Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Swedbank neatkarīgā izmeklēšanā, ko veica starptautiskais juridiskais birojs Clifford Chance, noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija neesot konstatēta, pirmdien ar atsauci uz Latvijas Swedbank pārstāvi akcentēja vietējā aģentūra LETA. Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par šiem pašiem rezultātiem vēstīja aģentūra Bloomberg. Vairāk nekā 200 lappuses garais izmeklēšanas ziņojums rāda, ka nesalīdzināmi adekvātāks ir otrais secinājums.

Vai darba kultūra mainīsies?

„Pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās,” – tā publiski paziņojis jaunais Swedbank AB izpilddirektors Jenss Henriksons, kura priekšgājēja Birgite Bonesena amatu zaudēja pagājušā gada martā pēc tam, kad sākās skandāls ap aizdomām par netīras naudas plūsmām caur Zviedrijas Swedbank AB un jo īpaši tās Baltijas valstu meitasbankām.

Tāpat J. Henriksons ir daudzkārt medijiem stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība. Taču, kad pirmdien atklātībā nonāca bankas pirms gada nolīgtā juridiskā biroja Clifford Chance atzinums, ko publiskoja pati banka, izrādījās, ka apgalvojumi ir bijuši tikai vārdi, - vismaz Latvijas Swedbank darīja visu iespējamo, lai akcentētu vienus secinājumus un noklusētu citus.

„Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus Clifford Chance nav secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija,” – šādu paziņojumu Latvijas Swedbank izplatīja ar aģentūras LETA starpniecību.

Taču šajā „lielās” Swedbank meitasbankas paziņojumā bija noklusēts, ka šis Clifford Chance slēdziens ir skaidri attiecināts uz tādām klientu transakcijām, kas būtu kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums, un ka slēdzienam par to, ir vai nav notikusi krimināla naudas atmazgāšana, birojam gluži vienkārši ir pietrūcis informācijas.

„Starp citām lietām tam būtu nepieciešanas detalizētas zināšanas par klienta finanšu līdzekļu avotiem, kas nebija pieejamas,” savā gala slēdzienā norādījis Clifford Chance, vienlaikus jau nākamajā teikumā norādot, ka neatbilstošās kontroles sistēmas bankā ir radījušas Swedbank AB un tās meitasbankām nozīmīgu naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku.

Interesanti, ka atšķirībā no Latvijas Swedbank izvairīgā paziņojuma pat „lielās” Swedbank jaunais padomes priekšsēdētājs Jorans Pēršons ir paziņojis, ka „Clifford Chance ziņojums apliecina bankas neveiksmi” un ka, „pat, ja nav stingru pierādījumu par atmazgāšanu, ziņojumā atklātais ir pietiekami nopietns”. Uz šo atzinumu norāda arī Bloomberg.

Apliecina kāri pēc augsta riska klientiem

Publiska faktu noklusēšana un sagrozīšana gan ir bijusi tikai viena no Swedbank raksturīgām „darba kultūras” iezīmēm, uz ko norādījuši Clifford Chance izmeklētāji, izpētot „Swedbank naudas atmazgāšanas apkarošanu un saistītas jomas skarošu publisku paziņojumu pilnīgumu un precizitāti izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā”.

Slēdzienā par to sniegts šāds secinājums: „Izvērtējot izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā, noteikti paziņojumi, ko Swedbank un tās darbinieki izteica 2018. gada oktobrī un 2019. gada oktobrī saistībā ar Swedbank vēsturisko naudas atmazgāšanas apkarošanas atbilstību, tobrīdējo naudas atmazgāšanas apkarošanas atbildību un pakļautību noteiktiem naudas atmazgāšanas apkarošanas riskiem, bija neprecīzi vai pasniegti bez pietiekama konteksta.”

Taču tas ir tikai mazākais no izmeklēšanas slēdzienā uzrādītajiem pārkāpumiem un nepilnībām. Starptautiskā juridiskā biroja grāmatveži un finansisti ir atklājuši, ka aizvadītajos gados Swedbank un tās Baltijas valstu meitasbankas ne tikai nav vairījušās no augsta riska klientiem, bet pat īpaši centušās tādus piesaistīt.

Turpinot ziņojuma daļu par nozīmīgo naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku, Clifford Chance min arī konkrētus piemērus šiem centieniem, norādot, ka šis risks izrādījās visnozīmīgākais tieši Baltijas meitasbankās, vispirms Swedbank Estonia, un principā radās no augsta riska nerezidentu (HRNR) biznesa.

„No laika pirms 2007. gada līdz lēmumam likvidēt HRNR biznesa risku 2016. gadā Swedbank Estonia un Swedbank Latvia aktīvi piesaistīja šos augsta riska klientus kā biznesa stratēģiju. Swedbank Estonia 2015. gadā arī akceptēja noteiktus klientus, kurus bija noraidījusi cita banka Igaunijā, kura bija nolēmusi aiziet no HRNR biznesa, kas balstīts uz pārlieku naudas atmazgāšanas risku,” Swedbank rīcību šajā virzienā apraksta Clifford Chance.

