Apspriež trīs koalīcijas variantus, vienā no tiem ZRP aizstāta ar ZZS
PIETIEK04.10.2011.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Premjeram Valdim Dombrovskim ceturtdien pirms oficiālajām partiju sarunām plānota tikšanās ar Zatlera reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru, kurā Vienotība plāno izteikt vilinošu piedāvājumu ZRP dalībai koalīcijā kopā ar Nacionālo apvienību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. "Viņi var saņemt jebko, izņemot premjeru un finanšu ministru," neoficiāli norādīja avots Vienotībā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP savukārt turpinās aktīvas diskusijas, kuru ceļu izvēlēties, un ļoti reāla ir pat jaunās partijas palikšana opozīcijā.
Lai gan partiju oficiālajās sarunās trešdien tika apspriesti divi iespējamie koalīcijas modeļi - Vienotība, ZRP un Nacionālā apvienība ar 56 balsīm un mazākumvaldība no Vienotības un ZRP, kas slēgtu atsevišķus sadarbības līgumus ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC), patiesībā kā reāli valdības koalīcijas varianti politikas kuluāros tika apspriesti pavisam citi.
Kā vairāk vai mazāk reāli trešdienas pēcpusdienā vairs bija palikuši tikai trīs iespējamie koalīcijas modeļi. Pirmajā variantā, ko vēlas panākt Vienotība, tai valdībā pievienotos ZRP un Nacionālā apvienība. Tādai valdībai 11. Saeimā būtu 56 balsis.
Otrajā variantā ZRP paliktu opozīcijā, un mazākuma valdību ar 47 balsīm trijatā izveidotu Vienotība, Nacionālā apvienība un Aivara Lemberga kontrolētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Trešajā variantā, kas vēl aizvien tiek apspriests, bet kura iespējamība trešdienas pēcpusdienā jau tika vērtēta kā ļoti maza, koalīciju divatā veidotu ZRP un SC. Formāli šādai valdībai Saeimā būtu 53 balsis, bet faktiski, ņemot vērā ZRP jauno deputātu neviennozīmīgo attieksmi pret koalīciju ar Saskaņu, kā arī to, ka SC solījis saraut saites ar Latvijas Sociālistisko partiju, kura frakcijā pārstāvēta ar trim deputātiem, šādai valdībai būtu grūti nodrošināt pat šādu knapu vairākumu Saeimā.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP turpinās grūtas diskusijas, kuru ceļu jaunajai partijai iet - pieņemt cienīgu piedāvājumu un iesaistīties tā dēvētajā nacionālajā valdībā, cenšoties realizēt vismaz daļu no solītajām reformām nozarēs un uzkrājot politisko pieredzi, vai izvēlēties palikt opozīcijā. Ja vēl nedēļas sākumā, īpaši pēc svētdienas vakara izrāviena, kad izdevās panākt visas ZRP frakcijas atbalstu koalīcijas modelim ar SC, neoficiāli pastāvēja versija par valdību arī bez Vienotības, divata ar SC, tad trešdienas pēcpusdienā šāda iespēja vairs netika vērtēta kā reāla. "Mums nav balsu," atzina kāds ZRP kodola pārstāvis. Proti, individuālu deputātu noskaņojuma dēļ šāda koalīcija pašlaik nevar rēķināties pat ar 53 balsīm, kuras tai formāli ir.
Neoficiāli zināms, ka bija notikuši mēģinājumi ZRP uzsākt sarunas ar atsevišķiem blokiem Vienotībā par atbalstu šādai valdībai apmaiņā pret amatiem valdībā. Tomēr, ņemot vērā iekšējo noskaņojumu Vienotībā, šādas sarunas beigušās, vēl īsti nesākušās. Neoficiāli izskan versijas, ka ZRP un SC varētu riskēt nākt uz Saeimu ar šādu koalīcijas modeli cerībā, ka šīs valdības apstiprināšanai palīdzēs atsevišķi deputāti Vienotībā vai ZZS. Lai tas notiktu, pietiktu arī ar kādas frakcijas deputātu masveidīgu nepiedalīšanos uzticības balsojumā, tā samazinot kvorumu.
Kā vēl viens koalīcijas variants politikas kuluāros tiek izskatīta valdība no Vienotības, Nacionālās apvienības un Aivara Lemberga kontrolētās ZZS. Tādai koalīcijai 11. Saeimā būtu mazākums - tikai 47 balsis. No Vienotības politiķiem noprotams, ka šāda koalīcija tai nav prioritāra un tiks izskatīta, ja ZRP nolems palikt opozīcijā. Tādā gadījumā šāda mazākuma valdība cerētu uz atsevišķu ZRP deputātu balsīm, kuri savu politisko karjeru savulaik uzsākuši ar Vienotību saistītās partijās.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
