Ar "Gudermaņa svētību" paklusām izbeigts kriminālprocess par uzbeku uzņēmēja finanšu darījumiem
PIETIEK05.09.2015.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Paklusām izbeigts kriminālprocess par aizdomīgiem finanšu darījumiem, kuros bijis iesaistīts Uzbekistānas uzņēmējs Akbars Abdullajevs - plašāk pazīstams ar to, ka 2013. gadā bija iesniedzis Latvijas valdībai investīciju pretenziju. PēcPietiek rīcībā esošām ziņām, process par iespējamo naudas atmazgāšanu izbeigts Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (Ekonomikas policijā), kuru vadīja pašlaik no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Gatis Gudermanis.
Valsts policija nekad nav oficiāli atzinusi, ka šāds kriminālprocess vispār ir bijis ierosināts: Pietiek par to uzzināja no kādas LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta priekšnieka Viestura Burkāna vēstules, kas datēta ar 2013. gada 8. augustu.
Šajā vēstulē, kas adresēta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldei, cita starpā pieminēts, ka jau 2012. gada 24. oktobrī dienests nosūtījis oficiālu ziņojumu (fragments no tai pievienotās darījumu shēmas - attēlā) saistībā ar Abdullajeva "aizdomīgiem finanšu darījumiem", par kuriem 2012. gada 13. novembrī uzsākts kriminālprocess.
Kriminālprocess saistībā ar nākamajā gadā investīciju pretenziju Latvijas valdībai iesniegušo Abdullajevu sākts pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa (iespējamais sods - brīvības atņemšana līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas).
Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kriminālprocess, kas sākotnēji ticis uzskatīts par "daudzsološu" no tiesībsargāšanas iestāžu puses, ir paklusām izbeigts - pēc neoficiālām ziņām, tieši ar "Gudermaņa svētību".
Pietiek rīcībā nonākusi vēl cita iekšlietu sistēmas iekšienē cirkulējusi vēstule, kurā tāpat minēts Abdullajeva vārds, - saistībā ar citu kriminālprocesu, šoreiz par Uzbekistānas uzņēmēja paraksta iespējamu viltošanu. Kriminālprocess 2013. gadā sākts pēc tam, kad ar iesniegumu policijā vērsusies SIA Garden Palace valdes priekšsēdētāja Svetlana Petraitiene.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes vēstule, kas adresēta LR Prokuratūrai, izmeklēšanā noskaidrots, ka, tieši pateicoties apšaubāmajam Abdullajeva parakstam, viņš ticis atcelts no SIA 966 Freecom valdes locekļa amata, viņa vietā nākot Uldim Skudram - Pietiek publikācijās jau vairākkārt pieminētam uzņēmējam.
Taču, kā zināms Pietiek, tikpat paklusām izdevies izbeigt arī šo kriminālprocesu, kas gan tieši nav bijis saistīts ar Gudermaņa un viņa padoto kontrolētajām iekšlietu struktūrām. Oficiāla apliecinājuma gan tam nav.
Abdullajeva un Skudras vārdi līdz šim publiski ir parādījušies saistībā ar Valsts kancelejas 2013. gadā publiskoto informāciju, ka Latvijas valdība saņēmusi jau otro investīciju pretenziju, ko iesnieguši Uzbekistānas uzņēmēji Abdullajevs un Eljors Junusovs.
Uzbekistānas uzņēmēji bija paziņojuši, ka noziedzīgs grupējums, kuru vadot Pietiek jau vairākkārt pieminētais afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami, esot panācis viesnīcu Royal Square Hotel&Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.
Tiesa, 2014. gadā publiskotie Skotijas tiesas lēmumi apliecināja, ka strīds par viesnīcu, kas Latvijā joprojām turpinās, skanot paziņojumiem par kārtējo reiderisma gadījumu, Lielbritānijā īpašnieku līmenī jau ir atrisināts un visas prasības pret Gulami noraidītas.
Gulami un Gudermaņa vārdi ir tikuši publiski saistīti ar deviņus miljonus eiro vērtās kokvilnas kravas "pazušanas" lietu, kurā ir iesaistīta arī skandalozā bijusī prokurore Irina Bogdanova, kas pašlaik izcieš cietumsodu sakarā ar citu krimināllietu.
Pietiek jau informējis - civilstrīds par kokvilnas kravas piederību kriminālprocesā, kurā apsūdzēts Gulami un viņa sieva Valentīna Gulami, varētu būt "pārvērties" pēc tam, kad Gulami "nedraudzīgi" atteicies no Bogdanovas "pakalpojumiem" un piedevām vēl atļāvies atprasīt kādu ievērojamu apjomu parādu no virknei iekšlietu sistēmas pārstāvjiem tuvā miljonāra Vasilija Meļņika.
Šī lieta saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vērtībā un ka šo "pazušanu" esot organizējusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu.
