Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms jau jāsarūgtina būs tie, kuri cerēja, ka līdz ar Saeimas vēlēšanām izbeigsies cīņa ar OIK afēru. Jau pirmajā Saeimas sēdē pēc Saeimas vēlēšanām EM tika iesniegts kārtējais deputātu pieprasījums – par EM īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību. Tas iezīmē svarīgus OIK afēras īstenošanas aspektus - ņemot vērā tos var panākt būtiskas izmaiņas notiekošajos procesos, kuri iestrēguši neauglīgā retorikā par tālāk darāmo.

Tāpat laika posmā pēc vēlēšanām vēl aizejošajai Saeimai izdevās izskatīt otrajā lasījumā Saeimas Tautsaimniecības komisijas virzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri paredz sakārtot atbalsta pārraudzību un pārkompensācijas novēršanu jau esošās atbalsta sistēmas ietvaros. Tādejādi tika sagatavota laba ceļamaize jaunajai Saeimai, kurai ar šo likumprojektu būs iespēja strādāt tālāk, ja vien tai tiešām būs politiskā griba tikt galā ar šo afēru.

Pašreizējā situācija

Tiek doti visdažādākie situācijas raksturojumi - sākot no tā, ka nekas nav darāms, līdz pat tam, ka viss ir atrisināms un uzreiz izdarāms. Katram viedoklim tiek pausti savi “pārliecinošie” argumenti. Diemžēl reāla, visaptveroša situācijas analīze parasti izpaliek, jo tā joprojām nav tikusi veikta. Pēc visa, kas ir noticis un kas ir nonācis atklātībā, tas ir vismaz dīvaini, jo sevišķi no to puses, kuri ir atbildīgi par šo OIK stāstu un kuri ir uzņēmušies (vismaz savos solījumos sabiedrībai) tikt ar to galā.

Taču šādai lietu kārtībai ir loģika, un tai ir pat stratēģiska jēga, ja patiesībā šie solījumi ir nekas vairāk kā tikai kārtējais OIK afēras piesegs, lai to varētu turpināt tālāk – spekulējot ar  visdažādākajām iespējamībām ir veiksmīgi iegūts laiks, kurš bija vajadzīgs, lai novilcinātu nepieciešamību rīkoties līdz Saeimas vēlēšanām, kad varas turētāji ir spiesti atskaitīties sabiedrībai par savām darbībām un atbildēt par tām.

Tagad afēras piesedzējiem svarīgi ir veidot tādu darba kārtību, lai viss sapītos nesaprotamā jezgā. Tieši tāpēc netiek veikta visaptveroša situācijas analīze, jo sevišķi attiecībā uz EM īstenotās valsts atbalsta sistēmas tiesiskumu.

Parlamentārās uzraudzības rezultātā - īstenojot vairāk nekā pussimt deputātu jautājumu sesiju un sagatavojot nu jau divdesmit deputātu pieprasījumus saistībā ar OIK  gandrīz vesela gada garumā, tika uzskatāmi parādīts un pierādīts, ka valsts izveidotā atbalsta sistēma neatbilst ne sabiedrības interesēm, ne tiem principiem, kuri būtu jāievēro, lai šo sistēmu varētu uzskatīt par tiesisku un atbilstošu Eiropas savienības tiesību normām.

Nu arī EM bija spiesta to atzīt un sākt rīkoties. Taču tā vietā, lai īstenotu pasākumus, kas reāli un būtiski samazinātu OIK slogu, EM izvēlējās veidot darba kārtību, kas šādu pasākumu īstenošanu pēc iespējas atliktu vai pat padarītu tos neiespējamus.

OIK darba grupas patiesā jēga

Tā saucamās OIK darba grupas izveidošana un tās ziņojums ir uzskatāms apliecinājums augstākminētajam. Proti, pēc tam, kad tika uzskatāmi pierādītas OIK sistēmas neatbilstības, kuras arī EM pēc izmisīgas tielēšanās bija spiesta atzīt, EM izvēlējās nevis ņemt un novērst tās, bet gan izveidot darba grupu, kas gandrīz pusgada garumā gatavos EM priekšlikumus tālākai rīcībai, neskatoties uz to, ka EM tika uzrādītās ne tikai tās pieļautās neatbilstības, bet arī to novēršanai nepieciešamie pasākumi, kurus varētu īstenot nekavējoši (jau sen).

