Aptur Ls 94 000 aizplūšanu no Ventspils brīvostas uz Lembergam lojālo "Ventas Balsi"
PIETIEK12.02.2012.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Ventspils brīvostas valdē ir apturēta Ls 94 031 vērta reklāmas līguma slēgšana ar Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālo laikrakstu Ventas Balss. Pret to ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) uzdevumā ir iebildis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis brīvostā Vilis Avotiņš, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Nespēdama panākt koalīcijas partnera Vienotības piekrišanu līdzšinējo brīvostu valžu locekļu nomaiņai, Zatlera Reformu partija (ZRP) sākusi izmantot citu taktiku - pieprasīt detalizētu informāciju no esošajiem ministriju pārstāvjiem, pār kuru darbību tai ir politiska ietekme, un laužot līdzšinējo lēmumu pieņemšanas praksi. Šādi nule apturēti divi saimnieciski apšaubāmi lēmumi - Rīgas brīvostā par 166 hektāru brīvostas zemes iznomāšanu ar brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu cieši saistītai firmai un Ventspils brīvostā reklāmas līguma slēgšanas apturēšana ar Lembergam lojālo laikrakstu.
Spriežot pēc Ventas Balss mājaslapā pārpublicētās laikraksta regulārās rubrikas "Brīvostas ziņas", tajā bieži lasāms Lemberga viedoklis un aplūkojami Ventspils mēra foto. Tas un slepenība, kādā tiek lemts par Ventspils brīvostas līdzekļu novirzīšanu laikrakstam, liek uzdot jautājumu par mēram nekritiskas attieksmes pirkšanu avīzes slejās.
SIA Ventas Balss īpašnieks Mihails Soifers Pietiek noraidīja runas par laikraksta īpašo labvēlību Lembergam, kas tiek stimulēta ar šādu reklāmas līgumu palīdzību. "Man neviens nav pat šokolādi uzdāvinājis!" paziņoja Soifers. Ventas Balss īpašnieks arī apgalvoja, ka par reklāmas līgumu nav bijis informēts un uz viņa kopējo pērn nomaksāto nodokļu fona, kas esot aptuveni 800 000 eiro, šī summa neesot ievērības cienīga.
Saskaņā ar Lursoft datubāzē pieejamajiem SIA Ventas Balss pēdējo gadu finanšu pārskatiem, uzņēmuma ieņēmumi no sludinājumiem un reklāmas 2010. gadā bija 277 699 lati, bet 2009. gadā - 272 159 lati. Tādējādi cerētais 94 031 lata līgums ar Ventspils brīvostas pārvaldi SIA Ventas Balss kasē ienestu vairāk nekā trešdaļu reklāmas ieņēmumu.
Pamatojums, ar kādu Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis janvārī virzījis brīvostas valdē lēmumu par Ls 94 031 vērta reklāmas līguma slēgšanu ar SIA Ventas Balss, balstās Lemberga vadītās Ventspils domes pasūtītā socioloģiskā pētījumā, ko veikusi SKDS. Tajā, aptaujājot ventspilniekus, secināts, ka 43,1% iedzīvotāju nav varējuši sniegt atbildi par Ventspils brīvostas darba novērtējumu. Tādēļ piedāvāts slēgt reklāmas līgumu, "lai neieinteresēto iedzīvotāju daļa nākotnē nenovirzītos uz negatīvo pusi, būtu nepieciešami turpināt aktīvus pasākumus sabiedrības informēšanaā un ieinteresēšanā par brīvostas darbību".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) Pietiek apstiprināja, ka viņam ir bijušas iebildes pret Ventspils brīvostas mārketinga budžeta palielināšanu, atvēlot 94 000 latu reklāmai vietējā laikrakstā. "Ir pamatotas šaubas, vai šis ir profesionāls mārketinga resursu izlietojums un vai nebūtu daudz būtiskāka reklāma, piemēram, ārvalstu medijos, kas ostas uzņēmējiem piesaistītu jaunas kravas vai jaunus investorus piestātņu apkalpošanai. Otrs - pati iepirkuma procedūra, kas faktiski nepastāv. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Ventspils brīvostas valde vienkārši lemj par šādu līgumu un nav noskaidrotas alternatīvas, dota iespēja eventuālajiem konkurentiem piedāvāt savus risinājumus mārketinga mērķu sasniegšanai. Līdz ar to nav iespējams pārliecināties, ka tieši šis līgums ir Ventspils brīvostas mērķu sasniegšanai izdevīgākais risinājums," norāda ministrs.
To, ka Ventspils brīvostas pārvalde, slēdzot līgumus par reklāmas pakalpojumiem, nav organizējusi iepirkumu procedūras, tā neievērojot likumā noteikto vienlīdzības un atklātības principu pakalpojuma sniedzēju izvēlē, savā revīzijā 2011. gada novembrī atklāja arī Valsts kontrole.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis Pietiek atteicās komentēt konkrētus brīvostas lēmumus vai tās dienaskārtībā esošus lēmumus, jo komerciālā rakstura dēļ šai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Sarmulis vienīgi atzina, ka iebildes pret reklāmas līguma slēgšanu esot izskanējušas un izlemts, ka brīvosta pie šā jautājuma atgriezīsies, jau lemjot par iepirkuma procedūras sākšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
