Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas ir noticis. Briti ir runājuši, un lēmums ir pieņemts. Brexit vairs nav tikai populistu ņemšanās, bet gan neizbēgama nākotne mums visiem.

Vēl vakar es pat nopietni neapsvēru, ka tas patiesi varētu notikt. Biju pārliecināta, ka varu paļauties uz britu saprātu.

Man kā Eiropas Savienības pilsonei nebija tiesības piedalīties referendumā, kurā izlēma arī manu nākotni, bet man būs jāsadzīvo ar tā sekām.

Šorīt nespēju atrauties no TV ekrāna, neticībā veroties ziņās. Brokastu putra piedega, un kafija atdzisa, kamēr es skatījos tiešraidi, kā Kamerons paziņo par atkāpšanos. Pareizi darīja, ka atkāpās. Viņš bija aizspēlējies par tālu. Pats apsolīja referendumu, baidoties, ka paša partijas radikālākie biedri varētu pāriet pie Naidžela Farāža UKIP frontē.

Kamerons spēlēja teātri ar sarunu vešanu ar Eiropas Savienību, labi zinot, ka pārējās ES valstis nepiekritīs, ka briti ir privileģētāki par citiem Eiropas pilsoņiem un savu „lielisko darījumu” nespēs veiksmīgi ietirgot tiem, kurus pats pirms tam bija pārliecinājis, cik ES ir slikta un netaisnīga pret britiem.

Slikti iestudēta dramaturģija ar vēl sliktāk iestudētiem iznākumiem. Spēle ar uguni, kas sadedzina pašu un apdedzina pārējos.

Interesanti, ka savas dzīves laikā man ir izdevies piedzīvot gan PSRS sabrukumu, gan Latvijas (un daudzu citu valstu) labprātīgu pievienošanos Eiropas Savienībai, gan tagad britu lielo balsojumu par izstāšanos.

Jebkuras lielas pārmaiņas iet roku rokā ar neziņu un nedrošību. Jo lielākas un pēkšņākas pārmaiņas, jo lielāka nedrošība.

Šodien piedzīvoju, ka cilvēki Londonā par politiku runāja it visur un pat ar pilnīgiem svešiniekiem. Referenduma rezultātus apsprieda uz ielas, autobusos, vilcienos, pasta nodaļās, kafejnīcās, restorānos, darbavietās un, protams, sociālajos tīklos.

Jautājumu bija vairāk nekā atbilžu. Kas notiks tālāk? Kas notiks ar Eiropas Savienību? Kas notiks ar Britu ekonomiku? Kas notiks ar ES pilsoņiem Lielbritānijā? Kas notiks ar Britiem, kuri dzīvo Eiropā?

Šobrīd nevienam nav skaidras atbildes uz šiem jautājumiem. Ir daži minējumi un ir apstiprinājumi, ka nekādi lēmumi netiks pieņemti steigā. Un tomēr – neziņa jau tagad jau smagi sit pa britu ekonomiku. Dienas laikā britu sterliņu mārciņas vērtība ir nokritusies pēdējo 35 gadu zemākajā līmenī.

Kolēģi, kuri ir ieplānojuši atvaļinājumu pavadīt Spānijā, tagad satraucās, ka viesnīcas bija tikai reģistrētas, bet ne apmaksātas. Tagad kursa krišanās dēļ viņiem atvaļinājums izmaksās būtiski dārgāk, nekā plānots. Inflācija un cenu kāpšana būs neizbēgama. Mēs visi par to maksāsim, vienalga vai mums bija tiesības piedalīties referendumā vai nē; vienalga vai cilvēki balsoja par vai pret izstāšanos. Ekonomiskā pletne sitīs pa mūsu visu kabatām.

Darbā piedzīvojām, ka klienti atceļ darījumus vai arī vēlas nogaidīt, līdz iestāsies kāda skaidrība. Daudzi paniko. Pat domāt nevēlos, kas notiek Sitijā un Kanarivarfā - tajās Londonas daļās, kur atrodas lielie biznesi un bankas. Vajadzēs laiku, lai panika beigtos un tirgi nostabilizētos.

Ne tikai man, bet arī daudziem citiem ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, ir diezgan nepatīkama sajūta, apzinoties, ka daudzi balsoja par izstāšanos, tieši protestējot pret migrantiem no Eiropas.

Londonā tas varbūt ir mazāk izjūtams, bet ārpus Londonas sajūtas ir skaudras: kaimiņš, kurš regulāri ar tevi laipni sveicinās un aprunājas, patiesībā ir aizgājis un nobalsojis par to, lai tu tur nebūtu. Kolēģi, kuru ģimenes Britu impērijas un kolonizācijas ziedu laikos bija pārcēlušās dzīvot uz Jaunzēlandi, Austrāliju vai kādu no Āfrikas valstīm, tagad ar degsmi stāsta, cik ļoti imigrācija ir sabojājusi Lielbritāniju un tādēļ jāizstājas no ES, lai noturētu robežas ciet.

Skumji skatīties pa TV intervētos britus, kuri aizrautīgi runā par pienākušo Neatkarības dienu un stāsta, ka nekad nav strādājuši algotu darbu, bet viņiem ir 6 bērni, un viņu iemesls balsot par izstāšanos ir saistīts ar to, ka pašvaldība viņiem ir iedevusi mazāku dzīvokli, nekā viņi ir gribējuši. Pie tā, protams, vainojot iebraukušos austrumeiropiešus, kuri strādājot tik zemi apmaksātus darbus, kurus briti nevēlas veikt, un tādēļ „nozogot viņiem darbus”.

Vēl skumjāk skatīties uz tiem intervētajiem cilvēkiem, kuri vēl vakar balsoja par izstāšanos, bet patiesībā nav gribējuši izstāties un jau šodien balsotu savādāk. Cilvēkus nevar pasargāt no pašu stulbuma. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ir jautājumi, ar kuriem spēlēties nevar un tiem var būt ilgstošas un neatgriezeniskas sekas.

Nenoliedzami, Brexit rezultāti ir populistu Farāža un Borisa uzvaras gājiens. Tā vien gribas, lai viņi paši tagad uzņemas atbildību par ievārīto putru un to izstrebj. Šoreiz no visas sirds vēlos, lai populists Boriss vada sarunas ar Eiropas Savienību par izstāšanos un noslēdz tos „labākos darījumus”, ko viņš tik dedzīgi solīja savas kampaņas laikā. Tik ļoti gribas, lai britu cilvēki redz, kas viņi tādi patiesībā ir un cik tukši un nepamatoti ir bijuši visi tie solījumi. Dažkārt ir jāpieņem, ka cilvēkus nevar pasargāt pašus no sevis un viņiem ir jāļauj iegūt savas mācību stundas to visskarbākajā izpausmē.

Vienlaikus gan vēlos norādīt, ka arī Eiropas Savienības vadībai ir laiks izdarīt savus secinājumus par to, kādēļ tas viss ir tik tālu nonācis. Ja vien ES nevēlas Frexit ar franču izstāšanos, vai kādus citus –exit referendumus, Eiropas Savienībai ir jādomā par to, kā uzlabot vienotības sajūtu Eiropā, kā uzlabot lēmumu pieņemšanas procesus un komunikāciju ar cilvēkiem ārpus Briseles.

Ja mums ir pārliecība, ka, esot vienotiem Eiropā, mēs esam lielāks spēks, tad mums visiem arī ir jāstrādā, lai šo vienotības garu uzturētu dzīvu un ilgtspējīgu.

Pārpublicēts no http://ineseejugbo.blogspot.co.uk/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...