Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr sabiedrība citu pēc citas apspriež romānā "Vara" aprakstītās epizodes, tikmēr pilnībā apstiprinājusies viena no grāmatā aprakstītajām sižeta līnijām: Ventspils "melnais oligarhs" Oļegs Stepanovs, kurš savulaik veica valsts īpašumu izprihvatizēšanu paša privātfirmai Ventspils ostā, bet vēlāk vadīja 130 miljonu dolāru izshēmošanu no Latvijas Kuģniecības, tiešām ir pilnībā pazudis no kriminālās un politiskās skatuves.

"Varas" tekstā minēts "Oļegs Klepanovs", aiz kura nav grūti sazīmēt Oļega Stepanova literarizētu versiju: grāmatā pašsaprotamā tonī minēts fakts, kā pēc vismaz 25 gadus ilgas karjeras "balto apkaklīšu" noziedzības aprindās, pēc neskaitāmām privatizācijas afērām, politisko kandidātu sponsorēšanas un uzticēto uzņēmumu sistemātiskas iztukšošanas Oļega Stepanova grupējumam beidzot pienācis pelnītais gals. Viņa vadītais krimināli - politekonomiskais grupējums pilnībā izjucis, savukārt O. Stepanovam atņemts viss, ko viņš bija iespējis noshēmot kopš 1992. gada.

Grāmatā minēts, ka "O. Klepanovs" tagad pārtiekot no pāris tūkstošiem eiro mēnesī, ko viņam izsniedz "kāda viltīga juriste" (iespējams, domāta Tatjana Poškurlata - bet varbūt arī kāda cita), kura pamanījusies panākt, ka uz viņas vārda "Klepanovs pārrakstījis visu atlikušo".

Pārbaudot šo "Varas" epizodi, jākonstatē, ka romānā minētā sižeta līnija sakrīt ar to, kas bijusi novērojama reālajā dzīvē.

O. Stepanova grupējuma beigu sākums bija ārkārtīgi necils. 2014. gada 27. februārī A/S Latvijas Kuģniecība trīs teikumos pauda "gandarījumu paziņot, ka ir panāks daļējs mierizlīgums [...] Londonas Augstajā tiesā. Panāktā mierizlīguma vērtība ir aptuveni 14 miljoni eiro. Mierizlīguma nosacījumi ir konfidenciāli”.

Kas netika publiskots: viss, kas notika pēc tam. Un pirms.

Lielā loze: nokļūšana Ventspilī

Odesas apgabala Ovidiopolē dzimušais Oļegs Stepanovs nokļuva Ventspilī pēc t.s. sadales - atstrādāt trīs obligātos gadus, ar kādiem PSRS laikā bija jāatmaksā par oficiālo "bezmaksas" augstāko izglītību. Atbraucis pliks un nabags, O. Stepanovs sāka veidot strauju karjeru no strādnieka par brigadieri un dispečeru, kamēr tika norīkots nesvarīgā administratīvā postenī.

Veidojoties Tautas frontei, viņš savu izdevīgumu saskatīja tajā: iestāšanās Tautas frontē atvēra nākamos karjeras līmeņus, kad Ventspils uzņēmumi 1991. gadā no tiešās Maskavas pakļautības nokļuva Latvijas Republikas īpašumā - un O. Stepanovs 31 gada vecumā tika iecelts par valsts uzņēmuma Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) direktoru.

Kas notika tālāk, līdz detaļām nav īsti skaidrs, bet cieti zināmie fakti ir šādi: O. Stepanova vadībā VTO sadalīja gabalos, kurus citu pēc cita privatizēja - ķīmisko kravu sektors, kālija termināls, velkoņu flote, vairākas piestātnes ogļu, metālu, rūdu un lielgabarīta kravu pārkraušanai.

Ikkatrā gadījumā izrādījās, ka no valsts uzņēmuma VTO atšķeltie gabali nonāk vienas un tās pašas privātfirmas SIA Uniparks īpašumā. Šīs SIA vadītājs bija Oļegs Stepanovs - tātad valsts uzņēmuma VTO direktors primitīvi pārlika valsts īpašumus savā privātajā kabatā.

Kad pēdējais valsts uzņēmuma fragments tika noprivatizēts (ieskaitot to kabinetu, kurā O. Stepanovs sēdēja) un kad valsts uzņēmuma VTO nosaukums tika izdzēsts no Uzņēmumu reģistra, mēnesi vēlāk SIA Uniparks nomainīja nosaukumu uz Ventspils Tirdzniecības osta: valsts uzņēmums bija novests līdz tādam kliņķim, ka noshēmots tika pat tā nosaukums!

