Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni un uzņemtos vadošo lomu Eiropas Savienības prioritāšu noteikšanā. Mūsu nākotnes Savienību varam izveidot tikai mēs visi kopā,” – šādi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon Leiena vērsās pie ikviena eiropieša, aicinot iesaistīties Eiropas nākotnes konferencē, kuras norisēm atvēlēts vesels gads.

Trīs vadošās institūcijas – Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija – ir apņēmušās uzklausīt iedzīvotājus un ņemt vērā sniegtos ieteikumus. Vai tas būs formāls pasākums Eiropas institūciju un to augstākās vadības pašreklāmai? Vai arī pilsoņi sniegs būtiskus orientierus mūsu kopējās savienības nākotnes ceļa meklējumiem?

Domāju, katra politiķa pienākums ir izmantot šo iespēju, lai nodotu Eiropai vēstījumu no saviem vēlētājiem. Un Eiropas Savienībai ir jāpierāda, ka tā sadzird cilvēku bažas un rūpes – tikai tad tā patiesi būs mūsu kopējās mājas.  

Cik droša un dzīvei ērta būs mūsu māja? Nākotnes perspektīvā tas atkarīgs no tā, cik veiksmīgi spēsim pārvaldīt četrus problēmu blokus, kuri, manuprāt, visbūtiskāk ietekmēs cilvēka dzīvi mūsdienu pasaulē. Šīs problēmas nes sevī vienlaikus gan briesmas, gan iespējas. Līdzīgi kā pagātnē dabas stihijas – zeme, ūdens, uguns, gaiss. Mūsdienu stihijas ir kā horizonti: skaidrā laikā tos labi var saskatīt. Var pārliecinoši virzīties uz to pusi, bet nevar to sasniegt. Nevar problēmu atrisināt vienreiz un uz visiem laikiem.

Pirmie šajā jauno stihiju blokā – tie ir draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, dažādas slimības, vīrusi. Problēma, kuru pašlaik saistībā ar COVID-19 izjūtam īpaši saasināti. Zinātne, medicīna attīstās, tiek uzvarēta tā vai cita slimība, bet vietā rodas citas, iepriekš nezināmas vai reti sastopamas. Cilvēku skaits uz Zemes arvien palielinās, turklāt mēs ātri un daudz pārvietojamies, ceļojam, tiekamies, dodot lieliskus priekšnoteikumus infekciju izplatībai.

Tai pat laikā – šī ir risināma problēma, tikai tam būs nepieciešams arvien vairāk finanšu resursu. Un arī solidaritātes, jo nevienai valstij atsevišķi no pārējās pasaules neizdosies pasargāt sevi. Tāpat kopēja labuma vārdā būs jābalansē farmācijas korporāciju tiesības pelnīt ar solidāru nepieciešamību no slimībām pasargāt visus cilvēkus, ne tikai turīgos un maksātspējīgos. No šī aspekta ES līmenī, uzskatu, ir jāregulē un jāizlīdzina kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība visiem ES pilsoņiem.

Nākamā problēmu grupa – tā ir ekoloģija, klimata pārmaiņas. Cilvēce izmanto Zemes resursus jau ļoti ilgi un arvien aktīvāk. Daudz ko jau esam sabojājuši, zaudējuši neatgriezeniski. Bet vēl mums ir laiks attapties. Postošie plūdi Vācijā, kas prasīja daudzu cilvēku dzīvības, ekstremālais karstums daudzviet Eiropā – šie brīdinājuma signāli ir jau tik skaļi, ka mūsu kolektīvajam saprātam nav tiesību tos ignorēt. Draudošas katastrofas ēnā Eiropas pasludinātais “zaļais kurss” patiesībā vairs nav ne drosmīgs, ne preventīvs; drīzāk gan aizkavējies.

Trešā stihija – kiberdrošība. Arī te darbojas “horizonta ilūzija”. Līdzīgi kā viduslaikos - cilvēki cēla cietokšņus ar bieziem mūriem, cerot, ka tie viņus pasargās. Taču vienmēr tika izgudrotas jaunas tehniskas ierīces, sprāgstvielas, lodes, un citadeles tika sagrautas.

Informācijas tehnoloģiju pielietojums nes mums ne mazums ērtību, taču slēpj sevī daudz vēl līdz galam neapzinātu draudu. Pirmām kārtām, draudus zaudēt kontroli – gan par visdažādākajiem tehnoloģiskajiem procesiem, gan pār cilvēku prātiem. Šodien labāk aizsargāts ir nevis tas, kurš tērē finanšu resursus bruņumašīnām, bet gan tas, kurš  iegulda cilvēku zināšanās.

Ceturtā stihija šajā rindā ir savrupa. Tas ir nacionālisms dažādās tā izpausmēs un stadijās – no ksenofobijas līdz šovinismam un fašisma iedīgļiem. Ļoti dažāds savā agresijas pakāpē, augstprātībā, kaitnieciskumā. Vērsts pret kaimiņiem, gan arī pret savas zemes “svešajiem”.

Nacionālisms korelē ar trim iepriekšminētajām stihijām, ietekmē rīcības modeļus. Vajag cīnīties pret pandēmiju – slēgsim katrs savas robežas, izkarosim tieši sev vairāk vakcīnu. Par kiberdrošību – ierobežosim pieeju kopīgajām sistēmām, veidosim “suverēnu” internetu. Par ekoloģiju – lai kaimiņi ieguldās atjaunojamo resursu pielietošanā, man lai paliek akmeņogles un dīzelītis…

Itāliju un Grieķiju pārpludina bēgļi? Lai paši tiek galā! Daži simti migrantu pie mūsu robežām? Kāpēc Eiropa nepalīdz?! Baski, katalāņi, romi, turki – no viņiem Eiropai tikai problēmas! Krievi Latvijā? Lai integrējas caur asimilāciju…

Kāpēc es “nacionālisma stihiju” uzsveru un izceļu kā īpašu? Jo tā piemīt katrai tautai, un katra ar to cīnās/vai necīnās pati par sevi. Eiropas problēmas bieži vien nerisinās pietiekami aktīvi un izsvērti tieši nacionālā egoisma rezultātā. Un katrs par egoistu uzskata savu kaimiņu, ne sevi pašu. Jo pats es esmu patriots! Un tā problēmas uzkrājas un padziļinās visiem bez izņēmuma.

Kāds ir risinājums? Lai cik tāls nebūtu noejamais ceļš, tas vienmēr sākas ar pirmo soli. Sakārtosim vispirms savu māju. Ja paši nespējam, tad ar vienotu  Eiropas likumdošanu ir jānodrošina etnisko minoritāšu īpaša aizsardzība un integrācija pretēji asimilācijas un izstumšanas tradīcijām. Atbalstot minoritāšu valodu, kultūru, tradīcijas, mēs daudz labāk palīdzēsim mūsu cittautiešiem identificēties ar Latviju. Pazemojot un izolējot tas neizdosies.

Īpaša minoritāšu politika – tas ir veids, kā sevī uzkrāt antivielas pret nacionālismu, un ne tikai pret to. Es esmu pārliecināts, ka sabiedrība, kas iekļaujoši spēj risināt minoritāšu problēmas, tāpat spēs izturēties arī pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pret dažādiem kopdzīves modeļiem, pret dažādām interešu grupām.

“Miljons ļaužu, apkampieties!” – tās ir Šillera rindas no “Odas priekam”,  kam vēlāk mūziku uzrakstīja Bēthovens. Un tā nav tikai Eiropas Savienības himna; tā ir arī recepte, kā šo kopēju interešu ideālu sasniegt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...