Apgabaltiesa “Meroni dzelzceļniekam” Bremzem par norunas neturēšanu ar iepriekšējo darbavietu piespriedusi maksāt vēl iespaidīgāku summu
Imants Liepiņš09.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienošanās neturēšana, līguma laušana un mēģinājums “gan zivtiņu apēst, gan ar vilcieniņu pabraukāties” ļoti dārgi var izmaksāt bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” augstākā līmeņa menedžerim Mārim Bremzem, kuram tagad jau apgabaltiesa piespriedusi atmaksāt saņemto naudu, pie kam ar procentiem.
Pietiek jau iepriekš aprakstīja, kā bijušais SIA “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, aizejot no VAS “Latvijas Dzelzceļš” meitasuzņēmuma, atbilstoši Darba likuma nosacījumiem noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no “LDz Cargo” saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja M. Bremzem aizliegumu izpaust “LDz Cargo” komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu M. Bremze apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas — 2016. gada 30. septembrī — M. Bremze šo paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma lauzt un tika reģistrēts kā Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S “Baltijas Ekspresis” valdes priekšsēdētājs. Šī kompānija ir tieša “LDz Cargo” konkurente, jo abas nodarbojas ar vagonu pārvadāšanu pa dzelzceļu ar sev piederošām lokomotīvēm. “LDz Cargo” acīmredzami uzticējās savam bijušajam vadītājam, jo nolīgtos 4086 eiro mēnesī par nekonkurēšanu ir izmaksājis uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata — vienā reizē izmaksāti 67 580 eiro un vēl nomaksāti nodokļi 33 430 plus 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, M. Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta — R. Meroni kontrolētā uzņēmuma “Baltijas Ekspresis”.
Sekoja tiesu darbi, un Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2019. gadā nosprieda: M. Bremzem jāatmaksā savai bijušajai darbavietai "LDz Cargo" 69 545 eiro, ko veidoja 57 256 eiro kompensācija, 8807 eiro kavējuma procenti un 3451 eiro ar tiesāšanos saistītie izdevumi. Vienlaikus pirmās instances tiesa atzina, ka “Baltijas Ekspresis” nevar atbildēt par sava jaunā vadītāja darbībām, kuras tas veicis pret iepriekšējo darbavietu, un no R. Meroni interešu sfērā esošā dzelzceļa uzņēmuma nekas nav jāpiedzen.
Cerībās panākt maksājamās kompensācijas atcelšanu, M. Bremze pārsūdzēja šo spriedumu apgabaltiesā. Bet atcelšanas vietā Rīgas apgabaltiesa kompensācijas apjomu vairāk nekā dubultojusi — no M. Bremzes par labu "LDz Cargo" jau piedzīti 175 187 eiro un likumiskie nokavējuma procenti vismaz par divarpus gadiem, kā arī tiesvedības izdevumi un ar lietas vešanu saistītās izmaksas. Par pēdējām pozīcijām netiek ziņots, taču, tā kā Civillikums pēc noklusējuma nosaka kavējuma procentus 6% apmērā, tad par divarpus gadiem tie varētu veidot vēl aptuveni 26 tūkstošus eiro.
Attiecībā uz prasības celšanu savulaik LDz skaidroja, ka dzelzceļa pārvadājumu nozarē Latvijā faktiski ir tikai trīs savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki. Ikviena augsti kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati, tādēļ atbilstoši Darba likuma nosacījumiem ar šādiem speciālistiem slēdz abpusēji izdevīgu vienošanos par nekonkurēšanu — uz noteiktu, saprātīgu laiku nosakot ierobežojumus speciālista iespējām strādāt pie tiešajiem konkurentiem. Par to šim speciālistam tiek izmaksāta atbilstoša atlīdzība, par kuru puses ir vienojušās, jo to nosaka Darba likums. Arī M. Bremze saņēma tieši šāda veida kompensāciju.
Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas nelabvēlīgs “Meroni dzelzceļniekam” un ticis pieņemts, kā izrādās, jau 2020. gadā, pirmoreiz publiski ticis paziņots tikai tagad — sakarā ar faktu, ka Senāts pieņēmis kasāciju un vēlreiz izskatīs šo lietu, taču rakstveida procesā, jo šādas lietas Latvijā ir retums un tāpēc tai ir nozīme turpmākas tiesu prakses iedibināšanā.
Iepriekš par tēmu (tajā skaitā pilns M. Bremzes lauztās vienošanās teksts)
https://pietiek.com/raksti/tiesas_materiali_meroni_menedzerim_bremzem_nav_bijis_pietiekami_ar_4000_eiro_menesi_par_neka_nedarisanu/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_visus_nekustamos_ipasumus_jau_laikus_norakstijis_sievai/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_jau_divreiz_noraidijusi_meroni_uznemuma_meginajumu_izmantot_bremzes_pravu_savas_biznesa_intereses/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_nepienem_meroni_menedzera_apelacijas_sudzibu,_-_meginajis_ietaupit_cetrus_tukstosus_uz_valsts_nodevas_rekina/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_cies_vel_vienu_zaudejumu_tiesa,_ta_atsakas_taisit_papildspriedumu/
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
