Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl jāatzīst, ka bažas par to, ka AS “Augstsprieguma tīkls” Guntas Jēkabsones (attēlā) vadībā nespēs nodrošināt konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību, kas ir viena no lietām par kurām aizvadītajā gadā cēlu trauksmi, ir piepildījušās. 2022.gada inflācija ir 20,8%, un tieši par tik procentiem ir palielinātas AS “Augstsprieguma tīkls” darbinieku algas. Cik es zinu, tad, piemēram, „Latvenergo” izdevās vienoties ar arodbiedrību par inflācijas griestiem. Kāpēc tas neizdevās AS “Augstsprieguma tīkls”, atbilde ir gaužām vienkārša – uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone ir absolūti neprofesionāla ne tikai enerģētikas jomā, bet arī personāla vadības un finanšu jomās, kurās sevi ir pašpasludinājusi par bezmaz vai Latvijas TOP eksperti.

Tagad secīgi iziešu cauri AS “Augstsprieguma tīkls” sniegtajām interesantākajām atbildēm (precīzāk – NEatbildēm) uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, dažus brīnumus vēl ieraudzīsiet. Attiecībā uz 4., 5. un 6.jautājumu laiku komentāriem neieguldīšu, jo pēc būtības to, ka juridiskie un konsultatīvie pakalpojumi tiek izmantoti vairāk nekā vajadzētu, ir diezgan grūti pierādīt, tomēr mana pārliecība paliek nemainīga – tie tiek šobrīd izmantoti vairāk kā vajadzētu, pamatā, lai nomaskētu Guntas Jēkabsones nekompetenci.

1) 2020.gada  jūnijā tika apstiprināts AS "Augstsprieguma tīkls" amata vietu optimizācijas plāns, paredzot optimizēt līdz 5% amata vietu. Līdz šim brīdim plānotā amatu vietu optimizācija ir izpildīta, par 1/3 pārsniedzot plānoto. Ievērojot ģeopolitisko situāciju ir strauji pieauguši drošības, tajā skaitā kiberdrošības riski, papildus AST ir plānota sinhronizācija ar Eiropas tīkliem, kas jārealizē līdz 2025. gada beigām, kā arī ir strauji pieauguši atjaunīgo elektroenerģijas ražotāju pieteikumi pieslēgumu pārvades sistēmai izveidei. Plānoto jauno amata vietu skaits nepārsniedz 3% no darbinieku skaita darbam ar pārvades tīkla sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, atjaunīgo enerģoresursu pieslēgšanai pārvades tīklam, kā arī kiberdrošības nodrošināšanai kritiskajā infrastruktūrā. AST, tāpat kā citos uzņēmumos, ir novērojama darbinieku mainība. Vakantas darba vietas periodiski atbrīvojas visās uzņēmuma struktūrvienībās.

Tas tiesa, 2020.gadā tika apstiprināts amata vietu optimizācijas plāns, tas tiesa, ka optimizācijas plāns, varētu teikt, ir izpildīts ar uzviju (tas gan nav G.Jēkabsones sasniegums – viņa amatā stājās 2021.gada jūlijā), ja vien nebūtu viena nianse – AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve klaji melo, apgalvojot, ka papildus plānotie darbinieki nepieciešami “pārvades tīkla sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, atjaunīgo enerģoresursu pieslēgšanai pārvades tīklam, kā arī kiberdrošības nodrošināšanai kritiskajā infrastruktūrā”.

Plāns paredzēja, piemēram, Personāla daļas darbinieku skaitu samazināt no 5 uz 4; kā ir šobrīd – Personāla daļā nu jau ir 6 darbinieki (pieaugums 2022.gadā), tātad – tiek ņemti klāt darbinieki, kuri viennozīmīgi nenodrošina tos procesus, uz kuriem uzņēmums atsaucas, pamatojot darbinieku skaita pieauguma nepieciešamību.

Plānotais pieaugums nepārsniedz 3%? Manuprāt – kārtējie meli (atgādināšu, ka tarifu projektā pozīcijā “personāla un sociālās izmaksas” pieaugums tiek plānots 48%), lai pierāda ar skaitļiem, atbildot uz iepriekš uzdoto jautājumu, sniedzot datus par sākotnēji izstrādāto budžeta projektu, uz kura pamata tapa SPRK 14.10.2022. iesniegtais tarifu projekts.

“Cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.?” Pēc manām aplēsēm, runa varētu būt par pieaugumu ap 8%. Pieņemu, ka tagad minētais procents tiešām varētu būt mazāks, jo ir ārējais spiediens savilkt jostu.

