Iesaki rakstu: 
Biedrība „Asociācija Ģimene” ir iepazinusies ar tīmekļa vietnē Delfi[1] publicēto informāciju par to, ka š.g. 24.februārī Saeimas Juridiskajā komisijā tiks skatīts deputāta Veiko Spolīša iesniegtais priekšlikums, kas „paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu - "partnerību" -, kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikumā minētajai tiesību institūcijai jeb laulībai”.
Š.g. 22.februārī Saeimas oficiālajā tīmekļa vietnē likumprojektu datu bāzē Juridiskās komisijas 24.02.2015. darba kārtības Nr.2 punkta „Likumprojekta "Grozījumi Civillikumā” (Nr.1 7/Lp12), izskatīšana pirms trešā lasījuma.” vietā bija ievietoti „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā[2]”. Līdz ar to plašākai sabiedrībai tika liegts iepazīties ar iesniegto grozījumu būtību.
Neskatoties uz detalizētas informācijas trūkumu, un balstoties uz mēdijos izskanējušo informāciju, biedrība „Asociācija Ģimene” iebilst pret šādu grozījumu veikšanu un nepieciešamību, pamatojoties uz zemāk minēto:
Deputāts Veiko Spolītis tāpat kā citi deputāti, stājoties Saeimas deputāta amatā, atbilstoši likuma „Saeimas kārtības rullis[3]” 3.punktam ir devis svinīgu solījumu un parakstījies par tā ievērošanu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”
Līdz ar to, likumdošanas, kas neatbilst un ir pretrunā ar Latvijas Satversmi un likumiem, iniciatīvas iesniegšana un izskatīšana ir vērtējama kā deputāta svinīgā solījuma pārkāpšana.
Latvijas Satversmes 110.pants nosaka: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Dotajā gadījumā ir nepieļaujami uzskatīt, ka laulības vērtība ir tikai mantisko attiecību nokārtošana, tādējādi, pēc deputāta Veiko Spolīša uzskatiem, tā būtu reducējama līdz partnerattiecību reģistrēšanas līmenim.
Pašreizējā situācija, kad teju puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, ir uzskatāma par ilglaicīgu paviršu attieksmi pret valsts pienākumu pildīšanu. Kā piemērs tam ir mināma:
Labklājības ministrijas 2014.gada nogalē veiktā aptauja „Par kopdzīvi”[4]. Turklāt šādas anketas rezultātus „LM izmantos arī politikas veidošanai, rakstot Rīcības plānu 2015. – 2017.gadam, lai īstenotu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. - 2017.gadam.”.
Valsts izglītības satura centra[5] klaja nevēlēšanās bērniem mācīt ģimenes vērtības un sagatavot bērnus un jauniešus ģimenes dzīvei, tai vietā diskriditējot organizācijas, kuras iestājas par ģimenes kā vērtības saglabāšanu valstī, un dezinformējot sabiedrību.
Pēdējo 25 gadus laikā no valsts puses ir veikti ļoti nenozīmīgi un selektīvi pasākumi bērnu un jauniešu izpratnes veidošanai par laulības nozīmi sievietes un vīrieša attiecībās, līdz ar to šobrīd ir izaugusi paaudze, kuras vērtību sistēmā laulība joprojām ieņem nozīmīgu lomu, bet tai trūkst motivācijas un atbildības izjūtas spert šo nozīmīgo soli.
Biedrība „Asociācija Ģimene” aicina Saeimas deputātus izturēties atbildīgi pret Latvijas Satversmes normām un paredzēt stratēģiskus un mērķtiecīgus pasākumus, kas stiprinātu sabiedrības izpratni par laulības un ģimenes nozīmību:
Atvieglot laulības noslēgšanu procedūru, paredzot iespēju to noslēgt pie LR notāriem, kā arī pieteikt laulības reģistrāciju elektroniski.
Veikt izmaiņas valsts pasūtījumā Latvijas sabiedriskajiem mēdijiem un paredzēt vairāk informācijas un raidījumu par laulības nozīmību un ģimenes un bērnu vērtības nostiprināšanu sabiedrībā.
Veikt grozījumus Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam V.sadaļas 1.mērķa, 1.1.rīcības virziena, 5.uzdevumā, kurā šobrīd ir paredzēts veidot jaunu mācību kursu „Cilvēkdrošības”, kura ietvaros paredzēts bērniem un jauniešiem mācīt atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā). Bailes no nonākšanas fiktīvās laulībās, kļūšanas par cilvēku tirdzniecības upuri vai iesaistīšanās prostitūcijā utt. ir novēršamas nevis mācību kursa ietvaros, bet tās jau tagad ir iekļautas valsts nodrošinātajā „drošības pakalpojumā” un gadījumā, ja problēma nemazinās, ir jādomā par tiesiskajiem instrumentiem šo problēmu novēršanai, nevis pamatskolā jāskaidro šādu jēdzienu saturs un ar pamatojumu „tāpat beigās viss būs labi” jārada predisponēta attieksme pret dažāda veida deviācijām. Acinām Saeimas deputātus veikt izmaiņas Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam V.sadaļas 1.mērķa, 1.1.rīcības virziena, 5.uzdevumā un izteikt to šādā redakcijā: „5. Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde: cilvēkdrošības mācību kursa materiālu sagatavošana, veicinot bērnu un jauniešu gatavošanos ģimenes un laulības dzīvei, veselīga dzīvesveida, saskarsmes kultūras iemaņu veidošanu un pielietošanu, dzimumidentitātes nostiprināšanu, savas personības unikalitātes un profesionālās ievirzes apzināšanu, izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū atbilstoši personas spējām, prasmēm un mērķiem, morāles jautājumu un civilās aizsardzības jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā).”
Biedrība „Asociācija Ģimene” pateicas Saeimas deputātiem par līdzšinējo konstruktīvo sadarbību dažādos ar ģimeni un laulību saistītajos jautājumos un izsaka gatavību sniegt profesionālu atbalstu ģimenes un ar to saistīto politiku plānošanas un īstenošanas jautājumos.
* Biedrības „Asociācija Ģimene” vadītāja
[1] http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-komisija-spriedis-par-spolisa-rosinajumu-ieviest-jaunu-civiltiesisku-institutu-partneribu.d?id=45607666
[2]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=7/Lp12
[3] http://likumi.lv/doc.php?id=57517
[4] http://www.visidati.lv/aptauja/1021218168/
[5] http://nra.lv/latvija/134705-skolenos-grib-iepumpet-dazadas-prioritates.htm
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