Sākotnēji par noslēgto līgumu vairāk nekā četrus mēnešus netika celtas nekādas pretenzijas ne pret kravas saņēmējiem, ne pret uzņēmuma Logistic-Ekspress iepriekšējo īpašnieku un vadītāju, ne pret uzņēmumu W.E.E.S.A., kam piederējusi muitas noliktava, kurā atrodoties kravai mainījies tās īpašnieks.
Pēc tam "tadžiki" 2013. gada februāra beigās bija mēģinājuši atprasīt kravu civiltiesiskā ceļā, un tikai gadu vēlāk, kad tas neizdevās, Igaunijā reģistrētais uzņēmums pēkšņi vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu".
Saistībā ar to, kā civilprasību ir izdevies pārvērst par krimināllietu, Pietiek jau ir publiskojis kāda acīmredzami informēta lasītāja vēstuli, kurā cita starpā atkal vairākkārt pieminēts Gudermaņa uzvārds:
"Tā saucamo kokvilnas lietu organizēja izspiedēju grupa: I.Bogdanova – bijusī prokurore, kura ar dažādiem pamatojumiem divu gadu laikā izspieda no G.Gulami naudu, un G.Gudermanis un D.Mežavilks, kuri ne gluži nesavtīgi palīdzēja I.Bogdanovai.
Kad visas viņas krāpniecības shēmas bija atklātas, G.Gulami pārtrauca ar viņu jebkādu saziņu un uzlika aizliegumu viņai ienākt savos objektos. I.Bogdanovai arī bija vienošanās ar Normundu Žīguru, kurš līdz 2013.gadam strādāja pie G.Gulami par vadītāju, bet tika atlaists saistībā ar sistemātisku dzeršanu un narkotisko vielu lietošanu.
Pēc atlaišanas N.Žīgurs I.Bogdanovas un, iespējams, arī D.Mežavilka vadībā sāka rakstīt plašus iesniegumus, kuru saturs un forma, maigi izsakoties, neatbilda vienkārša šofera līmenim. Taču tieši šādi iesniegumi bija vajadzīgi, lai civillietu pārvērstu krimināllietā.
Parasta saimnieciskā strīda laikā 2012.gadā G.Gulami kompānija bija uzvarējusi pirmās instances tiesā. Šī strīda ietvaros 2013.gada sākumā bija jānotiek otrās instances tiesai. Šajā laikā G.Gulami bija dokumenti, ar kuru palīdzību tiesā bija pierādīts, ka kokvilna nosūtīta likumīgā ceļā.
Kad 2013.gada sākumā I.Bogdanovu padzina, aizejot viņa brīdināja G.Gulami, ka pieslēgs G.Gudermani un D.Mežavilku, lai iznīcinātu G.Gulami uzņēmējdarbības struktūru, kā arī izdarīs visu, lai G.Gulami pazaudētu savu īpašumu, kas atrodas Latvijā. Droši var apgalvot, ka D.Mežavilks vairākkārt ir bijis viesnīcā Royal Square, kur pusdienojis un vakariņojis kopā ar I.Bogdanovu.
Bet pa īstam viss sākās, kad G.Gulami pēc savu tuvu paziņu lūguma sāka pieprasīt V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierēdņiem atrada savu "zelta iespēju", kā radīt G.Gulami problēmas un novērst no naudas atprasīšanas.
Vienā dienā kopā tika uzrakstīts iesniegums pret G.Gulami, viņa dzīvesbiedri un darbiniekiem, kā arī tam dota "zaļā gaisma". Neapstrīdami, ka šajā sazvērestībā piedalījās V.M., kurš sniedza kolosālu atbalstu G.Gudermaņa struktūrai, lai sāktu krimināllietu un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Kaut kur turpat blakus bija arī nesen aizturētā U. Araka ieinteresētība.
Lietas ietvaros tika palūgts "pievērt acis" uz to, ka "tadžiku kokvilna" nemaz nav tadžiku kokvilna, jo kokvilna tika piegādāta pēc līguma ar Igaunijas kompāniju Logistic-Ekspress, kur īpašnieks bija Ukrainas pilsonis.
Vienīgais, kas ir, ir tas, kas kokvilna ir ražota Tadžikistānā, bet saskaņā ar Tadžikistānas valdības nostādnēm nevienu kokvilnas ķīpu nevar eksportēt bez priekšapmaksas. Tātad naudai bija jābūt samaksātai - bet tāpēc arī V.M. palīdzēja nokārtot, lai šo jautājumu neviens neuzdotu.
"Tadžiki" samaksāja labas summas, lai ierosinātu krimināllietu un viņi varētu atņemt G.Gulami lielu naudas summu, lai arī „tadžikiem” uz rokas nav nekādu dokumentu, kas pierādītu, ka viņiem ir kaut jelkāda saistība ar šo kokvilnu.
Un vēlreiz galvenais jautājums - kāpēc ekonomikas policijas darbinieki pēc divu gadu saimnieciskā strīda tiesā pēkšņi iejaucas lietā par kokvilnu un ierosina kriminālprocesu? Šķiet, atbilde ir pietiekami skaidra."
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