Optimizācijas plāna izpilde ar uzviju, protams, ir apsveicama, bet sausais atlikums no tā, ja haotiski tiek pieņemti jauni darbinieki, ir aptuvena nulle, ja pat ne ar mīnusa zīmi efektivitātes ziņā. Lai uzņēmums iesniedz sarakstu ar visām jaunizveidotajām amata vietām sākot no 2022.gada sākuma, iekļaujot informāciju arī par 2023.gada budžetā plānotajām jaunajām amata vietām.

Par AS “Augstsprieguma tīkls” personāla mainību, jā tā ir bijusi novērojama vienmēr, bet G.Jēkabsones vadībā tā sasniedz kritisko slieksni, kam par iemeslu ir uzņēmumā uzplaukušais mobings un bosings, kam kājas aug sākotnēji jau no pašas Jēkabsones un secīgi arī no viņas jaunpieņemtajiem “lieliskajiem” speciālistiem. AS “Augstsprieguma tīkls” padome zina par gaisotni (drīzāk “NEgaisotni”), kas valda uzņēmumā, bet izliekas neredzam, jo savu kļūdu, ievēlot amatā Jēkabsoni, izskatās, ir ļoti grūti atzīt, tikmēr uzņēmums tiek gremdēts mūsu visu acu priekšā.

2) Šobrīd notiek sarunas starp AST un Arodbiedrību par jaunu koplīguma redakciju. Abas puses ir izstrādājušas savus priekšlikumus un sarunu rezultātā vienosies par Darba koplīguma izmaiņām.

Sarunas ar arodbiedrību notika, tikai viena nianse, nekādu sarunu nebija, līdz pietiek.com publicēja neērtos jautājumus AS “Augstsprieguma tīkls”. Sausais atlikums no sarunām – nav panākta vienošanās par Darba koplīguma jauno redakciju, nav arī panākta vienošanās par inflācijas griestu noteikšanu, kas ir rezultējusies +20.8% darbinieku amatalgās ar 01.01.2023. Uzņēmums tagad noteikti taisnosies, ka mēģināja, darīja visu, runāja, bet varbūt tas bija par vēlu? Jā, par inflācijas griestu nenoteiikšanu nobalsoja darbinieki, bet jautājums – kāpēc? Vai G.Jēkabsone nesaskata tur saistību ar sevi un to, kā vada uzņēmumu? Neviens darbinieks nekad nevēlēsies nākt pretī sliktam vadītājam, lūk, arī rezultāts!

3) Oktobrī noslēdzās detalizēts amatu vērtēšanas process, kura laikā ir pārvērtētas esošās amatu grupas un analizēta konkrēto amata grupu atalgojuma intervāla atbilstība tirgus situācijai. Augstākais punktu skaits saskaņā ar amatu novērtēšanas metodiku ir vadītāju amatu grupai, attiecīgi šie darbinieki saņem augstāko amatalgu uzņēmumā.  Visos darba sludinājumos tiek norādīta amata algas amplitūda, ar ko var iepazīties visi interesenti.

Jautājums nebija par amatu grupām un punktiem, bet gan kuram darbiniekam AS “Augstsprieguma tīkls” (neskaitot amatpersonas) ir noteikta vislielākā alga? Uzņēmums, izskatās, ļoti nevēlējās atbildēt, jo minētajam darbiniekam algu G.Jēkabsone noteica vēl pirms amatu pārvērtēšanas, un noteiktā alga absolūti pārkāpa AS “Augstsprieguma tīkls” atalgojuma politikā noteikto principu, kas paredz, ka vissuperīgākajam ekspertam amatalgu var noteikt līdz 30% virs tirgus mediānas. Ievelkam elpu – un kategorijā „vislabāk apmaksātais, bet ne labākais AS “Augstsprieguma tīkls” darbinieks” balvu iegūst… Personāla daļas vadītāja Mārīte Moora (5000 eur, noslēdzot darba līgumu, nepilnus 6 mēnešus vēlāk +20.8%). Pēc manām aplēsēm jau sākotnējā alga ir aptuveni 40% virs tirgus mediānas. AS “Augstsprieguma tīkls” min, ka ar atalgojumu amplitūdām var iepazīties darba sludinājumos – vai tiešām? Attiecīgās vakances sludinājums pieejams - https://talentor-latvia.recman.no/job.php?job_id=256462#. Intereses pēc nedaudz pasekoju līdzi cv.lv vakancēm, lūk, novērojumi par to, kas attiecībā uz Personāla daļas vadītāju atalgojumu notiek darba tirgū: 

Uzņēmums

Vakantais amats

Piedāvātā amatalga

SIA “Socrates”

HR departamenta vadītājs

2300-3200 EUR

Magnum Medical

Personāla daļas vadītājs

3100 EUR

SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””

Personāla nodaļas vadītājs

No 3500 EUR

SIA “Rīgas meži”

Personāla attīstības un ilgtspējas daļas vadītājs

3000-3500 EUR

7) Darbinieku sporta spēles tika rīkotas saskaņā ar noslēgtā Koplīgumā noteikumiem un šim nolūkam atbilstoši Pamatnoteikumiem iepirkuma procedūrām tika rīkotas iepirkuma procedūras. Minētie izdevumi netiek iekļauti elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifa aprēķinā.

