Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kur ziloņi kaujas, tur cieš zāle” - šis afrikāņu sakāmvārds trāpīgi raksturo situāciju, kurā valsts ieceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni dēļ nonācis viens no kādreizējiem A/S Ventspils Nafta mazajiem akcionāriem, kurš savulaik privatizējis dažas akcijas par sertifikātiem. Tagad peļņas vietā viņam sanākušas tikai nepatikšanas un zaudējumi.

Viens no iepriekšējo gadu izplatītākajiem sabiedriskās domas momentiem - arestētās mantas izsaimniekotāja Rūdolfa Meroni darbības attiecoties tikai uz dažiem Ventspils miljonāriem un varbūt vēl viņiem piederoši uzņēmumu darbiniekiem, kamēr uz parastajiem Latvijas iedzīvotājiem tas nekādi neatsaucoties.

Taču pēdējās nedēļās Pietiek publicētie ekonomikas dati parāda, ka prokuratūras ieceltā Ventspils uzņēmumu “izsaimnieka” darbību rezultātā par daudziem miljoniem gadā kritušies mantas arestiem pakļauto uzņēmumu maksātie nodokļi valsts un pašvaldības budžetā, tikuši atlaisti darbinieku simti, bet atlikušie vispirms iebaidīti, piedraudot viņiem ar nākamo atlaišanas vilni, pēc kā viņiem samazinātas algas. Vislielākie zaudējumi vērojami tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta, A/S Ventbunkers.

Taču tas nav vienīgais veids, kā R. Meroni darbību rezultātā cieš parastie iedzīvotāji. Pēc tam, kad šo Pietiek publicēto datu detalizēta analīze izskanēja vēl arī radio PIK FM ēterā, ar savu stāstu pie žurnālistiem vērsās Jurijs Z. - parasts pensionārs, kurš savulaik sertifikātu atlikumu bija ieguldījis A/S Ventspils Nafta akcijās, bet tagad R. Meroni afēru dēļ iedzīvojies tikai nepatikšanās.

Rietumukrainā savulaik dzimušais Jurijs Z., kurš tāpēc 1991. gada 24. augustā automātiski kļuvis par Ukrainas pilsoni, nodzīvojis Latvijā 46 gadus un pirms kāda laika devies pensijā. Deviņdesmitajos gados viņš par sertifikātiem privatizējis dzīvokli Pārdaugavā, savukārt ar dažiem pāri palikušajiem sertifikātiem pieteicies privatizēt dažas Ventspils Naftas akcijas, cik nu sanācis. Viņa mērķis nekad nav bijis gūt ātru peļņu, bet gan turēt akcijas ilgtermiņā, ko viņš arī darījis.

Tā tas noticis līdz 2015. gada nogalei, kad R. Meroni kontrolē esošās akciju sabiedrības Ventbunkers meitasuzņēmums A/S Latvijas Naftas Tranzīts pēkšņi izdomāja atbrīvoties no sev piederošajām A/S Ventspils Nafta (VN) akcijām, katru akciju pārdodot par 1,77 eiro, kamēr faktiskā cena vēlāk bija 4,56 eiro par katru VN akciju.

Šis aizdomīgais darījums, par kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vēlāk tika ierosināta pārbaude, nozīmēja: VN lielākais akcionārs, Kipras ofšors Euromin Holdings vispirms izteica akciju obligāto atpirkumu, pēc tam - arī galīgo atpirkumu.

Galīgais atpirkums nozīmē: brīdī, kad biržā kotētas kompānijas lielākajam akcionāram pieder jau 95% akciju, visiem atlikušajiem mazajiem akcionāriem akcijas tiek atņemtas piespiedu kārtā par FKTK noteiktu cenu, nejautājot, vai paši akcionāri to maz vēlas.

Ventspils Naftai pēc privatizācijas visu etapu pabeigšanas 2006. gada oktobrī šādu mazo akcionāru, kam katram piederēja no dažām akcijām līdz dažiem simtiem akciju, bija ap 24 tūkstošiem. To vidū bija ne tikai tie, kas akcijas bija privatizējuši par sertifikātiem, bet arī kompānijas bijušie un esošie darbinieki, kam pienācās akcijas par to darbu, ko viņi bija ieguldījuši mūža garumā.

Galīgā atpirkuma procedūras noslēgumā visiem mazajiem akcionāriem piederošās akcijas tiek noņemtas no viņu vērtspapīru kontiem, un vietā tiek ieskaitīta nauda. Savukārt tiem akcionāriem, kuru akcijas glabājas nevis vērtspapīru kontos kredītiestādēs, bet brokeru sabiedrībās, Sākotnējā reģistrā vai Centrālajā depozitārijā, nauda jāsaņem caur Centrālo depozitāriju, kam to tur ieskaita pircējs.

Šeit arī sākušās Jurija Z. problēmas. Naudu no Centrālā depozitārija nevar izņemt skaidrā, to var tikai pārskaitīt. “Man kā Ukrainas pilsonim, kurš bieži brauc uz dzimteni, konts ir Ukrainas Privatbankā, nevis tās Latvijas meitasbankā, taču man piedāvāja naudu pārskaitīt tikai uz tādu kontu, kas atvērts kādā Latvijas kredītiestādē.”

Vispirms Jurijs Z. griezies Luminor bankā, vēloties atvērt jaunu kontu. Viņam pateikuši: Ukrainas pilsonim dokumentu pārbaude vien izmaksāšot 150 eiro, pie kam bez garantijas, ka šīs pārbaudes rezultātā kontu tiešām izdošoties atvērt - sekas cīņai ar nerezidentu naudas mazgātuvēm.

Jurijs pamatojis: “Es neesmu nerezidents - ārzemnieks, es jau 46 gadus esmu Latvijas rezidents, man te pieder nekustamais īpašums (dzīvoklis), ir deklarētā adrese jau desmitiem gadu garumā, ir darba stāžs, protu valsts valodu.” Tomēr Luminor klerki tos nav uzskatījuši par pietiekamiem argumentiem un joprojām prasījuši 150 eiro.

Tad Jurijs Z. noskaities un apstaigājis vēl vairākas bankas, līdz Meridian Trade Bank atzinuši viņu par Latvijas rezidentu un atvēruši kontu par nieka 5 eiro komisijas maksu, taču visas šīs laika tērēšanas un skraidīšanas vidū viņš kaut kur pazaudējis savu pasi ar dzeltenzilo “trijzobi” uz vāka.

Tā kā atrast to nav izdevies, nācies iet uz vēstniecību pēc jaunas pases, savukārt par jaunā parauga biometriskās pases izdošanu pašlaik jāmaksā valsts nodeva 810 hrivnu apmērā (pēc pašreizējā svārstīgā EUR/UAH kursa - starp 25 un 30 eiro).

Kad nu nelaimīgais Ukrainas pilsonis beidzot ticis pie svaigas pases un jauna konta, izrādījies, ka viss viņa guvums no VN akciju piespiedu pārdošanas ir nieka 51 eiro.

Uz jautājumu, vai viņš zina, kas ir Rūdolfs Meroni un kā viņa darbību rezultātā visiem mazajiem akcionāriem nācās piespiedu kārtā atdot savas akcijas Euromin Holdingam, Jurijs Z. rausta plecus - šādu uzvārdu viņš dzirdot pirmo reizi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...