Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātais prokurora kungs! Pateicos par Jūsu uzdotajiem lakoniskajiem un kompetentajiem jautājumiem, kurus esat sagatavojis saistībā ar manu ziņojumu Ingunas Sudrabas vadītajai Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Centīšos uz tiem atbildēt, cik nu izsmeļoši protu, un vienlaikus izsaku gatavību atbildēt arī uz turpmākiem jautājumiem, ja tādi radīsies Jums vai Jūsu kolēģiem.

Jautājums. Vai ir kāds vispārpieņemts skaidrojums jēdzienam „viltus ziņa”? Ja jā, kāds ir šis skaidrojums?

Atbilde. Analizējot preses izstrādājumā „Ir” publicētās t.s. „Rīdzenes sarunas”, es piegāju šiem tekstiem pēc paša vienkāršākā principa: vai publicētie plāni un izteikumi, kas it kā tiek piedēvēti uzņēmējiem vai politiķiem, ir vai nav notikuši reālajā dzīvē? Jā vai nē? 0 vai 1?

Piemēram: 2010. – 2015. gadā ir notikusi A/S airBaltic privatizācija vai nē? Vai ZZS politiķis Uldis Augulis ir vai nav kļuvis par tieslietu ministru? Vai Dūklavs ir ticis izvirzīts par prezidentu, bet Mārtiņš Bondars – par premjerministru? Tas ir acīmredzamākais veids, lai pārliecinātos, par ko uzskatāmas „Rīdzenes sarunas”: vai informācija izrādās patiesa vai nepatiesa katrā no publicējuma epizodēm.

No šādas analīzes izriet, ka 79,49% no „Rīdzenes sarunu” apjoma satur nepatiesus, dzīvē nekad nepiepildījušos izteikumus un pļāpājumus, kas daudzviet izrādījušies diametrāli nepatiesi (t.i., tiešā pretrunā ar valstī reāli notiekošo). Tikai atlikusī aptuveni viena piektdaļa ir kaut kādā mērā piepildījusies.

Apzīmējumu „viltus ziņas” (angliski – fake news vai false news, kas latviski abos gadījumos tulkojamas kā viltus ziņas) es lietoju vispārpieņemtajā nozīmē, kā tas izlasāms Wikipēdijā:

„Fake news is a type of yellow journalism or propaganda that consists of deliberate misinformation or hoaxes spread via traditional print and broadcast news media or online social media. Fake news is written and published with the intent to mislead in order to damage an agency, entity, or person, and/or gain financially or politically, often with sensationalist, exaggerated, or patently false headlines that grab attention. Intentionally misleading and deceptive fake news is different from obvious satire or parody.”

(„Viltus ziņas ir dzeltenās žurnālistikas vai propagandas paveids, kas sastāv no tīšuprāt nepatiesas informācijas vai safabricējumiem, kas izplatās ar tradicionālajiem drukātajiem, raidošajiem vai interneta medijiem un sociālajiem tīkliem. Viltus ziņas tiek sacerētas un publiskotas ar nolūku nodarīt postu iestādei, institūcijai, juridiskai vai fiziskai personai, un/vai iegūt politiskus vai finansiālus labumus, bieži vien to darot ar sensacionālu, pārspīlētu vai apzināti nepatiesu virsrakstu palīdzību, kas sagrābj uzmanību. Apzināti nepatiesas un tīšuprāt maldinošas viltus ziņas ir jānošķir no satīras un parodijas.”)

Jautājums. Vai šajā vispārpieņemtajā nozīmē Jūs jēdzienu „viltus ziņa” lietojāt arī ziņojumā, kas adresēts Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai? Ja lietojāt šo jēdzienu citā nozīmē, kādā nozīmē lietojāt?

Atbilde. Jums ir taisnība: sagatavojot ziņojumu iesniegšanai Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, es šo apzīmējumu lietoju vistiešākajā nozīmē. Veiktā analīze, kas ietverta ziņojumā, lai arī ir apjomīga patērētā laika ziņā, saturiskā ziņā izvērtās visai vienkārša (ir vai nav noticis reālajā pasaulē tas, kas sadrukāts „Rīdzenes sarunās”?), līdz ar to nebija vajadzīgs paplašināt šo definīciju. 

Protams, tikpat labi šos konstatētos nepatiesos 79,49 procentus no „Rīdzenes sarunu” satura varētu noraksturot kā „sviestu” vai „marazmu”, bet tehniskais termins šajā gadījumā ir „viltus ziņas”.

Jautājums. Vai reāli notikušu un precīzi atreferētu sarunu saturs kā tāds ir „viltus ziņa” atbilstoši vispārpieņemtai jēdziena „viltus ziņa” nozīmei?

Atbilde. Kaut kur „pa kaktiem” saklausītu runu vai tenku atstāstījums, pēc ziņu jēdziena definīcijas (ziņas ir informācija par NOTIKUMIEM), vispār nevar būt ziņas (vai ziņu satura elements).

