Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Protams, naivi sagaidīt, ka Latvijā kāds politiķis uzņemsies atbildību par sabrukušajiem ceļiem. Taču, objektīvi raugoties, nozares sagraušanas sākums saskatāms 2003. gadā, kad tika likvidēts speciālais budžets „Valsts autoceļu fonds”, radot iespēju naudu piešķirt visam kam, tikai ne ceļu remontiem. Politiķi, kas ir tieši atbildīgi par fonda sagraušanu, ir tā laika premjerministrs un Jaunā laika līderis Einars Repše un viņa toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Būtu pārspīlēti apgalvot, ka līdz 2003. gadam ar ceļiem viss bija kārtībā, taču finansējuma modelis gan bija pietiekami stabils. Valsts autoceļu fondā nonāca iezīmētais akcīzes nodoklis par naftas produktiem, kā arī transportlīdzekļu nodoklis. No fonda vēl 2002. gadā 60 procentu ieņēmumu tika novirzīti ceļu remontiem, tāpat tika dotēti arī pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, galvenokārt lauku apvidū.

Jaunais laiks, 2002. gada beigās nonākot pie varas, iesāka pārveidot esošo kārtību, jo tā neesot bijusi īsti „caurspīdīga”. Tiesa, tā līdz galam netika padomāts, kas notiks pēc fonda likvidēšanas, kas būs tā vietā un kādas visam sastrādātajam būs sekas. Jau 2003. gada oktobrī, pieņemot valsts budžetu 2004. gadam, tika izdarīti grozījumi likumos „Par autoceļiem” un „Par transporta ikgadējo nodevu”, turpmāk visus iekasētos līdzekļus paredzot likt kopējā katlā.

Taču tā nu gluži nebija, ka jau toreiz neviens jaunlaicēnus nebrīdināja par sagaidāmajām sekām. Toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles piesardzību vai bijušā satiksmes ministra un bijušā premjera Viļa Krištopana sašutumu varēja norakstīt uz politisko konkurenci un skaudību par jaunlaicēnu hiperaktivitāti, taču ne E. Repše, ne V. Dombrovskis nevēlējās ieklausīties arī Latvijas Automoto biedrības, asociācijas Latvijas Auto, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Ceļinieku asociācijas un Latvijas Juristu biedrības kategoriskajā viedoklī par Valsts autoceļu fonda saglabāšanas nepieciešamību.

Toreizējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš Dienai 2003. gada 17. jūnijā skaidri apliecināja, ka speciālo budžetu likvidēšana nav mērķtiecīga. "Esošā situācija nodrošina prognozējamību ilgtermiņā. Autoceļiem var tērēt tik, cik ir ieņēmumu," uzsvēra V.Legzdiņš. Viņš arī noraidīja pārmetumus, ka fonda līdzekļu izlietojums nebūtu caurskatāms, jo katru mēnesi tiekot publicēti pārskati par līdzekļu izlietojumu, naudas tēriņus uzrauga speciāla padome.

Skeptiska bija pat Pasaules Bankas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ingūna Dobrāja, kas uzsvēra - pirms valstij nav skaidras nākotnes prioritātes un attīstības virzieni, jaunie valsts budžeta veidošanas principi drīzāk valdībai ļauj manipulēt ar izdevumiem un tikai palielina nestabilitātes sajūtu. "Redzu, kā tiek pieņemti ļoti būtiski lēmumi gandrīz vai vienas dienas laikā, taču netiek atbildēts, kā to izdarīs, kā tas darbosies. To nesaprotu," teica I.Dobrāja.

Savukārt V.Dombrovska skats nākotnē palika rožains, neskatoties ne uz ko. „Varu teikt, ka satiksmes ministrs Zīles kungs pārspīlē, sacīdams, ka būs kāda ārkārtīga krīze”, 02.08.2003. „Latvijas Avīzes” lasītājiem paziņoja toreizējais finanšu ministrs. Tagad V. Dombrovskis par šiem toreizējiem solījumiem nevēlas izteikties.

Tomēr krīze pienāca arī ceļu būves nozarē, un to veicināja paši politiķi, kam, pateicoties E. Repšes un V. Dombrovska gādībai, tagad bija brīvas rokas līdzekļu, kas tika iekasēti no akcīzes un transportlīdzekļu nodokļa, pārdalē. 1995.-2000.g. nozare saņēma 50% iekasēto nodokļu, 2002. gadā – 60%, 2008. gadā - 70%, bet 2009.-2013. gadā – vairs tikai 17-19% no autobraucēju samaksātā.

Protams, ka līdzekļu apsīkums nekavējoši atspoguļojās remontdarbu apjomā. Jau "reformas" sākumā Latvijas Ceļinieku asociācijas līderis Kārlis Kadiķis atzina, ka Autoceļu remonta deficīts ir sasniedzis 327 miljonus latu. Taču, raugoties no šodienas pozīcijām, tas tāds sīkums vien bija, jo patlaban šis deficīts tiek lēsts aptuveni 4,7 miljardu latu apjomā. Tāds, lūk, veiksmes stāsts.

Aizvadītajos desmit gados virkne politiķu diezgan regulāri ir pļāpājuši par nepieciešamību atjaunot Autoceļu fonda darbību, taču tālāk par vēlmēm gan netika. Kad 2012. gada 30.novembrī Latvijas Pašvaldību vadītāji premjeram V.Dombrovskim jautāja, vai tiks atjaunots Autoceļu fonds, valdības vadītājs paziņoja, ka viņš ir pret dažādu specializēto fondu veidošanu.

Gan V. Dombrovskis, gan finanšu ministrs Andris Vilks joprojām runā par „caurspīdīgumu”, kas esot pašreizējās finansēšanas sistēmas priekšrocība, un izliekas, ka brūkošie ceļi nav valsts, bet gan Satiksmes ministrijas problēma.

Savukārt A. Vilka vadītā Finanšu ministrija vēstulē Satiksmes ministrijai, izvērtējot tās ierosinājumu iezīmēt finansējumu, griež veco plati: „Uzskatām, ka šāda līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtība nav caurspīdīga. Iezīmējot konkrēto valsts budžeta līdzekļu apmēru no akcīzes nodokļa naftas produktiem novirzīšanu vienai nozarei – autoceļiem (Valsts autoceļu fondam), ierobežoto valsts finanšu resursu apstākļos tiek apdraudēta iespēja gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņā valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības.” Citiem vārdiem – tas traucēs mums ar ceļiem domāto naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Mulsinoši ir vienīgi tas, ka, iebilstot pret „iezīmētiem” nodokļiem ceļu nozarei, valdība tikko vienā mierā apstiprināja 3,6% iezīmētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu veselības aprūpei. Iespējams, ka šādas liekulības pamatā ir apstāklis, ka Veselības ministre Ingrīda Circene ir savējā - no Vienotības, savukārt ceļu nozari vada vismaz formāli bezpartijisks ministrs. 

Foto no liepajniekiem.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...