Bija automatizēta sistēma, bet to neieviesa

Ziņojumā aprakstīts, kā Swedbank bijusi gandrīz vai noziedzīgi nevērīga attiecībā uz klientu pārbaudi un pat situācijās, kad tai bijuši automatizēti rīki, lai monitorētu maksājumus un fiksētu personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās sankcijas, Swedbank nav centusies tos ieviest. Turklāt jau atkal saistībā ar šīm apšaubāmajām darbībām slēdzienā minētas tieši meitasbankas Baltijas valstīs.

„Lai gan Swedbank ieviesa automatizētu maksājumu skrīninga sistēmu (ProScan) 2009. gadā, šīs sistēmas izmantošana netika vienādi ieviesta visā Swedbank un tās Baltijas meitasbankās. Piemēram, ProScan netika ieviesta Baltijas meitasbankās līdz 2017. gadam,” slēdzienā min Clifford Chance.

Kāds darbinieks intervijā, kas tikusi veikta kā daļa no izmeklēšanas, minējos, ka pirms ProScan novēlotās ieviešanas Baltijas meitasbankas, tostarp Latvijas Swedbank, ir paļāvušās uz manuālu risinājumu, kurā tika izmantota Excel programmas datu lapa un tā sauktā non-STP sistēma sankciju skrīningam.

Faktiski šī sistēma bijusi manuāla datu ievadīšana un salīdzināšana: „To darbinieks raksturoja kā primitīvu, jo tā lielākoties bija balstīta uz manuālu datu ievadīšanu Excel datu lapā un automātiski nelejuplādēja OFAC [ASV sankciju] saraksta atjauninājumus.”

Iespējama starptautisko sankciju pārkāpšana

Likumsakarīgs ir bijis iznākums. „Tiek apgalvots, ka Swedbank varētu būt pārskaitījusi līdz pat 155 miljardiem dolāru potenciāli aizdomīgās transakcijās,” publiski pieejamos datus saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanas rezultātiem piemin Bloomberg.

Savukārt, analizējot bankas Baltijas meitasbanku klientu ārējo maksājumu darījumu aktivitāti, Clifford Chance ņēmusi vērā datus par naudas atmazgāšanas riska identificētajiem klientiem laika posmā no 2014. gada martam līdz 2019. gada martam

Swedbank Latvija piecu gadu periodā no 2014. gada marta līdz 2019. gada martam šī darbība identificēja maksājumus, kuru kopsumma bija aptuveni 4,8 miljardi eiro un kas tika saņemti šo klientu kontos, un kopumā aptuveni 4,5 miljardi eiro, ko šie klienti nosūtīja. no viņu kontiem,” minēts juristu biroja atzinumā.

Nule publiskotajos izmeklēšanas rezultātos minēts konkrēts gadījums saistībā ar iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu, kurā iesaistīta tieši Latvijas Swedbank un kurš bijis iespējams, pateicoties nepietiekamajai kredītiestādes vadības vērībai un, kā noprotams no ziņojuma, pat tīšai „acu pievēršanai”.

Latvijas Swedbank klienti izmantojuši tiešsaistes bankas platformu, lai veiktu 522 izejošas transakcijas par kopumā 4,43 miljoniem dolāru, no kurām 507 transakcijas, kas veiktas starp 2014. gada 30. decembri un 2016. gada 30. decembri, kopumā par 4,26 miljoniem dolāru, aptvērušas trīs kuģošanas nozares klientus.

Šo klientu mītnes vieta bija ārzonu jurisdikcijās, un tiem bija norēķinu konti Latvijas Swedbank, bet to īpašnieks, kā izrādījies, operēja ar šīm kompānijām no Krievijas okupētās Krimas.

Arī Bloomberg piemin Swedbank transakcijas, kas „droši vien ir bijušas ASV sankciju likumu „nepareizajā pusē””, - lielākā daļa no tām ir saistītas ar ūdens transportlīdzekli, kura īpašnieks un operators bija Krimā. „Izmeklētāji joprojām pārbauda šo gadījumu, un Swedbank vēl var saņemt sodu no ASV,” prognozē Bloomberg.

Ne Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne bankas preses pārstāvis nesniedza atbildes uz Dienas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Clifford Chance veikto izmeklēšanu, kurā ir minēti arī konkrēti gadījumi saistībā ar politiski nozīmīgu personu apkalpošanas īpatnībām. Par to – nākamajā publikācijā.

Jautājumi saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas Swedbank vadība nevēlējās sniegt atbildes:

1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis Clifford Chance, bet banka?

2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?

3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?

4) Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības Swedbank Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?

5) Swedbank savā Twitter kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...