Arī Finanšu izlūkošanas dienests nosūtījis VDD ziņas par „Altum” vadītāja ģimenes saitēm ar krievu oligarhu
PIETIEK12.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai Ģenerālprokuratūra, bet arī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir nosūtījis Valsts drošības dienestam (VDD) ziņas par valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa (attēlā) ģimenes saitēm ar starptautiskajām sankcijām pakļauto krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko Bērziņu ģimenei nodrošina šīs saites.
Kā Pietiek jau informēja iepriekš, šī informācija ir „pieņemta izmantošanai atbilstoši VDD kompetencei”, - šādu oficiālu atbildi sniedz VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus. Tiesa, tas arī ir viss, ko dienests varot izpaust saistībā ar šo informāciju, kuru VDD nosūtījusi arī LR Ģenerālprokuratūra. „Norādām, ka detalizētāku informāciju par veiktajām vai veicamajām darbībām, kā arī saņemtās informācijas izvērtējumu VDD sniegt nevar,” skaidro Ē. Cinkus.
Taču nu Pietiek neoficiāli ir kļuvis zināms, ka līdzīgu informāciju Valsts drošības dienestam ir nosūtījis arī FID, kas oficiāli apliecina tikai to, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā nosūtījis VDD kopumā desmit materiālus, kuros konstatētas aizdomas par sankciju apiešanas mēģinājumiem. Šie materiāli satur kompetentās iestādes atzinumus un "informāciju zināšanai".
Saistībā ar to, vai iepriekš nebija zināms par patlaban sankcionēto uzņēmumu tiešām vai netiešām saitēm ar Kremli, FID ir publiski paziņojis, ka dienestam neesot bijis ne pienākumu, ne tiesību proaktīvi veikt uzskaiti par Latvijas uzņēmumu saitēm ar Kremli.
Šādas darbības neveicot arī citi pasaules finanšu izlūkošanas dienesti, turklāt FID neesot tiesību apturēt kādas naudas plūsmas, pamatojoties uz to, ka tām ir kāda saistība ar Kremli.
Kā Pietiek jau informēja, izpētot R. Bērziņa pēdējo gadu valsts amatpersonas deklarācijas un salīdzinot tajās minēto ar Lursoft datu bāzēs atrodamo informāciju, izdarāms secinājums, ka R. Bērziņa un viņa sievas Jūlijas Bērziņas ģimenē abi laulātie strādā labi atalgotā darbā un arī finanšu darījumus veic kopīgi: R. Bērziņa 2020. gada deklarācijā ir minēts, ka kopīpašumā ar sievu viņš par 17 500 eiro iegādājies zemes gabalu, dzīvojamo ēku un divas palīgceltnes no diviem kopīpašniekiem.
Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda, ka R. Bērziņš un J. Bērziņa laulību līgumu nav reģistrējuši, kas nozīmē, ka finanses ģimenē ir kopējas. Līdz ar to var uzskatīt – R. Bērziņš pārtiek arī no sievas ienākumiem. Savukārt šo ienākumu avoti ir tie, kas radījuši Valsts drošības dienesta interesi un par kuriem arī Ģenerālprokuratūra informējusi VDD.
J. Bērziņai, kā rāda Lursoft datu bāze, bija un ir joprojām tieša saistība ar Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam piederošo uzņēmumu SIA Riga fertilizer terminal. D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete – 51% daļu, un J. Bērziņa bija šī uzņēmuma padomes loceklis līdz 2022. gada 4. martam.
Uzņēmuma padome atbilstoši Komerclikuma noteikumiem pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses, kas nozīmē, ka līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja krievu oligarha D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā. Turklāt tas nav viss: kā rāda Lursoft dati, padomes locekļa amata atstāšana J. Bērziņas saistību ar D. Mazepinu neizbeidza.
49% SIA Riga fertilizer terminal daļu pieder SIA Rīgas tirdzniecības osta, kurā J. Bērziņa vēl šobrīd ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats uzskatīt, ka, neraugoties uz formālo padomes locekļa amata pamešanu SIA Riga fertilizer terminal, J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D. Mazepinu arī pēc kara sākuma un pēc oligarha iekļaušanas sankciju sarakstā.
