Ar „Altum” atbalstu pašvaldībām apšaubāmā ceļā iesmērē Ķīnas preces
Laimonis Rudens, publisko iepirkumu eksperts13.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš vairākos rakstos ir izgaismojušās "Attīstības finanšu institūcijas Altum", maigi sakot, ētiskas dabas nedienas. Šajā rakstā minētais tikai pastiprina aizdomu ēnu par iespējamo, ne tikai necaurspīdīgo, bet arī konkurenci kropļojošu plaša mēroga darbību saistībā ar energoefektīva, tā saukto ESKO, apgaismojuma ieviešanu pašvaldībās. Iespējams, ka tās nav valsts intereses, kas tiek liktas pirmajā vietā.
Nereāli reālais biznesa modelis
Kā jums patīk šāds biznesa modeļa priekšlikums: valsts uzņēmums kā finansētājs piešķir dotāciju privātai SIA (kas pastarpināti pieder pašam valsts uzņēmumam – finansētājam). Par piešķirto naudu privātā SIA aktīvi reklamē preces pašvaldībām, līdztekus reklāmas aktivitātes iesaistās arī pats valsts uzņēmums – finansētājs (kā sacīts, dubults neplīst). Kad “naivo” pircēju – pašvaldību reklāmas aktivitātes ir pārliecinājušas, privātā SIA (kas tomēr pastarpināti pieder valsts uzņēmumam – finansētājam) pārdod preces pašvaldībai, par to iekasējot krietnu žūksni naudas. Tā teikt, win – win situācija gan valsts uzņēmumam – finansētājam, gan privātajai SIA.
Šķiet, kā tas ir iespējams? Bet nevērtējiet jau iepriekš publikācijās bieži pieminētās valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” darboņu apsviedību par zemu. „Altum”, kura īpašnieki ir Finanšu ministrija 40%, Ekonomikas ministrija 30% un Zemkopības ministrija 30%, ar savu darbīgo profesionāļu prātiem spēj īstenot gandrīz jebkādus procesus, pat neiespējamus.
„Altum” un SIA "RCG Lighthouse" pašvaldībām reklamē ESKO apgaismojuma modeli
Kā vēsta Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā pieejamā informācija[1], kā arī pašvaldību mājas lapās publicētā informācija[2], jau vairākus gadus SIA "RCG Lighthouse" aktīvi darbojas publiskajā sektorā, reklamējot energoefektivitātes pasākumus un panākamo ietaupījumu, ja pašvaldības mainītu savu veco apgaismojumu uz jaunu, piemērojot ESKO darbības konceptu. Arī „Altum”, šķietami nevainīgi, aktīvi reklamē ESKO darbības konceptu[3]. Šī darbošanās ir nesusi panākumus - SIA "RCG Lighthouse" neticami labi veicas gandrīz visos pašvaldību iepirkumos iepriekš reklamētās shēmas īstenošanai.
„Altum” uzņēmums SIA "RCG Lighthouse" iegūst pašvaldību līgumus par vairāk nekā 1 miljonu eiro
Jūs jautāsiet – kas tur slikts? Skaidrs, ka elektrības ietaupījums ir aktuāls jautājums! Jā, protams, tikai problēma ir apstāklī, ka viss šis veiksmes stāsts ir īstenots līdzīgi publikācijas sākumā minētajam biznesa modelim. SIA "RCG Lighthouse" daudzus gadus pastarpināti ir piederējusi „Altum”.
Pēdējos gados „Altum” uzņēmums (bieži kā vienīgais pretendents) ir uzvarējis gandrīz visos ielu apgaismojuma iepirkumos, vismaz 18 pašvaldībās (Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils, Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras, Aizkraukles), iegūstot līgumu slēgšanas tiesības par summu virs viena miljona eiro (visi dati pieejami Iepirkumu uzraudzības birojā, šobrīd summa ir EUR 1 043 513).
„Altum” finansē pats savu uzņēmumu
Saskaņā ar „Altum” mājas lapā pieejamo informāciju un “Dienas Bizness” 29.06.2018. publikāciju, „ALTUM” «zaļo» obligāciju pirmais miljons ir piešķirts tieši SIA "RCG Lighthouse"[4] Savukārt SIA "RCG Lighthouse" savās prezentācijās pašvaldībām pat neslēpjot uzsver, ka sabiedrība ir no ražotājiem neatkarīga un darbojas sadarbībā ar „Altum” izlaistajām zaļajām obligācijām un „Altum” finansējumu, tādēļ SIA "RCG Lighthouse" kapacitāte ir neierobežota (sk. Prezentāciju Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē 2020.gada 4.septembrī)[5].