Šeit AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve ir samelojusies. Nekāda iepirkumu procedūra attiecībā uz organizatora piesaisti netika veikta; tas, ka lēmumā ir norādīts, ka organizators izvēlēts cenu aptaujas rezultātā, šajā konkrētajā gadījumā nenozīmē, ka cenu aptauja ir notikusi. Par minēto informācija tika iesniegta KNAB, KNAB atbildi nosūtu – īsumā attiecīgais jautājums neietilpstot KNAB kompetencē, līdz ar ko, ievērojot to, ka uzņēmums apgalvo, ka viss ir bijis korekti, tad vienīgā iespēja, kā noskaidrot – vai tiešām tā ir,  Valsts policijai būtu jāveic pārbaude, izprasot no AS “Augstsprieguma tīkls” informāciju – pierādījumus tam, ka tika veikta lēmumā norādītā cenu aptauja, piemēram, potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem AS “Augstsprieguma tīkls” nosūtītā vēstule vai e-pasts ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu cenu aptaujā, informāciju par saņemtajiem piedāvājumiem (atbildes vēstules vai e-pasti), noteikti arī paši lēmumā minētie uzņēmumi var sniegt informāciju – tika vai netika saņēmuši uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā u.c.; ja cenu aptaujas veikšanu uzņēmums nevar pierādīt - un es esmu pilnībā pārliecināts, ka nevarēs -, tad ir jāuzsāk kriminālprocess, un atbildīgās personas jāsauc pie Krimināllikumā noteiktās atbildības.

8) Stilistu un frizieru pakalpojumi uzņēmuma darbinieku privātajām vajadzībām netiek segti.

Šī arī noteikti nav būtiska uzņēmuma izdevumu pozīcija, bet interesants ir princips kā tāds. Bez šaubām privātām vajadzībām stilistu un frizieru pakalpojumi netiek apmaksāti, tomēr jautājums ir – kādos gadījumos tiek? Kuri darbinieki vai amatpersonas minētos pakalpojumus par uzņēmuma naudu izmanto (vai ir izmantojuši) un kādos gadījumos?

Un tagad nedaudz par Guntas Jēkabsones algu, kuru nācās pašai skaļi nosaukt raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Ir daži jautājumi attiecībā uz raidījuma laikā minēto. Vai alga ir precīzi 11 000 EUR? Spriežot pēc 2021.gada amatpersonu deklarācijas, alga mēnesī 2021.gadā bija ap 10 300 EUR (alga AS “Augstsprieguma tīkls” uzrādīta 56 657.61 EUR, amatā no 15.07.2021.). Kurā brīdī un par cik eur bija izmaiņas?

Gunta Jēkabsone minēja, ka nav piemaksu, bet kā ar prēmijām – normatīvie akti taču paredz prēmiju reizi gadā līdz 2 mēnešalgām, ne tā? Tātad iespēja gadā papildus 11 000 eur mēnesī saņemt vēl līdz 22 000 eur.

Visu rezumējot, uzskatu, ka Gunta Jēkabsone kā atbildīgais valdes loceklis par personāla un finanšu vadību nav tikusi galā ar 2022.gada svarīgāko uzdevumu – nav nodrošinājusi konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību, kura rezultāts būtu vienošanās panākšana ar arodbiedrību par inflācijas kompensācijas griestu noteikšanu – nepanāktās vienošanās rezultātā uzņēmumam nodarītie zaudējumi pēc manām aplēsēm ir vismaz 500 000 eur gadā.

Tāpat arī uzskatu, ka enerģētiskās krīzes laikā pieņemt darbā darbinieku ar kosmiski augstu algu, kura viennozīmīgi neatbilst tam, kas notiek darba tirgū, neliecina par uzņēmuma efektīvu pārvaldību.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, AS “Augstsprieguma tīkls” padomei būtu rūpīgi jāapsver vai nav pamats izteikt neuzticību Jēkabsonei, atsaucot no amata, tostarp ņemot vērā bažas par cenu aptaujas viltošanu (padomei ir visas iespējas pārbaudīt, ir vai nav informācija patiesa, nepieciešama tikai vēlme to noskaidrot).

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...