Ar ko Eiropa atšķiras no totalitārajām valstīm

Pirms turpināt ar nelielu intervijas analīzi, vēlos pievērst uzmanību uz to, cik bieži Latvijas ministri pēdējā laikā baudā politiskās lomu spēles, kuru laikā papildus savu tiešo pienākumu pildīšanai viņi spēle arī citu ministru lomas. 

Šo spēļu ietvaros aizsardzības ministrs var sniegt garas intervijas par to, ar kādām salvetēm būtu jāmazgā rokas medmāsām Covid slimnīcās. Tieslietu ministrs visas dienas garumā pašvaldībām var dot padomus, ar kādu slotu vislabāk slaucīt ielas vasarā un ar kādu lāpstu šķūrēt sniegu ziemā. Kāmēr ārlietu ministrs šajā laikā veic tieslietu ministra darbu, komentējot ES tiesību normas un likumdošanu.

Esmu pārliecināts, ka mūsu ministru biežais koncentrēšanās trūkums uz viņu tiešajiem pienākumiem absolūti neietekmē viņu darba kvalitāti. Ir skaidrs, ka Latvija ir maza valsts un ka ar profila darbu acīmredzot visai dienai nepietiek. Tāpēc, iespējams, ministriem ir daudz brīvā laika, ko viņi pavada, mēģinot vadīt ministrijas, kurās viņi pat nestrādā.

Ne visspilgtākais, bet tomēr labs piemērs šādām politiskām lomu spēlēm ir ministra Rinkēviča intervija. Kas attiecas uz pašu interviju, tad zemāk ir tie spilgtākie momenti, kuros gribētos īpaši atzīmēt.

Tas, ko redzam sociālajos tīklos (kadri ar suni), tomēr prasa padziļinātu analīzi plašākā kontekstā. Līdzīgus kadrus esam redzējuši no Francijas, Vācijas, Spānijas. Ņemot vērā likuma varas neatkarības principus, mēs vispirms gribam redzēt, kādas darbības veiks tiesu vara.

Citiem vārdiem sakot, kamēr agresīvie, izsalkuši policijas suņi visā Eiropā mēģinās saraut gabalos  protestētājus, ministrs un viņam līdzīgie demokrāti padziļināti analizēs situāciju plašākā kontekstā. Būtu ļoti interesanti uzzināt, vai šāds problēmas risināšanas plāns apmierinātu arī pašu ministru, ja policijas suns 21 sekundi kostu nevis kādam nepazīstamam holandietim, bet viņam pašam.

Šeit ministrs arī ļoti virtuozi cenšas mazināt šīs ziņas ticamību, sakot, ka suns it kā redzams tikai sociālajos tīklos. Līdz ar to lasītājiem rodas iespaids, ka šis incidents nav eiropas ziņu portālu cienīgs notikums un tāpēc, iespējams, par to nav daudz jādomā.

Šādi kadri (kadri ar suni), protams, ir emocionāli. Bet man jāvadās no faktiem. Tā kā manā rīcībā pagaidām nav pilnas faktu paketes, es nevaru nākt klajā ar pārsteidzīgiem paziņojumiem.

Šeit ministrs mums nedaudz sīkāk skaidro, cik nopietni viņš ir gatavs analizēt situāciju plašākā kontekstā, kuru viņš piemin rindkopā augstāk. Runājot par notikušo, ministrs neprecizē ne to, kad viņš plāno šos faktus iegūt, ne to, kādas pūles pieliks faktu iegūšanai, ne to, vai viņu vispār interesē šie fakti kā tādi un ko viņš ar tiem darīs, kad tie nonāks viņa rokās. Rezultātā rodas pamatots iespaids, ka ministrs labprātāk aizmirstu par putru ar suni, nekā iedziļinātos tās apstākļos.

