Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas slimības izplatību, no 7. oktobra līdz 6. novembrim ir ieviesta obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā. Vienlaikus sociālajos portālos tiek izplatīta nepatiesa informācija, ar kuru dalījušies jau vairāk nekā 9000 cilvēki un kura vēsta, ka izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kas neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, ir pretlikumīgi, turklāt šāda rīcība neatbilstot Satversmes 94. pantam. LV portāls skaidro, kādas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību patiesībā ietver Satversmes minētais pants, kā arī to, uz kāda pamata un kuri normatīvie akti tomēr paredz tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kas nelieto mutes un deguna aizsegu.

Oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis

Īsumā

Sociālajos tīklos tiek izplatīta nepatiesa informācija par to, ka izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, ir pretlikumīgi.

Tiesību normas saturu var izzināt, izmantojot tiesību normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes un balstoties uz tādiem kritērijiem kā vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, kā arī tiesību normas jēga un mērķis.

Satversmes 94. pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, ir viena no būtiskākajām cilvēktiesību garantijām tiesiskā valstī, bet šīs tiesības interpretējamas kā tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem).

Ministru kabineta (MK) noteikumos var noteikt personu tiesību ierobežojumus, kurus saskaņā ar Satversmi var paredzēt likumā, ja tiem likumā ir paredzēts pilnvarojums un tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

MK noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā izvirzīta saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

MK noteikumos Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” tiesības izsēdināt pasažieri bez maskas no sabiedriskā transporta noteiktas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu.

Maldinošajā videomateriālā, kas izplatīts sociālajā tīklā “Facebook”, tiek stāstīts, ka personu, kas iegādājusies braukšanas biļeti, izsēdināt no sabiedriskā transporta ir prettiesiski, jo Satversmes 94. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Proti, video tiek apgalvots, ka nav tāda likuma, kas ļautu kontrolierim vai policistiem izsēdināt no sabiedriskā transporta cilvēkus, kas nelieto mutes un deguna aizsegu, un, ja persona ir samaksājusi par braukšanas biļeti, tad tā var braukt savu iepriekš ieplānoto maršrutu.

“Kaut kādi Ministru kabineta noteikumi nav likumi, savukārt likumi un Satversme jāsaprot tieši, kā tie rakstīti (..). Tātad, ja Ministru kabineta noteikumi paredz, ka cilvēkus var izsēdināt no sabiedriskā transporta, tie nav likumi, tie ir noteikumi, kuriem ir zemāks juridisks spēks, tātad viņi faktiski ir pretlikumīgi (..),” teikts videomateriālā.

LV portāls vērš uzmanību: vienīgais, kas publicētajā videomateriālā atbilst patiesībai, ir tas, ka tik tiešām ir tāds spēkā esošs Satversmes 94. pants (bet tas nav attiecināms uz konkrēto situāciju) un atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantam, piemērojot normatīvos aktus, tik tiešām tiek ievērota šāda ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija:

Satversme;

likumi;

Ministru kabineta (MK) noteikumi;

pašvaldību saistošie noteikumi.

Saturu izzina ar tiesību normu iztulkošanas metodēm

Apgalvojums, ka normatīvie akti, tostarp Satversme, ir jāsaprot tieši, kā tie uzrakstīti, ir aplams. Gluži otrādi, “tiesību normas saturu var izzināt, izmantojot tiesību normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes un balstoties uz tādiem kritērijiem kā vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, kā arī tiesību normas jēga un mērķis”.1

Proti, atbilstoši minētajiem kritērijiem un Administratīvā procesa likuma 17. panta pirmajai daļai iestāde un tiesa, interpretējot jeb tulkojot tiesību normu, lieto četras tiesību normu interpretācijas jeb iztulkošanas pamatmetodes:

gramatisko iztulkošanas metodi;

sistēmisko iztulkošanas metodi;

vēsturisko iztulkošanas metodi;

teleoloģisko iztulkošanas metodi.

Satversmes 94. pants uz šo gadījumu nav attiecināms

Satversmes 94. pantā noteikts: “Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.”

Šīs tiesības ir viena no būtiskākajām cilvēktiesību garantijām tiesiskā valstī, bet tās interpretējamas kā tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem) vai kā tiesības uz brīvību no verdzības, par spīti tam, ka abu šo minēto brīvību saturs ir būtiski atšķirīgs.2

Arī Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka Satversmes 94. pantā minētās konstitucionālās tiesības uz brīvību ietver tiesības uz brīvību no apcietinājuma un līdzīgiem ierobežojumiem, kā tās ir paredzētas:

ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 9. pantā: “Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.”;

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pantā:3 “Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot šādos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā:

ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;

ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta par nepakļaušanos likumīgam tiesas spriedumam vai lai nodrošinātu jebkuru likumā paredzētu saistību izpildi;

ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta ar nolūku nodot viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņa bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas;

ja likumīgā kārtā tiek aizturēts nepilngadīgais vai nu pāraudzināšanas nolūkā, vai lai nodotu viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem; (..).”

“Kaut arī Satversmes 94. pantā paredzētās tiesības uz personas neaizskaramību var tikt skatītas arī plašākā kontekstā,4 šīs tiesības nav absolūtas,” skaidro TM.

Arī Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks, paužot savu viedokli, norāda, ka Satversmes 94. pants uz analizējamo gadījumu (uz kontroliera, konduktora vai sabiedriskā transporta vadītāja tiesībām izsēdināt pasažieri bez sejas maskas) vispār nav attiecināms.

