Iesaki rakstu: 
Neskaitāmie mēģinājumi no valsts amatpersonām piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju, aktīvā sabiedriskā darbība un "Kremļa maks" tomēr nav spējuši paglābt skandalozi pazīstamā krievvalodīgo tiesību radikālo aizstāvja Illariona Girsa mantu no izsoles āmura: izsolē par parādu nemaksāšanu ir pārdots viņam piederošais dzīvoklis Imantā.
Tā kā Girss nebija labprātīgi kārtojis savas finanšu saistības pret Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāli, parādu piedziņas lieta nodota tiesu izpildītājam Raimondam Mežiņam. Kā liecina oficiālie dati, tiesu izpildītājs 19.februārī rīkoja Girsam piederošā nekustamā īpašuma izsoli.
Īpašuma oficiālā adrese ir - Rīgā, Dumbrāja ielā 31, Anniņmuiža bulvārī 41, Anniņmuižas bulvārī 43, tas ir 47 kvadrātmetrus liels vienistabas dzīvoklis, kurš novērtēts 44 109 eiro vērtībā.
Tiesu izpildītāja birojā Pietiek apliecināja, ka izsole ir notikusi, taču summu, par kādu dzīvoklis pārdots, un jauno īpašnieku atteicās nosaukt. Nekādus komentārus Pietiek pagaidām nav saņēmis arī no paša Girsa.
Girsa "pēdējais salmiņš" bija cerība uz 10 tūkstošu latu kompensāciju, ko viņš bija pieprasījis no bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kopā ar partiju Par dzimto valodu! un pārējiem tās līderiem Jevgēniju Osipovu un Vladimiru Lindermanu no viņa caur tiesu prasot atsaukt Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā publicēto ministra Bordāna viedokli par "valstij naidīgi noskaņotu politisko partiju reģistrāciju".
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 14. februāra spriedumu Bordānam Tieslietu ministrijas mājaslapā gan būs jāpublicē atvainošanās (ja spriedums netiks pārsūdzēts), taču prasīto 10 tūkstošu latu vietā Girss tika vien pie 1,42 eiro lielas morālā kaitējuma atlīdzības.
2012.gada vasarā, reaģējot uz partijas "Par dzimto valodu!" reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, toreizējais ministrs Bordāns ministrijas interneta mājaslapā pauda viedokli, ka "valstij naidīgi noskaņotu politisko partiju reģistrācijas iespējamība ir tiešs demokrātijas apdraudējums un to nedrīkst pieļaut".
Neesot pieļaujams, ka "politiskajās partijās, proti, organizācijās, kuru pašsaprotamais mērķis ir iegūt varu valstī, darbojas un tās vada personas, kuras aktīvi veicina naida izpausmes sabiedrībā", jo "šādu pretvalstiski noskaņotu personu dibināts un vadīts politisks spēks apdraud sabiedrības drošību". Pirmās instances tiesa Girsa un kompanjonu prasību bija noraidījusi.
Pagājušā gada sākumā Girss intervijā radio Baltkom plaši aprakstīja, kā viņš savulaik apsvēris iespēju emigrēt, vadoties pēc tā, kura valsts būtu piemērotāka vide viņa labklājības celšanai.
"Vistuvāk laikam esmu Krievijai, (..) bet apskatīju arī trīs emigrācijas valstis - Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi", atklāja PDzV pārstāvis. Savukārt "Vecās Eiropas" valstis viņš esot uzreiz atmetis tajās klātesošo nacionālisma aizmetņu dēļ.
Foto no mixnews.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
