Atbilde uz PIETIEK rakstu par Liepājas luksoforiem
Aigars Štāls, SIA Komunālā pārvalde sabiedrisko attiecību speciālists24.08.2013.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Liepājas pašvaldības SIA Komunālā pārvalde sagatavojusi atbildi uz Pietiek neseno publikāciju "Liepājas pašvaldība jau pusotru gadu ignorē brīdinājumus par luksoforiem, kas vilina nāvē".
1. Ceļu satiksmes noteikumos sadaļā „Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas” atrodam šādu noteikumu: „113. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.”
Tas nozīmē, ka redzes invalīdiem, arī tajos gadījumos, ja uz ceļiem/ielām nav veikti risinājumi vides pieejamības uzlabošanā vai, ja viņš pārvietojas bez pavadoņa, ir iespējams šķērsot brauktuvi jebkurā vietā. Ikviena autovadītāja pienākums ir dot šim cilvēkam ceļu! Redzes invalīdam nav obligāti jāizmanto labiekārtota gājēju pāreja.
2. Pašvaldība 2009. gadā ir pieņēmusi Rīcības programmu vides pieejamības nodrošināšanai Liepājā (Universālais dizains) – Pastāvīgās pilsētas attīstības komitejas 2009. gada 4. jūnija lēmums „Par vides pieejamības standartu „Pilsēta visiem””, ar kuru apstiprināta minētā programma (skat. http://www.liepaja.lv/upload/attistibas_planosana/pamatnostdn_vides_pieejam _1jun2009.pdf).
Šajā plānošanas dokumentā ir noteikti tie virzieni/sektori, kuros pašvaldība apņemas veikt uzlabojumus, lai Liepāja ilgtermiņā kļūtu pieejamāka jebkuram cilvēkam jebkurā dzīves situācijā.
Pašvaldība, veicot tehnisko projektu izstrādi, jaunu objektu būvniecību, esošo rekonstrukciju vai labiekārtošanu, jau plānošanas stadijā (izsniedzot arhitektūras vai inženieru plānošanas uzdevumu un nosakot tehniskās prasības) cenšas paredzēt visus nepieciešamos pasākumus vides pieejamības nodrošināšanā.
Citiem vārdiem, veicot būtiskus pilsētas infrastruktūras uzlabojumus, kas pēdējos gados bija iespējams, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, visos objektos ir/tiek veikta ceļa zīmju, apgaismes stabu, norāžu marķēšana kontrastējošā krāsā; atkarībā no pieejamā finansējuma luksofori tiek aprīkoti ar skaņas signālu un papildus, ja nepieciešams, arī ar taktilām norādēm; uz ietvēm tiek nodrošināts atšķirīgs reljefa segums, iebūvētas vadlīnijas un brīdinošās „pumpas”; notiek ietvju līmeņa maiņa, kur tas nepieciešams; arī ietvju (nobrauktuvju) veidošana vienā līmenī krustojumos, gājēju pārejās, lai tās būtu piemērotas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
3. Veicot būvdarbus, būvuzņēmēji, būvuzraugi un citas iesaistītās puses atbilstoši būvniecības nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, pirmkārt, vadās pēc akceptētā tehniskā projekta, kā arī spēkā esošajiem standartiem un citiem normatīvajiem aktiem.
Attēlos, kuri ir pievienoti Volts – 1 vēstulei, ir redzami piemēri ar it kā nepilnīgi izbūvētajiem luksoforu objektiem Brīvības ielā. Informējam, ka projekta „Brīvības ielas rekonstrukcija Liepājā” ietvaros uzstādītie luksoforu objekti (kopumā četri komplekti) ir izbūvēti atbilstoši akceptētajam tehniskajam projektam un normatīvajiem aktiem. Objekts pirms nodošanas ekspluatācijā saņēmis visus normatīvajos aktos noteiktos, t.sk., VAS Latvijas valsts ceļi atzinumus un 2011. gada novembrī bez jebkādiem aizrādījumiem nodots ekspluatācijā.
4. Pie Brīvības ielas luksoforiem atbilstoši akceptētajam tehniskajam projektam ir uzstādīti akustisko signālu paneļi. To funkcija ir brīdināt gājējus/velosipēdistus par gaismas signāla maiņu luksoforā un šiem akustisko signālu paneļiem (saskaņā ar tehnisko projektu!) nebija paredzēts nodrošināt gājēju/velosipēdistu piekļuvi.
Pietiek rakstā atspoguļoti Volts - 1 iebildumi par luksoforu papildelementu – skaņas un taktilo zīmju paneļu/pogu – izvietojumu uz luksofora statņa. Valsts standarta punkti, uz kuriem dotas Volts - 1 atsauces pie pievienotajām bildēm, precīzi nereglamentē šo elementu novietojumu, bet gan runā tikai par luksofora statņa attālumu no brauktuves, kas ir ievērots, veicot būvdarbus. Diemžēl drīz pēc objekta nodošanas ekspluatācijā atklājās, ka projektā ietvertie un normatīviem atbilstošie luksoforu izbūves risinājumi neļauj pilnībā sasniegt vides pieejamības mērķus, piemēram, atklājās, ka taktilais panelis tur, kur tas pierīkots luksofora statnim, nav rokas stiepiena attālumā no izbūvētās ietves.
5. Par šiem jautājumiem un citām nepilnībām, kas saistībā ar vides pieejamības jautājumiem atklājušās arī citu ielu rekonstrukciju gaitā (runa nav tikai par luksoforiem) patstāvīgi noris dialogs ar Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem, kuri ir eksperti un nepārprotami galvenā ieinteresētā puse vides pieejamības jautājumos.
Attiecībā uz Brīvības ielas aprakstītajām nepilnībām, šobrīd kopīgi ar Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem tiek apspriesti priekšlikumi uzlabojumiem, lai novērstu atklātās nepilnības, piemēram, paplašinot gājēju ietves daļu pie luksoforu statņiem.
Liepājas pašvaldības līdzšinējā pieredze, risinot vides pieejamības jautājumus, kas ir jauna un sarežģīta tēma mūsu valstī, un kurā visas iesaistītās puses visu laiku mācās, liecina, ka labāks rezultāts sasniedzams, ja ieteikumi un konstruktīva kritika tiek izteikta projektu īstenošanas gaitā nevis pēc objektu nodošanas ekspluatācijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