Bet ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni palīdzību O. Stepanovs sāka īstenot kontroli arī pār tiem bijušajiem valsts VTO gabaliem, kas uz papīra bija kļuvuši par it kā (formāli) patstāvīgiem uzņēmumiem - A/S Kālija Parks un SIA Ostas Flote.

Kad šie kliedzošie korupcijas fakti nāca gaismā, pat no Saeimas tribīnes atskanēja aicinājumi saukt vainīgo pie kriminālatbildības. Viss beidzās ar to, ka Saeima piešķīra O. Stepanovam pilsonību... "par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

No Ventspils uz Kuģniecības izshēmošanu

Diemžēl dažādiem izbijušiem birokrātiem, kuri deviņdesmitajos saprivatizēja pašu iepriekš vadītos valsts uzņēmumus, bija kopīga viena pazīme: nepiemita sajēga par darbu brīvajā tirgū. VTO nebija izņēmums: privatizēto VTO gandrīz nogremdēja Krievijas 1998. gada krīze, un arī vēlāk darbs diez ko nevedās, līdz kravu piesaiste tika atdota specializētām ekspeditorkompānijām.

Bet O. Stepanovs ieguva amatu svaigi privatizētās Latvijas Kuģniecības padomē, kas beidzās ar visiem zināmo faktu: dažādās Britu Virdžīnu ofšoru shēmās no 2002. līdz 2005. gadam aizpeldēja vismaz 130 miljoni dolāru, līdz akcionāri izsvieda O. Stepanovu un viņa rokaspuišus no Kuģniecības. Pie kam izsvieda viņus tīri burtiskā nozīmē: jaunievēlētais kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs iegāja Kuģniecībā kopā ar apsardzes firmu, kamēr O. Stepanovs ar saviem līdzzinātājiem bija izgājuši no ēkas uz pusdienām, un ar spēku neielaida viņus atpakaļ.

Pēkšņā izlikšana nozīmēja, ka shēmotāji nebija paspējuši iznīcināt vai aiznest līdzi dokumentus un rakstveida pierādījumus savām shēmām. Turpmāko divu gadu laikā Ekonomikas policijā tika iesniegti neskaitāmi pierādījumi par kompānijas izzagšanu, tika arī identificēts, kur un kādos veidos noziedzīgi iegūtie līdzekļi legalizēti (lielākoties par tiem iepirka ekskluzīvus nekustamos īpašumus, ar to palīdzot uzpūst trekno gadu burbuli). Paralēls kriminālprocess tika uzsākts Finanšu policijā - par nodokļu nemaksāšanu.

Protams, tas netraucēja O. Stepanovam gadu gaitā noziedot 40,4 tūkstošus Saskaņas centram, pārpirkt vairākus krievvalodīgos medijus, kļūt par Ukrainas goda konsulu Ventspilī, lepoties Latvijā ar ukraiņu medaļām utt. (jāpiebilst, ka tas viss notika ilgi pirms Eiromaidana revolūcijas, kura likvidēja šādu praksi pašā Ukrainā).

Visbeidzot tika ierosināta arī milzīga civillieta, turklāt nevis kādā Latvijas tiesā (kurām, kā jau tolaik rādīja sociologu pētījumi, neuzticas lielākā daļa iedzīvotāju), bet gan Londonas Augstās Justīcijas Tiesas komercstrīdu instancē.

Zagta manta laimi nenes

Tieši Londonas procesā shēmotāji beidzot tika nostādīti šaurajā bezizejā. Sešus gadus pretojoties pierādījumu un liecību gūzmai, O. Stepanova komanda beidzot padevās un sāka slēgt mierizlīgumu, saprotot, ka process ar britu advokātu apmaksu (katrs ņem no 215 līdz 395 mārciņām stundā, kā redzams no lietas materiāliem, kas gadā var pārsniegt 2 miljonus) vilksies vēl ilgi, bet iznākumā tiks zaudēts šā kā tā.

Vispirms O. Stepanovs atdeva savus būtiskākos aktīvus: A/S Topmar Baltic Investments, kam piederēja septītdaļa no A/S Ventbunkers, kas automātiski nozīmēja, ka O. Stepanovs pazaudēja arī netiešo līdzdalību A/S Latvijas Naftas Tranzīts, A/S Ventspils Nafta, SIA Ventspils Naftas Termināls, SIA LatRosTrans u.c. (Citā tiesas procesā O. Stepanovs bija jau iepriekš zaudējis savu agrāko kapitāldaļu pusi no sauskravu ekspedīcijas un pārkraušanas uzņēmuma SIA LSF Holdings.)