Interesanti, ka, tiklīdz nozare sāka pievērst uzmanību iespējamiem konkurences pārkāpumiem, „Altum” 2021.gada nogalē savu pastarpināto dalību SIA "RCG Lighthouse" pārtrauca. Tomēr, tā kā „Altum” pastarpināti bija SIA "RCG Lighthouse" īpašnieks kā kopš 2016.gada, pieci gadi ir pietiekami ilgs termiņš kopīgu mērķu īstenošanai. Jāpiemin, ka lielākā daļa no minētajiem iepirkumiem ir noslēgušies laikā, kad SIA "RCG Lighthouse" vēl bija „Altum” uzņēmums.
Praktiskais piemērs – Jēkabpils iepirkums un alibaba.com piedāvājums
Viens no šādiem dzīvē īstenotiem praktiskiem piemēriem ir Jēkabpils pilsēta. Jēkabpils lepojas, ka, pateicoties „Altum”, ir iespēja ieviest efektīvāku apgaismojumu un īstenot līdz šim lielāko ielu apgaismojuma modernizācijas projektu Baltijas valstīs.[6] Jēkabpils informē, ka projektu iepirkuma rezultātā veica ESKO kompānija “RCG Lighthouse”.
Tikai Jēkabpili, šķiet, nemaz neuztrauc tas, ka iepirkuma rezultātā ar pateicību „Altum” ir uzvarējis pats „Altum” vai precīzāk – „Altum” pastarpināti piederošs uzņēmums, kas lepni Jēkabpilij piedāvā Ķīnā ražotus ielu gaismekļus, kurus katrs interesents vietnē alibaba.com var iegādāties par dažiem desmitiem eiro (pērkot pa vienam gabalam; vairumā, protams, ir lētāk)[7], bet Jēkabpils lepni un pateicībā „Altum” gaismekļus (gan kopā ar montāžu) pērk gabalā par EUR 156,94, kas vidēji ir par 2,5 reizēm vairāk nekā vietnē alibaba.com jebkuram interesentam pieejamais piedāvājums.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kur pašvaldības vai nu apzināti, vai naivi uzticoties „Altum” un SIA "RCG Lighthouse" ekspertiem, iepirkuma ceļā iegādājušās preci no „Altum” uzņēmuma, kas, visticamāk, taisnā ceļā ar konteineru uz Latviju ir transportēta no Ķīnas. Pēc citos iepirkumos redzamiem datiem, „RCG Lighthouse” lepni izplata Ķīnas ražotāja „Lepower” gaismekļus.[8]
Lielākais zaudētājs – Latvijas nodokļu maksātājs
Papildus jau līdz šim iztērētiem līdzekļiem, jautājums ir par to, kurš segs gaismekļu garantijas remontu. Kaimiņvalstīs - Lietuvā un īpaši Igaunijā un Skandināvijā - Ķīnas ielu gaismekļi nemaz nav populāri. Iemesls tam ir biežie un masveidīgie garantijas gadījumi. Visticamāk, ņemot vērā „Altum” piedāvājumu ESKO modeļa finansēšanai, „RCG Lighthouse” samaksu par darījumu ir saņēmis no „Altum” jau tagad, uzreiz pēc Ķīnas preču uzstādīšanas, bet gaismekļu bojājumi parādīsies pēc pāris gadiem. Jautājums, vai masveidīgas gaismekļu izdegšanas gadījumā, „RCG Lighthouse” vēl būs spējīgs nodrošināt nekvalitatīvo gaismekļu nomaiņu? Vai arī šis pienākums gulsies uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem?
„Altum” eksperts SIA „LBRA”
Vēl aktuāls ir jautājums, kurš “eksperts” pašvaldībām pirms iepirkumiem sagatavo iepirkuma tehnisko dokumentāciju, uz kā pamata „Altum” uzņēmums (bieži kā vienīgais pretendents) konkursos uzvar? Vai tas varētu būt kā saistīts ar energoefektivitātes konsultantiem SIA „LBRA”, kurus „Altum” 2019. gadā ir nolīdzis par kopējo summu līdz 900 000 EUR? Piemēram, Jūrmalas pilsētai SIA „LBRA” šādus pakalpojumus, kā norādīts LBRA mājas lapā, ir sniegusi.[9]
Ja „LBRA” līdzīga rakstura konsultācijas ir sniegusi citām pašvaldībām, kur uzvaru ir guvis „Altum” uzņēmums, tad jautājums, kurš šīs konsultācijas ir apmaksājis (pati pašvaldība vai tomēr „Altum”?) un vai tas nevarētu tikt traktēts gan kā nelikumīga konkurences ierobežošana, gan kā vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principa pārkāpums?
