Apšaubāmais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu: skandāls nonāk līdz Saeimai
PIETIEK19.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Operatīvi reaģējot uz Pietiek publikācijām, Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija ķērusies pie valsts uzņēmuma Latvijas Autoceļu uzturētājs(LAU) iepriekš nekad vēl nefiksētās vēlmes aizdomas radošā situācijā iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu.
Komisijas deputāte, agrākā Finanšu policijas priekšnieka vietniece, atvaļinātā pulkvede Ļubova Švecova savā Facebook kontā ierakstījusi: “Jauna nedēļa, jauni darbi! Izpētot izskanošo informāciju par vasarā izsludināto tehniskās sals iepirkumu Latvijas Autoceļu uzturētāja vajadzībām rudens-ziemas sezonām, saskatīju korupcijas riskus un apšaubāmu valsts līdzekļu izsaimniekošanu. Lūdzu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā pieņemt lēmumu par informācijas pieprasīšanu no LAU, un informācija ir pieprasīta! No neoficiāliem informācijas avotiem kļuva zināms, ka nākamajā dienā pēc Saeimas komisijas sēdes no darba LAU ir atlaists Millera kungs, kurš bija atbildīgs par tehnisko dokumentu sagatavošanu sals iepirkumam.”
Jau ziņots, ka tieši pirms Darba svētku un 4. maija svinību garajām brīvdienām valsts uzņēmums pēkšņi izsludināja ceļu kaisāmās sāls iepirkumu 23 tūkstošu tonnu apjomā, kaut gan LAU noliktavās visā Latvijā pēc aizvadītās rekordsiltās ziemas vēl stāv kopumā ap 30 tūkstošiem tonnu sāls.
Ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai divi ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Pirms diviem gadiem LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors reģionālajam portālam ValmierasZinas.lv bija teicis tieši pretējo tam, ko LAU dara tagad: “Jo vairāk naudas tiek iztērēts ziemas uzturēšanas darbiem, jo mazāk līdzekļu atliek ceļu uzturēšanai un labošanai vasaras sezonā. [Modernizējot kaisīšanas tehniku, tiek] samazināts sāls daudzums, ko kaisa uz brauktuves. Tādā veidā tiks samazināti izdevumi un kaitējums dabai, ko rada ceļmalās nonākušais sāls.”
Līdz ar to šobrīd R. Nešpora vadībā LAU gatavojas darīt tieši pretējo tam, ko deklarēja iepriekš — cenšas iztērēt vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vasaras remontdarbiem iepirktu sāli, kas gulēs noliktavās gadu, bet varbūt pat divus līdz izlietošanai (ar nosacījumu, ka LAU vispār saglabās savas esošās funkcijas no nākamā gada).
Interesanti, ka LAU padomes priekšsēdētājs (kurš uzrauga uzņēmuma darbu, bet ikdienas norisēs neiejaucas) Uldis Reimanis nedēļu pirms aizdomīgā konkursa izsludināšanas Facebookā 22. aprīlī dalījies ar diametrāli pretēja rakstura informāciju — LAU infografikā apskatīts, kādus vasaras sezonas darbus plānots nekavējoties uzsākt.
Oficiālajā paziņojumā presei minēts, ka “ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti 22,7 milj. eiro, kas ir par 25% mazāk nekā salīdzinājumā ar pērno ziemas sezonu, tādējādi veidojot ietaupījumu 7,6 milj. euro apmērā.”
Savukārt pats U. Reimanis atzīmē, ka ietaupījumu novirzīs tieši lauku ceļu uzlabošanai: “Kopumā līdzekļi 10,8 milj. eiro apmērā, t.sk. šīs ziemas sezonas ietaupījums 7,6 milj. eiro un 2018. gada peļņa 3,2 milj. eiro, tiks novirzīti avārijas stāvoklī esošajiem reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tādējādi būtiski uzlabojot braukšanas apstākļus un pagarinot autoceļu kalpošanas laiku!”
Saeima devusi laiku R. Nešporam līdz šai piektdienai paskaidrot, kāpēc lauku ceļu remontu vietā viņš valsts naudu virza “iesālīšanai” vārda burtiskā nozīmē — pārvēršot ceļu remontiem domāto naudu nevajadzīgās sāls kaudzēs.
Iepriekšējās publikācijas par šo tēmu:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
