Iesaki rakstu: 
Šķiet, nu jau katrs, kam nav slinkums, cenšas atrast kādu aizskarošu vārdu par Valsts prezidenta tiešo valodu un izteiksmes veidu. Arvien biežāk medijos un sociālajos tīklos parādās mēģinājumi “iedzelt” prezidentam par viņa izturēšanās un komunikācijas manieri.
Bet atcerēsimies, ka cilvēki pasaulē nav vienādi. Temperamenti ir dažādi, cilvēki atšķiras viens no otra pēc rakstura iezīmēm un uzvedības. Tāpēc milzīga daļa uz prezidenta pusi virzīto pārmetumu ir pilnīgi lieki vai pat muļķīgi.
Arī pārmetumi Valsts prezidentam par to, ka Putina uzaicinājums ierasties Latvijā joprojām ir spēkā, liecina par starpvalstu attiecību un elementāras diplomātijas izpratnes trūkumu.
Jebkuram domājošam indivīdam ir skaidrs, ka nepieciešams saglabāt kaimiņvalstu sadarbību. Pat Zviedrijas ārlietu ministrs uzskata, ka Baltijas valstīm nav jāuztraucas par tiešiem draudiem, un uzsver, ka noteikti neatbalstītu diplomātisko saišu saraušanu ar Krieviju.
Taču acīmredzot viedokļi par Valsts prezidenta lēmumiem un rīcību atšķiras. Un, kā jau bieži vien tas notiek, sabiedrība un mediji par patiesības nesējiem uzskata skaļākos bļāvējus. Bet Valsts prezidentam ir taču arī ne mazums atbalstītāju, vai ne?
Organizēsimies vienotā, savstarpēji koordinētā un aktīvā kustībā, lai sabiedrība un mediji sadzirdētu arī mūsu balsi, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš ir vīrs ar taisnu stāju, pats savu galvu uz pleciem, kurš neatsaucas katram skribenta vai ārzemju vietvalža svilpienam.
Mums beidzot ir Valsts prezidents, kurš pats domā un dara. Izteiksim Andrim Bērziņam atbalstu. Rakstiet: [email protected] un pastāstiet, kāpēc arī Jūs vēlaties atbalstīt Andri Bērziņu. Visus atbalsta vārdus nogādāsim Valsts prezidenta kancelejā.
Droši varat šo vēstuli arī pārsūtīt tālāk saviem draugiem un paziņām.
* Ināra Laizāne, Raivis Krūmiņš, Jana Tomsone, Inga Ločmele, Jānis Akurāters, Uldis Sils, Viktors Kalniņš, Iveta Balode un daudzi citi
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