Konsultants Aivars Draudiņš
Zinot visu iepriekš aprakstīto, rodas hipotētisks jautājums par iespējamo nākamo gardo kumosiņu – apjomīgu apgaismojuma nomaiņu Rīgā. Līdz ar elektroenerģijas cenu pieaugumu arī Rīgas pilsēta ir spiesta domāt par iespējamiem risinājumiem apgaismojuma patēriņa ietaupījumiem, un ESKO modelis ir viens no reāliem variantiem.
Jautājums, vai fakts, ka „Altum” uzņēmuma SIA "RCG Lighthouse" darbinieks Aivars Draudiņš[10] ir arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna padomnieks[11], novedīs pie SIA "RCG Lighthouse" uzvaras Rīgas domes apgaismojuma ESKO iepirkumos? Vai sava ietekme ir arī minētā kunga darbībai kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomniekam?[12] Būs interesanti pasekot līdzi, kā labā un interesēs padomi tiek doti un pie kāda rezultāta tie noved.
Jautājumi „Altum”
Lai sāktu analizēt, kā šāda situācija ir iespējama, noderīgas būtu „Altum” atbildes uz jautājumiem:
Kuras konkrētas likuma normas ir ļāvušas „Altum” iegūt netiešu līdzdalību SIA "RCG Lighthouse” un kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu?
Vai „Altum” ir izvērtējis riskus, kādus ar šādas līdzdalības iegūšanu rada attiecībā uz iepirkumu likuma pārkāpumiem, negodīgu konkurenci un nelikumīgu valsts atbalstu? Ja jā, kad šāds vērtējums ir veikts, kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu un kādi ir vērtējuma rezultāti?
Vai „Altum” ir apmaksājis pašvaldībām jebkāda veida apgaismojuma energoefektivitātes konsultāciju pakalpojumus? Ja jā, tad kurām pašvaldībām un par kādām summām?
Uz kādu procentu likmi „Altum” ir piešķīris līdzekļus savam uzņēmumam SIA "RCG Lighthouse”? Ja šādi darījumi ir bijuši vairāki, lūgums uzrādīt procentu likmes katram šādam finansējuma piešķīrumam.
Turpinājums sekos.
[1] https://www.lps.lv/uploads/magazine_module/InfoLogs%202020%2041_flrLeNMMEG.pdf
https://lpr.gov.lv/lv/2020/izpilddirektori-tiekas-sanaksme-baltinava/#.YpdWbihByUl
https://www.lps.lv/uploads/magazine_module/LPS_InfoLogs_2018_5_5zsRDcq7Ge.pdf
[2] http://www.cesvaine.lv/uploads/tx_templavoila/Cesvaine_septembris_09.pdf
https://www.baltinava.lv/faili/avize_new/2020/BV_2020_09.pdf
https://www.aizputesnovads.lv/media/attachments/2021/12/21/1-16_dk_decembris_internetam-1.pdf
[3] https://labsoflatvia.com/aktuali/altum-un-rcg-lighthouse
https://www.slideshare.net/ALTUMlv/energoefektivitte-finansjums-esko-un-uzmumiem-93648914
[4] https://www.db.lv/zinas/altum-zalo-obligaciju-pirmais-miljons-tiek-rcg-lighthouse-476701
https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-zalo-obligaciju-pirmais-miljons-tiek-rcg-lighthouse
[5] RCG LightHouse prezentācija par ESCO apgaismojumu
[6] https://www.altum.lv/lv/jaunumi/ar-altum-atbalstu-jekabpili-pabeigts-baltija-lielakais-ielu-apgaismojuma-modernizacijas-projekts
[7]https://m.alibaba.com/product/1600254050294/5-years-warranty-mean-well-IP66.html?spm=a2700.details.0.0.7fe95cbfFnEn3l&redirect=1
[8] Sk., piemēram, Rūjienas novada pašvaldības saskaņā ar iepirkumu Nr.RNP2021/3 2021.gada jūnijā noslēgto iepirkuma līgumu.
[9] https://www.lbra.lv/projects-8
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
