Krievu rokmūzikas zvaigzne Andrejs Makaričevs, kurš ir kritis Putina režīma nežēlastībā, reiz dalījās ar iespaidiem, kas radušies, skatoties Spānijā vietējo televīziju.

Mūziķis teica – lai kuru spāņu kanālu arī ieslēgtu, visur stāsta par normālu dzīvi. Bet kas Krievijas TV kanālos? Visur kaut kāda cīņa. Putina režīms ir kara slavināšanas režīms. Krievijas nacionālās identitātes konstruēšanā Kremļa ideologi karam ir ierādījuši sevišķu lomu. Turklāt, stāstot par to, tiek daudz melots. Grieķu traģēdijas tēvs Aishils (Aischylus) teica, ka "pirmais upuris karā ir patiesība". Putins ir nojaucis robežu starp karu un mieru Krievijas ārpolitikā, tāpēc viņa diplomātija nepārtraukti ir kara laika diplomātija, un karā visi līdzekļi esot labi.

Krievijas televīzijas kultivētā Valhalla parāda to, kas daudziem Krievijā ir sirdīs. Maskavijas somugri un slāvi stipri cieta kopš tatāru-mongoļu laikiem. Vai šīs dvēseles traumas, kas socializācijas ceļā pāriet no paaudzes uz paaudzi, ir dziedinātas? Kopš Krievijas impērijas laikiem Krievijas vēsture tiek stāstīta, ignorējot to, ka Maskavija bija Ordas turpinājums un daudzējādā ziņā tās vērtību iemiesojums, kam ir maz sakara ar Kijivas Krievzemi (jeb Rusi).

Drosmīgā cīnītāja par cilvēktiesībām un disidente Valērija Novodvorska (ko ilggadējā 9. maija pasākumu zvaigzne Nils Ušakovs savulaik ciniski nosauca par multiplikācijas tēlu) bija starp retajiem Krievijas domātājiem, kas runāja par Ordas tradīciju turpinājumu Krievijas valstiskuma attīstībā. Vai bieži nākas dzirdēt Krievijas pilsoņu pārdomas, kas skanētu aptuveni šādi: "Cauri gadsimtiem necieņa pret cilvēka dzīvību un tiesiskumu mūs nav atstājusi. Ko mēs paši varētu darīt, lai situācijā mainītos un mēs ražotu mieru, nevis karu?" Neatminos neko tādu.

Arī daļa Krievijas demokrātu tā nerunā, jo atbildību par karu uzliek tikai Putinam un šauram cilvēku lokam. Vācijas nacisti un Japānas militāristi dziedinājās caur sakāvi lielā karā, vai Krievijas putinisti kaut kad dziedināsies no impērisma, kas ieguvis fašisma vaibstus?

Nobeigumā: akūta reformu nepieciešamība

Rietumi nevar palikt tikai filozofiskās pārdomās par krievu mīklaino dvēseli, jo norit karš, kurā iet bojā ukraiņi. Ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt, nevis jāmeklē netaisnīgs pamiers uz Ukrainas ciešanu rēķina. Un, domājot ilgtermiņā, beidzot ir jāreformē ANO Drošības padome, jo citādi tās pastāvēšana mūsdienu veidolā rada vilšanos taisnīguma panākšanā starptautiskajās attiecībās un tiek vairota liekulība. ANO Drošības padomes bezspēcības cēlonis ir tās struktūra – pastāvīgo un nepastāvīgo locekļu skaits, kā arī veto tiesību piešķiršanas kārtība un izmantošanas iespējas.

Skaistas un vienlaikus tukšas frāzes par miera nepieciešamību neko nedod, drīzāk jau tikai pasliktina situāciju. Starptautiskajām tiesībām ir jābūt saistošām, līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot organizācijas mehānismus, kas nodrošinātu to ievērošanu. Viens no praktiskiem soļiem ir šis: konfliktā iesaistītajai pusei ir jāatņem balsstiesības Drošības padomē. Pašreizējā Krievijas–Ukrainas kara kontekstā šāds nosacījums būtu izšķirošs. Tāpat vajadzētu noteikt, ka kādas pastāvīgās locekles – kas pati nav konflikta dalībniece – motivēta atturēšanās kāda lēmuma pieņemšanā nenozīmē to, ka šis lēmums automātiski netiek pieņemts. Kaut ko tādu panākt liekas neiespējami, bet, ja netiks mēģināts to izdarīt, tad kāpēc vispār runāt par starptautiskajām tiesībām (jeb starptautiskajiem likumiem)? Tas būtu līdzīgi tam, ja valdība paziņotu, ka slepkavot un zagt nedrīkst, bet policijas un tiesas valstī nebūtu.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...