Lieki piebilst, ka EM ne tikai joprojām nav īstenojusi šos pasākumus, tā nav tos pat izskatījusi. Un tas atkal ir saprotams, jo, izskatot un izvērtējot šos pasākumus, nāktos tos atzīt par pamatotiem, un tad nāktos tos īstenot vai arī nespēt izskaidrot sabiedrībai, kādēļ tie netiek īstenoti.

Darba grupas izveide deva iespēju izvairīties no šīs situācijas. Vismaz līdz Saeimas vēlēšanām. Pēc vairākiem mēnešiem EM vadītā darba grupa nāca ar savu ziņojumu par veicamajiem pasākumiem. Kas ir mulsinoši, lai neteiktu amizanti, šo it kā darba grupas ziņojumu pati darba grupa nemaz nebija apstiprinājusi, vēl vairāk – daudzi darba grupas locekļi pauda principiālus un būtiskus iebildumus par ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem. Taču EM tas netraucēja to pasniegt sabiedrībai kā plašas ekspertu grupas veikumu.

“OIK darba grupas” ziņojums

Iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs.

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato Ekonomikas ministrijas apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību. 

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār! Lai gan šāds izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas Ekonomikas ministrijas, lai pamatotu tās publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā - ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizs un tas ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Rodas pamatots jautājums – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

“OIK darba grupas” priekšlikumi

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

1. Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli (SEN);

2. Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

3. Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

4. OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

5. OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzams, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču jāatzīst, ka OIK darba grupa ir izpildījusi tai valdības doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai (nevis OIK atcelšanai pēc būtības).

Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem (kas sauksies citādāk), no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu. Tas deva iespēju Vienotībai pirms vēlēšanām nākt ar skaļu paziņojumu, ka tā piedāvā risinājumu kā OIK izbeigt, tas nostrādāja. Kas gan vēl tiek piedāvāts tajā, bez augstākminētajiem OIK noslēpšanas pasākumiem?

Subsidētās enerģijas nodoklis

Priekšlikums ieviest SEN spēkā esošā atbalsta regulējuma apstākļos ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu!

Proti, 2016. gadā tika izstrādāta un pieņemta jauna kārtība, kā tiek noteikts komersantam izmaksājamā atbalsta apjoms, lai novērstu pārkompensāciju. Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem un tagad spēkā esošajiem noteikumiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot komersantam iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Šajos noteikumos formulā, pēc kuras tiek aprēķināts atbalsta apjoms, SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts kompensēt komersantam. Tādejādi, ieviešot SEN, pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem, lai nodrošinātu tam paredzēto rentabilitāti. Pie esošā regulējuma SEN ir nodoklis, kurš gulsies uz elektroenerģijas patērētāju, nevis OIK saņēmēju pleciem. No šāda priekšlikuma iegūs tikai valsts budžets, ne Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Prasības biogāzes stacijām.

Ir pamatoti un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteikts jau pašreiz.

Pareizāk būtu bijis no sākuma veikt pārbaudes par jau esošo prasību izpildi (un ne tikai attiecībā uz kurināmo, ne mazāk nozīmīgi būtu pārbaudīt arī pašpatēriņu un lietderīgā siltuma ražošanu) un tad lemt ar tālākiem pasākumiem. To varēja īstenot pa šo laiku, kamēr tika gaidīti OIK darba grupas priekšlikumi.

Šīs atbalsta sistēmas veidotājiem jau sen bija jāsaņemas drosme atzīt, ka attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām, tie ir aizbraukuši pa nepareizām sliedēm – atbalsts būtu jāparedz nevis par saražoto elektroenerģiju, bet gan par pārstrādātajiem atkritumiem, tādejādi tiktu radīta pareiza motivācija komersantam vairāk un efektīvāk izmantot atkritumus enerģijas ražošanā un nebūtu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšņus un vēl veidot kontroles sistēmu priekš tiem.