Tāpat gribētos atzīmēt, ka tad, kad no Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija galvas nokrīt kaut viens mats, ministrs uz to zibenīgi reaģē visos iespējamajos saziņas līdzekļos ar ļoti konkrētu un tiešu kritiku. Tajā pašā laikā, runājot par ilgstošām vardarbīgām sadursmēm Eiropā, kuras ministrs viennozīmīgi novērojis pēdējā gada laikā, viņa ļoti latentā reakcija uz šīm sadursmēm seko ar ļoti lielu nokavēšanos vai arī neseko vispār.

Šajā sakarā rodas jautājums, vai ministram nebūtu jādomā par pāreju darbā Krievijas Ārlietu ministrijā? Galu galā sekot līdzi tam, kas notiek Krievijā, viņam padodas daudz labāk, nekā sekot notikumiem Eiropā.

(..) Kovids ir uzplēsis ilgu laiku briedušas problēmas gan mūsu sabiedrībā, gan visā Vakareiropas sabiedrībā.(..). Iespējams, cilvēki jūt, ka viņu balss nav uzklausīta normālā demokrātiskā procesā, tāpēc bieži vien demonstrācijas kļūst vardarbīgas. Atcerieties kaut vai „dzeltenās vestes” Francijā.

Šeit ministrs vai nu apzināti maldina lasītājus, vai nejauši izpauž slepenu informāciju. Tieši sīs domas nāk prātā, jo saskaņā ar oficiālo versiju “dzeltenajām vestēm” nav nekāda sakara ar Covid19, galvenokārt tāpēc, ka šie protesti sākās ilgi pirms pandēmijas jeb 2018. gada novembrī.

Tātad pēc ministra teiktā sanāk,  ka vai nu “dzeltenās vestes” tomēr ir saistītas ar šobrīd notiekošajiem Covid protestiem un franči 2018. gadā acīmredzot vienkārši nolēma par vīrusu nevienam nestāstīt, vai arī ministrs NRA lasītājus tur par galīgiem idiotiem, kuri nespēj atcerēties, ka starp “dzeltenajām vestēm” un koronavīrusu bija pusotra gada laika starpība.

(..) varēja redzēt, ka protestētāji Nīderlandē diezgan asi uzbrūk policistiem.(..) Taču policijai nereti nākas reaģēt asi, lai savaldītu protestus. Tāpēc jebkurā valstī - vai tā Nīderlande, Francija vai Latvija - pēc tādiem notikumiem jābūt objektīvai izmeklēšanai. (..). Tā ir atšķirība no totalitārām valstīm.

Es vienmēr biju domājis, ka atšķirība starp Eiropu un totalitārajām valstīm ir, ka policija Eiropā absolūti nekādā gadījumā nedrīkst izbarot dzīvus cilvēkus suņiem. Ņemot vērā ministra teikto intervijā, es acīmredzot kolosāli kļūdījos.

Ir arī ļoti jauki redzēt, kā ministrs Nīderlandi salīdzina nevis ar demokrātiskākām valstīm, no kurām Nīderlandei būtu jāņem piemērs, bet gan ar totalitāriem režīmiem, uz kuru līmeni Nīderlande var krist nākamo 500 gadu laikā.

Šeit ministram gribētos uzdot jautājumu - lai kontrasts izskatītos vēl spilgtāks, varbūt nākamajā intervijā ir vērts salīdzināt mūsdienu Eiropu ar vēl zvērīgākiem režīmiem nekā totalitārismu? Piemēram, ar Eiropu 17. gadsimta formātā, kad vara disidentus vienkārši dedzināja sārtā? Piekrītiet, ka uz sārta sadedzinātu cilvēku fona izsalkuša suņa uzbrukums vairs neizskatās tik mežonīgs.

Intervija izlasāma šeit:

https://neatkariga.nra.lv/intervijas/368308-edgars-rinkevics-ja-policija-parkapa-pilnvaras-nav-saubu-ka-lietu-rosinas-izmekles-un-iztiesas

Novērtē šo rakstu: