Iesaki rakstu: 
Tas, ar ko ikdienā nodarbojas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, kura bieži vien nespēj atbildēt uz elementārākajiem mediju jautājumiem, SAB vadītāja Jāņa Kažociņa ieskatā ir... valsts noslēpums.
Pēc tam, kad Rāta-Saliņa pagājušā gada rudenī sāka ignorēt pat visvienkāršākos mediju jautājumus par atsevišķām dīvainībām SAB darbībā, Pietiek nolēma noskaidrot, kādi īsti ir šīs SAB darbinieces pienākumi.
Uz pirmo pieprasījumu, kurā Pietiek Kažociņam uzdeva virkni jautājumu par to, kādi precīzi ir Rātas-Saliņas darba pienākumi un vai viņš šai darbiniecei ir sniedzis kādus norādījumus attiecībā uz viņas amata pienākumu pildīšanu, tostarp atbilžu sniegšanas mediju pārstāvjiem apjomu un operativitāti, Kažociņš vienkārši neatbildēja.
Tāpat Kažociņš neatbildēja uz jautājumiem, kāds ir Rātas-Saliņas ikmēneša atalgojums, no kādām sastāvdaļām tas sastāv un vai pēdējos divos gados preses sekretāre ir saņēmusi kādas prēmijas un piemaksas.
Tikai pēc tam, kad pēc Pietiek pieteikuma par Kažociņa atteikumu sniegt atbildi tika sākta administratīvā tiesvedība, SAB direktors daļēji mainījis viedokli. Tiesa, viņš gan apgalvo, ka iepriekš nekādus jautājumus par preses sekretāres pienākumiem vispār neesot saņēmis, taču tagad atklāj to, ka „atbilstoši 2009. un 2010.gadā noteiktajam finansējumam, amatpersonas SAB, ieskaitot Baibu Rātu - Saliņu, nav saņēmušas prēmijas vai naudas balvas, nav veikta materiālā stimulēšana”.
Tiesa, tas, ar ko vispār būtu jānodarbojas SAB preses sekretārei, Kažociņa izpratnē ir valsts noslēpums: tā kā Rāta-Saliņa ir valsts drošības iestādes amatpersona, informācijas izpaušanu par viņas atalgojumu un darba pienākumiem aizsargājot likums Par valsts noslēpumu.
Toties no Kažociņa atbildes izriet, ka visos tajos gadījumos, kad Rāta-Saliņa neatbild pat uz vienkāršākajiem mediju jautājumiem, tas notiek ar viņa rīkojumu un akceptu: „Informācijas sniegšana masu medijiem SAB tiek organizēta saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likumu un Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta l.daļu, kas nosaka informācijas aizsardzības kārtību un tās izpaušanu tikai ar SAB direktora akceptu.”
Taču, tā kā neviens no Kažociņa nosauktajiem normatīvajiem aktiem uz portālu Pietiek neattiecas, varam informēt, ka Baiba Rāta dzimusi 1984. gada 29. maijā un pirms atbildīgā un slepenā posteņa ieņemšanas piepelnījusies ar gadījuma rakstiem tādos izdevumos kā Jelgavas Rīta Avīze un Zemgales Ziņas, kur vēstījusi lasītājiem gan par tīņu dzīves problēmām, gan par kultūras tēmām.
Savukārt īsi pēc laulībām Rāta-Saliņa, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, uz sava vārda paņēmusi pietiekami prāvu kredītu Swedbankā un tāpat uz sava vārda iegādājusies dzīvokli Rīgā, Rusova ielā 30.
Iespējams, ka darbs slepenajā iestādē uztrenējis Rātas-Saliņas prognozēšanas spējas, tāpēc dzīvoklis pārdots nepilnus divus gadus vēlāk – 2008. gada jūlijā, īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma, tiesa, par faktiski tādu pašu cenu, par kādu 2006. gadā tika iegādāts.
Savukārt Rātas-Saliņas māte Anna Rāta ir lektore Latvijas Lauksaimniecības universitātē un cita starpā nodarbojas ar „multietniskuma un identitātes” pētniecību.
Rātas-Saliņas mēneša atalgojums SAB, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ir nepilni 800 latu pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