Tālāk 2014. gada beigās A/S International Baltic Investments, kam piederēja 27,55% no Latvijas Kuģniecības akcijām un kas šīs akcijas bija iegādājusi par pašai Kuģniecībai izshēmoto naudu (!!!), bija spiesta šīs akcijas (tolaik 55,1 miljonu latu nominālvērtībā) atdot kādam Džovanni Fadžioli (iespējams - tiesu izpildītājs), kurš tās drīz vien atsavināja tālāk.

Bet tas nav viss: O. Stepanovs tagad ticis "izģērbts" līdz tādai pakāpei, ka viņam nācies pārdot pat ģimenes dzīvokli Rīgā, J. Alunāna ielā. Zināms, ka O. Stepanovs palicis dzīvot kādā ēkā Pārdaugavā, kuru laikus pārrakstījis uz padēla vārda - to nav izdevies attiesāt.

Arī no agrākās ietekmes Kālija Parkā, VTO un Ostas Flotē bijušajam privatizācijas mahinatoram pilnībā nācies atvadīties, kaut sauskravu biznesa zaudējumā drīzāk vainojami O. Stepanova strīdi ar paša bijušo sabiedroto R. Meroni, kurš nav kavējies savas ietekmes vairošanai izmantot O. Stepanova sakaušanu Londonas tiesā.

Saskaņā ar Pietiek rakstīto Valsts policijā iesniegti dokumenti, kuros aprakstīta O. Stepanova kādreizējo aktīvu nonākšana R. Meroni rīcībā, taču šis process jau ierosināts par R. Meroni darbībām ar dažādiem arestētajiem aktīviem, ne vairs O. Stepanova shēmām. Pats par sevi saprotams: ja jebkādu tiesu procesu iznākumā tiek konfiscēta O. Stepanova un/vai sabiedroto noziedzīgi iegūtā manta (piemēram, no privatizācijas shēmām), tad tā būtu jāsavāc ne jau R. Meroni, bet gan valstij un/vai citiem cietušajiem.

Pilnībā pazudis aizmirstībā

Savas finansiālās, politiskās un kriminālās ietekmes apogejā "melnais oligarhs" bija izveidojis ap sevi tādu kā "buferi" no juristiem, menedžeriem, finansistiem, reklāmniekiem utt., bet pats kaut kur publiski parādījās mazāk nekā vienreiz gadā. Pēdējais žurnālista mēģinājums uzdot O. Stepanovam jebkādus jautājumus (ap 2011. gadu) beidzās ar pretjautājumu: "Tu vēl skraidi riņķī?"

Tagad paklīduši arī O. Stepanova tuvākie cilvēki: advokāti nodarbojas ar citu klientu lietām, bijušais apsardzes priekšnieks Juris Rekšņa sēž Tukuma lidlauka valdē, daži O. Stepanova agrāk nodarbinātie bijušie čekisti, par laimi, vispār pazuduši no valsts, izbijušais preses sekretārs Aleksandrs Niklass (romānā "Vara" parādās kā viens no centrālajiem tēliem - "A. Miklass") pirms gada nomiris.

Pats O. Stepanovs pazudis no radara tik ļoti, ka atteicies sarunāties ar pensionēto ostas inženieri Nikolaju (Mikolu) Pitkeviču, kad tas vāca materiālus savai pirms gada izdotajai, bagātīgi ilustrētajai grāmatai "Osta, pilsēta, cilvēki: Ventspils ostas vēsturisks apskats (1959. - 1991.)". Autoram bija izdevies atrast pat tādus informācijas sniedzējus par astoņdesmitajiem gadiem, kas tagad dzīvo Grieķijas salās - piemēram, Juriju Paderovu, bet ne O. Stepanovu. No agrākā "melnā oligarha" pārpublicēts vien kāds vecs citāts no citas grāmatas.

Tā cilvēks, kurš divdesmit gadus kontrolēja aptuveni pusi no biznesa aktīviem Ventspils ostā (lielākoties paša prihvatizētos terminālus) un 2005. gadā kopā ar sabiedrotajiem izraisīja t.s. Ventspils tranzītbiznesa karu - pagaidām lielāko korporatīvi kriminālo konfliktu Latvijas vēsturē, ir pilnībā zaudējis šo paša uzsākto tranzītkaru, pazaudējot arī visu no Latvijas Kuģniecības un citiem uzņēmumiem savulaik izshēmoto naudu. Lai arī konflikts pēdējos gadus kļuvis mazāk publiski redzams, tas ne tuvu nav beidzies (vēl taču ir, ko dalīt!), taču tranzītkarš tā izraisītājam viennozīmīgi beidzies ar totālu sakāvi. Un tas nav maz.

Bet par O. Stepanova kritienu "no kņaziem mēslainē" savā ziņā visbriesmīgāk ilustrē fakts, ka šo kritienu neviens pat nebūtu pamanījis, ja īstajā brīdī neiznāktu "Vara".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...