Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju
Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre22.02.2017.
Komentāri (14)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
aija
01.04.2017. 05:37Pensijām sociālajā budžetā mēs maksājam 30% no kopējiem 35 %. Bet aprēķinot pensijas šī summa sarūk uz 20%, tas ir koeficients 0,2. Tā kā mēs pensionāri, kuru tiešām godīgi maksājām visus nodokļus tiekam apkrāpti pēc pilnas programmas. Kāpēc 2016 gadā aprēķinātās pensijas ir tik mazas? Iepriekšējos gados vēl katru gadu tika pielietoti koeficienti no 0,9- 1,35. Kas tā par loteriju, ka pensiju apmērs atkarībā no pensionēšanās gada atsķiras par 100-300 eiro pie vienāda stāža un līdzīgām iemaksām. Rosinātu atdalīt sociālo ( pensiju) budžetu no valsts budžeta un uzticēt to pārvaldīt kompetentām ārvalstu kompānijām.
Mija
09.03.2017. 09:56Uz to Finanšu ministrija ir aša -samudžināt galvu tautai par sociālo budžetu.Kaut kur jau lasīju ka viens gudrais"ierosina pensiju fondu izmantot ceļu remontēšanai. Nu ja -savus vecīšus sēdinām uz ragaviņām un uz mežu prom.Jā ,ministre pūš vienā stabulītē ar koalīcijas biedriem. Un kā tad ar Lembergu ministre-varbūt paskaidrosiet vienkāršā valodā - Lembergam noslēgti līdzekļi sakarā ar smago krimināllietu, tad nu spiež no bagātas Latvijas valdības un šī muļķe dod arī, ņem mafiozi, ņem -tikai atstāj mūs dzīvus. Muļķu zemē kā jau muļķu zemē.
:)
25.02.2017. 07:05»
Hermanis
Adbilde ir diezgan izsmeļoša, cilvēkam kurš nav saistīts ar valsts pārvaldi, pārdomu ierosinoša. Prognozes pamatā ir pieņēmumu forma, kas pats par sevi finanšu prognozēs ir raksturīgi. Pieņēmumi tiek balstīti uz REĀLIEM pašreizējiem notikumiem. Jautājumi: Cik patiesi ir izejošie (statistikas) dati par...
ja izejas dati būtu patiesi, tad tie būtu pievienoti rakstam... :)
zzs greizais spogulis
24.02.2017. 06:02»
Iedomu spogulis
Reptīļa Jāņa Reira vietā politiķi citās valstīs melni un maziņi būtu pametuši savu posteni, bet šis rullē mazohismu pret tautu tālāk. Laikam jau tad viņam ir stiprs atbalsts tajā koalīcijā
Žurkoīdās dubultvārda nesējas vietā bandinieki politiskos amatos citās valstīs melni un maziņi būtu pametuši posteni, bet šī atkritumu hūtes aizsegā rullē savu bulšitu. Laikam jau tad viņai stiprs atbalsts tajā koalīķijā.
Poh.Jānis
24.02.2017. 05:51»
Vo
Uz ko balstās prognoze, ka pensiju izdevumu un bezdarbnieku pabalstiem vajadzīgo izdevumu īpatsvars IKP samazināsies? Uz to, ka pensionāri apmirs, bet tie kam nav darba aizbēgs no valsts
Kāda atbilde, visdrīzāk copy-paste no finanšu ministrijas kārtējā budžeta gatavošanas papīŗiem kopā ar kaut kādiem fragmentiem no kādas ilgtermiņa makroekonomiskās prognozes, kādas finanšu ministrija gatavo kilogramiem.
Ja runā pēc būtības, viss tass ir fufelis. Tu uzmodelē kautkādas līknes, ievadi kaut kādus pieņēmumus, un izskaties nenormaļai gudrs un profesionāls.
Bet tas viss ir totāļs bleķis. Piemēram :Valsts pensiju izdevumu īpatsvars IKP samazināsies no 7,7% no IKP 2013.gadā līdz 4,6% no IKP 2060.gadā. Tas ir TOTĀLS BULLIS kaut vai tikai tādēļ, ka pat apēdot visas halucinogēnās sēnes uz planētas, cilvēkam nevar būt pat aptuvens priekšstats, kāds būs IKP 2060 gadā.
Tā ka, ministres kundze, beidziet mums, lauciniekiem, karināt makaronus uz ausīm. Jūsu PR reālas fiskālās politikas vietā ir taisnākais ceļš sienā.
Iedomu spogulis
24.02.2017. 05:41Reptīļa Jāņa Reira vietā politiķi citās valstīs melni un maziņi būtu pametuši savu posteni, bet šis rullē mazohismu pret tautu tālāk. Laikam jau tad viņam ir stiprs atbalsts tajā koalīcijā.
:))
24.02.2017. 04:47hm, sanāk ka viens no valdības ministriem tagad melo - vai nu FM, kas saka ka viss ok, vai nu LM - kas saka, ka "vse propalo"!... :))
Atrisinājumu lūdzu!
Hermanis
24.02.2017. 04:11Adbilde ir diezgan izsmeļoša, cilvēkam kurš nav saistīts ar valsts pārvaldi, pārdomu ierosinoša. Prognozes pamatā ir pieņēmumu forma, kas pats par sevi finanšu prognozēs ir raksturīgi. Pieņēmumi tiek balstīti uz REĀLIEM pašreizējiem notikumiem. Jautājumi: Cik patiesi ir izejošie (statistikas) dati par notiekošo pašreiz, uz kuru pamata tiek balstīti pieņēmumi, un kas viņus sagatavo (šos patiesos esošos datus)?
Vo
24.02.2017. 01:24Uz ko balstās prognoze, ka pensiju izdevumu un bezdarbnieku pabalstiem vajadzīgo izdevumu īpatsvars IKP samazināsies? Uz to, ka pensionāri apmirs, bet tie kam nav darba aizbēgs no valsts?
Nu bet vismaz kaut kāda atbilde. Izskatās, ka citas ministrijas pat tādu atbildi negrib sniegt.
baklažānu šļura
23.02.2017. 16:58Latviešu valodā tādām grūti atrast īsto apzīmējumu. Šo zzs izcilnieci LV var pielīdzināt vēl tikai vienotības talantīgākajām pārstāvēm, viņķelienei, ābolienei, čigānienei un kalnienei
Mudaks Jānis Reirs
23.02.2017. 15:43Pa kluso jau pagājušā gadā pieņēma likumu, kas saīsina slimības lapu apmaksas periodu no nākošā gada. Lai dzīvo Jānis Reirs, visu laiku sliktākais Latvijas labklājības ministrs!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