Izmaiņas iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķinā

Piedāvātās izmaiņas varētu dot vērā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tās tiktu atbilstoši īstenotas. Taču cik var paļauties uz to, kašādas izmaiņas tiks veiktas, ja vēl pagājušās Saeimas sesijas laikā attiecībā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr221, Nr 262) apstiprināto “pārkompensācijas aprēķina” kārtību (kā tiek noteikta šī iekšējā peļņas norma) tika sagatavots deputātu pieprasījums, pieprasot EM pamatot noteikumos paredzēto iekšējās peļņas normas aprēķina kārtības pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Tika uzskatāmi pierādīts, ka patiesībā šis EM izstrādātais “pārkompensācijas mehānisms” nevis novērš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lēmumā “Valsts atbalsts SA.433140” pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus. (ne velti pēc šīs “pārkompensācijas novēršanas” mehānisma piemērošanas OIK maksājuma slogs ir samazinājies nebūtiski - tikai par apmēram 3,5 miljoniem eiro) -  EM bija principiāli pret šī pieprasījuma pamatotību, kas pēc būtības ir bez maz vai identisks “darba grupas” piedāvātajām pārkompensācijas aprēķina kārtības izmaiņām, kuras pieprasa, lai aprēķinā tiktu iekļauts viss komersanta saņemtais atbalsts (nevis tikai daļa), un novērst iespēju paplašināt aprēķinos iekļaujamo izdevumu apjomu, apejot paredzētos izdevumu līmeņu ierobežojumus.

 

Vēl viena nianse saistībā ar OIK tiesiskumu

Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka šīs aprēķina izmaiņas neatbilst EK noteiktajai kārtībai, kādā būtu jāveic pārkompensācijas aprēķins, un tāpēc šo priekšlikumu nevar sākt ieviest. Tieši otrādi, šādas izmaiņas jau sen bija jāveic, jo savādāk esošā valsts atbalsta noteikšanas kārtība neatbilst ne Eiropas savienības tiesību aktos noteiktajiem principiem, ne arī EK lēmumā “Valsts atbalsts SA. 433140.” noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78)

Atkal sanāk amizanti – “OIK darba grupas” ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt šo izmaiņu ieviešanu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā diskutējot par EK lēmuma SA. 433140 izpildi, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta ieviešanu (atbalsts ir ticis ieviests nesaskaņojot to ar EK), neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu.

Rodas ķecerīgs jautājums - Vai EM ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju uz pretējo, vai arī tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvētu OIK saņēmēju tiesisko paļāvību) , bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma (kad tas ir OIK saņēmēju interesēs)?

EK savā atbildē ir skaidri norādījusi, ka bez šiem pasākumiem, kas novērš pārkompensāciju un nodrošina, ka atbalsts ir nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs, valsts īstenotā atbalsta shēma nav  atbilstoša EK lēmumam, ar kuru šī atbalsta shēma tika atzīta par saskanīgu.

Pēc būtības EM  turpina īstenot nelikumīgu atbalsta shēmu, kura nav saskaņota ar EK.

Apkopojot piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības, tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

 

Vai iespējams ātri un būtiski samazināt OIK slogu?

Jau šī gada 6.martā, apkopojot parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Daži no piedāvātajiem pasākumiem, kuri jau sen tika darīti zināmi Latvijas valdībai un kurus tai bija ne tikai iespējams, bet pat nepieciešams īstenot jau sen. To īstenošana samazinātu OIK slogu būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecīgiem tiesvedības riskiem, jo visi šie pasākumi ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu”, nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses, un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.) lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Veikt izmaiņas atbalsta apjoma aprēķinā, lai novērstu nevis pārjaunotu (kā tas tiek īstenots ar pašreizējo normatīvo regulējumu) OIK saņēmēju pārkompensāciju – iekļaujot atbalsta aprēķinā visus komersanta ieņēmumus un tikai objektīvi nepieciešamos izdevumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai un efektīvai darbībai – tādejādi nodrošināt subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un augstākminētajam EK lēmumam.

Visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba. Vai tāda būs Latvijas nākamajai valdībai – to mēs drīz atkal uzzināsim…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....