Iesaki rakstu: 
Noslēdzot Vairas Vīķes-Freibergas aizsākto tradīciju, Valsts prezidenta Valda Zatlera ārvalstu vizītēm pērn tērēti līdzekļi tikai no Saeimas oficiāli apstiprinātā prezidenta kancelejas budžeta, kaut vēl gadu iepriekš 50 tūkstoši latu Zatlera braucieniem bija piešķirti no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, kas formāli paredzēti „neparedzētiem gadījumiem”.
Kā, atbildot uz oficiālu pieprasījumu, informē Aizsardzības ministrija, 2009. gadā 50 tūkstoši latu no ministrijas budžeta saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Valsts prezidenta kancelejai piešķirti „prezidenta vizīšu nodrošināšanai”, un šis finansējums apgūts pilnā apmērā – t.i. pilnībā iztērēts. Savukārt pērn līdzekļi no Aizsardzības ministrijas budžeta Zatlera vizītēm vairs nav piešķirti.
Saskaņā ar toreizējā premjera Ivara Godmaņa rīkojumu šie 50 tūkstoši latu bija piešķirti no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nodoti Valsts prezidenta kancelejas rīcībā, pamatojoties uz speciālu vienošanos „par Valsts prezidenta - Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa - vizīšu un darbības finansēšanu” programmas Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO ietvaros.
Tas nozīmē, ka pērn Zatlera vizīšu finansēšanā beidzot pārtraukta Vīķes-Freibergas pilnvaru laikā iedibinātā prakse papildus oficiālajam Valsts prezidenta kancelejas budžetam ievērojamas summas prezidenta vizītēm izmantot slēpti, no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem.
Laikā no 2002. līdz 2008. gadam Vīķes-Freibergas kanceleja ar Aizsardzības ministriju kopumā bija noslēgusi aptuveni divus desmitus vienošanos un līgumu par papildu valsts finanšu resursu paslepenu piešķiršanu prezidentes aizvien augošajām vajadzībām.
Pirmais no šiem dokumentiem Vīķei-Freibergai paslepus nodrošināja gandrīz 120 tūkstošus latu, savukārt pēc tam summas auga augumā – nākamais līgums jau bija par 174 tūkstošiem latu, kuri pēc tam ar īpašu vienošanos tika palielināti līdz 369 tūkstošiem latu.
2003. gadā Valsts prezidentes kā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieces darbības nodrošinājumam papildus Valsts prezidenta kancelejas aizvien pieaugošajam budžetam tika atvēlēti 358 tūkstoši latu, bet 2004. gadā – 352 tūkstoši latu, kas vēlāk tika palielināti līdz 587 tūkstošiem un vēl pēc tam – līdz 642 tūkstošiem latu.
2005. gadā pirmoreiz tika pārsniegta miljona robeža: sākotnēji Vīķes-Freibergas vajadzībām tika piešķirti 642 tūkstoši latu, taču jau drīz summa tika palielināta līdz 842 tūkstošiem, bet vēlāk – līdz 1,14 miljoniem latu. Savukārt 2006. gadā līgumā, kas nu jau saucās vienkārši Līgums par Valsts prezidentes darbības nodrošinājumu”, bija minēti 700 tūkstoši latu, kas vēlāk tika palielināti līdz 972 tūkstošiem.
Tiem vēl varēja pieskaitīt Vīķes-Freibergas kancelejai tāpat no aizsardzības budžeta līdzekļiem slepus piešķirtos 814 tūkstošus latu „Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai, tajā skaitā darbiem, kas saistīti ar NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes nodrošināšanu”. Salīdzinājumam – oficiālais Valsts prezidentes darbības nodrošinājums 2006. gadā bija 1,58 miljoni latu.
Gadu vēlāk atvēlētā summa, lai papildus Valsts prezidenta kancelejas budžetam paslepus „nodrošinātu Valsts prezidenta kā Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa darbību”, jau atkal pārsniedza miljona robežu, sasniedzot 1,1 miljonu latu, savukārt 2008. gadā atvēlētos 735 tūkstošus latu vēl papildināja 200 tūkstoši, kas oficiāli bija paredzēti „Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai Latvijas Republikas 90. gadadienas svinību ietvaros”, kaut ņemta šī nauda tika no tiem pašiem nodokļu maksātāju līdzekļiem – budžeta programmas Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO.
Papildus tam no aizsardzības budžeta visus šos gadus tika apmaksātas arī prezidenta kancelejas papildvajadzības: 2004. gadā par 24 tūkstošiem latu tika uzstādītas „drošības iekārtas Valsts prezidentes uzturēšanās objektos”, 2005. gadā datortīkla izveide izmaksāja vairāk nekā 69 tūkstošus latu, bet 2007. gadā aizsardzības budžets apmaksāja speciālas apspriežu telpas izbūvi prezidentes vajadzībām par 105 tūkstošiem latu un vēl citas īpaši aizsargātas telpas par 131 tūkstoti latu.
Sākotnēji papildu izmaksas tika skaidrotas ar nepieciešamību visā plašajā pasaulē virzīt Latvijas iestāšanos ES un jo īpaši NATO. Taču pēc iestāšanās šajās organizācijās finansējums nekļuva mazāks, tieši otrādi – summas tikai pieauga, un pilnībā šī prakse izbeigta tikai pērn.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