Viņaprāt, arī MK noteikumi šajā kontekstā ir uzskatāmi par likumu, kas piemērojami bez jebkādām atrunām. “Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu drīzāk rodama nevis juridiskās veiklības vingrinājumos, bet gan aksiomā, kas noteic, ka visas sabiedrības intereses vienmēr būs augstākas par viena atsevišķa indivīda iegribām,” skaidro I. Muižnieks.

Vārds “likums” aptver ne tikai Saeimas pieņemtos likumus

Kā skaidro TM, vārds “likums” aptver ne tikai Saeimas pieņemtos likumus, bet arī citus ārējus normatīvos tiesību aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst tiesiskas valsts principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 14. punktu).

“Tādējādi MK noteikumos var noteikt personu tiesību ierobežojumus, kurus saskaņā ar Satversmi var paredzēt likumā, ja tiem likumā ir paredzēts pilnvarojums un tie atbilst minētajiem kritērijiem,” turpina TM.

Pienākums sabiedriskajā transportā lietot mutes un deguna aizsegu

Ņemot vērā iepriekšminēto, LV portāls uzskaitīs konkrētus tiesību aktus, kuros paredzēts gan pienākums sabiedriskajā transportā lietot mutes un deguna aizsegu, gan tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta personu, kura neievēro epidemioloģisko ierobežojumu noteiktās prasības, kā arī to, uz kāda pamata attiecīgie normatīvie akti izdoti.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 360) 6.3.1 punktu, kurš stājās spēkā 2020. gada 6. oktobrī, viens no piesardzības pasākumiem, kas jāveic distancēšanās nodrošināšanai, ir mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportlīdzeklī pasažieriem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam. Šāda prasība minētajos MK noteikumos izvirzīta saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Proti, Epidemioloģiskās drošības likuma:

3. panta otrā daļa paredz, ka MK nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai;

39. panta otrā daļa paredz, ka sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā MK pēc veselības ministra ieteikuma ir tiesīgs infekcijas slimību izplatības ierobežošanai noteikt ierobežojumus un prasības iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, kā arī pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai.

Tāpat norādāms, ka atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 40. pantam pēc Veselības inspekcijas (VI) vai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) amatpersonu pieprasījuma policijas iestādes sniedz palīdzību ārstniecības personām, kā arī SPKC epidemiologiem un VI inspektoriem, lai nodrošinātu ne tikai netraucētu epidemioloģisko izmeklēšanu un personu piespiedu izolēšanu un apsardzi, bet arī epidemioloģisko drošību (tostarp obligātu mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportlīdzeklī) Epidemioloģiskās drošības likumā paredzētajā kārtībā.

Savukārt atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. pantam Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā MK epidemioloģiskās drošības nolūkos ir tiesības noteikt:

prasības, tostarp ierobežojumus, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai;

prasības, tostarp ierobežojumus, pasažieriem, transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes locekļiem;

pārvadājumu pakalpojumu organizētāju, sniedzēju un pasažieru tiesības un pienākumus;

īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt.

Proti, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums tika pieņemts ar mērķi atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.

Pienākums sabiedriskajā transportlīdzeklī lietot mutes un deguna aizsegu un tiesības izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro noteikto pienākumu, noteiktas:

uz Epidemioloģiskās drošības likuma pamata

uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pamata

uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pamata

izdoto MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”

izdoto MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”

 6.3.1 punktā: “Viens no piesardzības pasākumiem, kas jāveic distancēšanās nodrošināšanai, ir mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportlīdzeklī pasažieriem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam.”

126. punktā: “Kontrolierim un konduktoram ir tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.”

126.1 punktā: “Sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības neuzņemt sabiedriskajā transportlīdzeklī un izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.”

Tiesības izsēdināt pasažieri bez maskas no sabiedriskā transporta

MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 599) 4. punkts paredz, ka pasažierim sabiedriskā transportlīdzekļa salonā ir pienākums ievērot ne tikai tīrību un kārtību, bet arī normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Vienlaikus minēto MK noteikumu 126. punkts paredz, ka kontrolierim un konduktoram ir tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības. Savukārt MK noteikumu Nr. 599 126.1 punkts paredz, ka sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības neuzņemt sabiedriskajā transportlīdzeklī un izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 599 127. punktam, ja pasažieris šo noteikumu 126. punktā un 126.1 punktā minētajos gadījumos nepakļaujas kontroliera uzaicinājumam labprātīgi izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa, tad kontrolierim ir tiesības pieaicināt policiju, lai pasažieri no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdinātu piespiedu kārtā.

Iepriekšminētās prasības, kas noteiktas MK noteikumos, izvirzītas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta piekto daļu, kura paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka MK.

Papildus TM skaidro, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta trīspadsmitā daļa paredz pasažierim pienākumu ievērot regulāro pasažieru pārvadājumu līguma noteikumus un citus sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari reglamentējošos normatīvajos aktos minētos sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas noteikumus.

1Neimanis, J. Ievads tiesībās. Rīga, aut. izd., 2004, 146.–147. lpp.

2Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Aut. kol. J. Rudevskis, E. Levits, J. Briede u. c. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 183.–184. lpp.

3Turpat, 184. lpp.

4Turpat, 184. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...