Tāpat, kā rāda Lursoft dati, J. Bērziņa līdz šā gada 1. martam bija AS Euro Rail Trans padomes locekle. Atbilstoši paša uzņēmuma publiskotajai informācijai loģistikas kompānija AS Euro Rail Trans dibināta 2012. gada sākumā un ir Krievijas loģistikas operatoru līdera AS РЖД Логистика meitasuzņēmums.
„No visa preču daudzuma, ko piegādā pa Latvijas dzelzceļu, aptuveni 95-98% ir starptautiskie pārvadājumi, galvenokārt virzienā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kuri orientēti uz eksporta un tranzīta pakalpojumu apkalpošanu,” informē AS Euro Rail Trans.
Kompānijas akcionāru sastāvs ir šāds: AS РЖД Логистика (tā kontrolpaketes īpašnieki slēpjas aiz Krievijas AS ОТЛК Логистика) – 51% akciju, bet SIA Locomotive Traction Operator – 49% akciju. Līdz pat 2021. gada 20. decembrim šajā uzņēmumā valdes loceklis bija Ainārs Šlesers.
Šī informācija ļauj apgalvot, ka J. Bērziņa vēl joprojām uzskatāma par krievu oligarha darījumu partnera amatpersonu, kas no šī biznesa gūst ienākumus. Attiecīgi ienākumus savā ģimenes budžetā saņem arī Latvijas valstij nozīmīgās institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs R. Bērziņš.
Pats R. Bērziņš šai saistībā ir sniedzis šādu komentāru: „Attiecībā uz rakstā minētajiem uzņēmumiem, informēju, ka jau 26.02.2022. mana sieva Jūlija iesniedza paziņojumu par atkāpšanos no AS Euro Rail Trans padomes. Jūlija attiecīgajā uzņēmumā pārstāvēja SIA Locomotive Traction Operator kā mazākuma akcionāra intereses. Tāpat jau 03.03.2022. mana sieva iesniedza Uzņēmumu reģistrā paziņojumu par atkāpšanos no SIA Riga fertilizer terminal padomes; Jūlija šajā uzņēmuma pārstāvēja SIA Rīgas tirdzniecības osta kā mazākuma dalībnieka intereses.
Iesniegums par atkāpšanos no darba Riga fertilizer terminal padomē iesniegts vēl pirms Jūsu jautājumos minētās personas iekļaušanas sankciju sarakstā. Jānorāda, ka Jūlija nekad nav nedz tikusies ar šo personu, nedz pārstāvējusi viņa biznesa intereses. Pēc informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem lūdzu vērsties Uzņēmumu reģistrā un/vai attiecīgajiem uzņēmumiem.
Atbildot uz citiem uzdotajiem jautājumiem – kā tas redzams arī publiskā reģistrā, laulības līgums man ar sievu nav noslēgts. Kā amatpersona vienmēr ievēroju visus sev saistošos un spēkā esošos normatīvos aktus, tai skaitā ienākumi, atbilstoši likumam, ir pieejami publiskā reģistrā. Deklarācijā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga un tajā iespējams saņemt pilnīgu priekšstatu par manu mantisko stāvokli un saistībām.
Savukārt manas ģimenes locekļi nav valsts amatpersonas. Par viņu profesionālo darbību ziņas iespējams saņemt publiskajos reģistros, kur redzams arī tas, kad un kādos uzņēmumos ieņemti kādi amati. Mana sieva, pildot privātas komercsabiedrību izpildinstitūcijas (padomes vai valdes) locekles pienākumus, ievēro visus sev saistošos normatīvos dokumentus.
Attiecīgi ne man, ne manai sievai valsts institūcijas nav uzdevušas nekādus jautājumus Jūsu rakstā minētā sakarā, tajā skaitā, par jebkādas kopējas mantas iegādi.”
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
