Ar ko bokseris Zutis sliktāks par "Sukhoi" lidmašīnu "pircēju" Krastiņu?
Pietiek lasītājs09.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijā ievērojami palielinājusies iedzīvotāju vēlme stāties Zemessardzē, kas ir tikai loģiski un apsveicami. Taču pašlaik publiski pieejamā informācija liek uzdot pamatotus jautājumus par to, pēc kādiem kritērijiem cilvēki Zemessardzē tiek uzņemti un vai tajā neveidojas 5. kolonna, no tiem, kas Zemessardzes sastāvā jau kādu laiku darbojas.
Piemēram, žurnāls "Kas Jauns" vēsta, ka krimināllietu dēļ Latvijā pazīstamajam bokserim Kristapam Zutim atteikta uzņemšana Zemessardzē. "Ir viena sena Jelgavā safabricēta krimināllieta par mani, tā joprojām ir atvērta," žurnālam "Kas Jauns" atklāj Zutis. "Kad stājos Zemessardzē, sākotnēji man teica, ka šī lieta nevarētu būt problēma, bet jau vēlāk paziņoja, ka es neatbilstu standartiem. Tad arī sapratu, ka droši vien tas arī ir iemesls, kāpēc mani neuzņēma Zemessardzē," skaidro bokseris.
Viņš atklāj, ka lieta esot saistīta ar kādu jaunieti, kurš draudējis Zuša paziņas omei. "Jaunietis saņēma pāris pļauku, bet es viņam patiešām neesmu pielicis rokas un neesmu viņu sitis. Tas nav pierādīts, un to arī nemaz nevar pierādīt. Pēc šīs situācijas jaunietis noalgoja dārgu un labu advokātu un pieprasīja man 10 000 eiro. "Es viņam atteicos maksāt. Tāpēc tā lieta joprojām ir atvērta," savu stāstu pauž bokseris.
Savukārt bēdīgi slavenajam plaša profila valsts uzņēmumu konsultantam Kārlim Krastiņam divas aktuālas krimināllietas ar krāpšanām saistībā ar uzņēmumu "Olainfarm" nav traucējušas iestāties Zemessardzē, turklāt viņš ar to dižojas, piemēram, sniedzot intervijas Latvijas radio.
Nav arī saprotams, pēc kādām kvalitātēm valsts maizē dzīvojošais Latvijas radio izvēlējās tieši Kārli Krastiņu kā nozīmīgu personu intervijai. Krievu šņabja tirgoņa Ģirta Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā pat minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam esot dārga.
Šobrīd vienā krimināllietā Krastiņš ir aizdomās turētais par AS “Olainfarm” akciju izkrāpšanas mēģinājumu, savukārt otrā tiek vērtētas viņa darbības par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, citiem vārdiem sakot, par iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu personām, kurām tā nevarēja būt pieejama. Jautājums kā Krastiņš rīkotos, ja Zemessardzes ietvaros uzzinātu ierobežotas pieejamības informāciju par bruņojumu, aizsardzības plāniem vai citiem taktiskiem jautājumiem. Paturētu to pie sevis vai par taisnīgu atlīdzību sniegtu kādu konsultāciju... Turklāt, Krastiņš ir bēdīgi slavens arī ar to, ka viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz.
Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā Latvijā ir saņemti vairāk nekā 2500 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē. Latvijā patlaban ir ap 8200 zemessargu. Rodas pamatots jautājums, vai kritēriji uzņemšanai Zemessardzē visiem ir vienādi? Un vai no Zemessardzes „vecbiedriem” kāds tiek arī atskaitīts par pārkāpumiem?
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