Par ziņām „Rīdzenes sarunās” lasāmie dialogu gabali varētu kļūt tikai tad, ja šie dialogi kaut kad vēlāk būtu piepildījušies dzīvē. Piemēram, ja Augulis būtu kļuvis par tieslietu ministru, Dūklavs – par prezidentu, bet Bondars – par premjeru. Bet, tā kā šie politiskie pārspriedumi nekad dzīvē nav piepildījušies (minētie vīri sekmīgi kandidējuši uz citiem amatiem – bet tikai ne uz IR aprakstītajiem: uz „Rīdzenes sarunās” pieminētajiem amatiem viņi nav tikuši pat nominēti!), tad iznākumā šie konkrētie fragmenti ir atzīstami par viltus ziņām.

Savukārt par viltus ziņām NAV atzīstams, piemēram, fragments, kurā Šlesers plāno virzīt Lattelecom un LMT apvienošanu, lai divus izcili vērtīgus valsts uzņēmumus atdotu skandināviem iztukšošanai. Es ļoti ceru, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisija pieņems rezolūciju šī procesa apturēšanai. Citādi cerēsim, ka nenonāks tik tālu, ka procesu analizēt nāksies jau Ģenerālprokuratūrai!

Ikviens jaunais žurnālists savā pirmajā darba nedēļā iemācās pamatprincipu: ja redakcijā tiek saņemta svaiga, līdz šim nezināma informācija (neatkarīgi no tā, ir šī informācija šokējoša vai nē), tad ir jāķeras klāt pie tās pārbaudīšanas. Ja soctīklos raksta, ka Bolderājā aizdedzies kārtējais riepu kalns, vai tas tā ir? Ja steidzīgs zvanītājs uz redakciju saka: KNAB atkal krata Jūrmalas domi, vai tā arī šoreiz izrādīsies taisnība? Ja dokumenti liecina, ka no Ventspils kriminālprocesos arestētajām akciju sabiedrībām Ventbunkers, VTO, Kālija Parks jau kuro gadu turpinās naudas izpumpēšana, kamēr procesu pārraugošais tiesnesis atsakās vispār izskatīt šos dokumentus, vai konkrētie, svaigi iegūtie dokumenti liecina patiesību? Tāpēc, lai nemaldinātu lasītājus/skatītājus/klausītājus, informācijas (faktu) pārbaude jāveic ir obligāti! VIENMĒR!

„Rīdzenes sarunu” gadījumā, cik var saprast, IR saņēma (labticīgi pieņemsim, ka ne paši sarakstīja) teksta blāķi, kurā esošie izteikumi tiek piedēvēti dažādiem politiķiem, uzņēmējiem, ierēdņiem utt. Tā vietā, lai pārbaudītu, cik un kas no šiem tekstiem ir piepildījies realitātē, ir sadrukātas klajas, dzīvē nekad nepiepildījušās nepatiesības, kas lielākoties ir pretrunā ar valstī reāli notikušajiem faktiem.

„Rīdzenes sarunu” publikāciju varētu salīdzināt ar to, ka kāds pilnā nopietnībā ik nedēļu drukātu žurnālu ar „atmaskojošiem faktiem” par to, kā Hitleram 1945. gadā esot izdevies uzvarēt Otrajā Pasaules karā, un kā pamatojumu uzrādītu anonīmu, neidentificētu sekretāru pārrakstījumus no 1942. gadā it kā notikušām sarunām Hitlera un Gēringa starpā, kur abi prāto, cik labi gan būtu uzvarēt karā un sagrābt Eiropu, un uz šo pļāpu „pamata” uzskatītu, ka tieši tā ir arī noticis – pie kam tēlotu svētu sašutumu, ja citi aizrādītu uz šādu acīmredzamu aplamību.

Jautājums. Vai Jūsu ziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijai aptver visus faktus, kas atrodami „Rīdzenes sarunu” citātos, kas publicēti žurnālā IR? Ja nē, pēc kāda principa Jūs atlasījāt sarunu fragmentus, kas analizēti Jūsu ziņojumā?

Atbilde. Pārbaudīšanai ar patiesu faktu mērauklu ņemti tikai tie teksta fragmenti, kas satur verificējamus faktus, nevis viedokļus un privātus izteikumus.

Piemērs: Ēriks Stendzenieks saka – vicemērs Andris Ameriks esot mazāk redzams publiski nekā Nils Ušakovs un arī turpmāk palikšot Ušakova „ēnā”. Lai arī šim Ērika secinājumam, visticamāk, lielākā daļa no mums varētu piekrist, tas tomēr ir vienas fiziskas personas viedoklis par citām fiziskām personām, tālab tas ierindojams viedokļu starpā. Un viedokļi, kā zināms, nav verificējami pēc būtības, jo tie ir tikai viedokļi.

Turpretī viltus ziņa par to, ka Lembergs esot plānojis privatizēt airBaltic, ir pārbaudāma visai vienkārši: ne tikai Lembergs nav privatizējis airBaltic – aprakstītajā periodā noritēja diametrāli pretējais process: noritēja vardarbīga airBaltic daļu nacionalizācija! Turklāt Pietiek.com pat spēja publicēt „uzņēmēja” E. Ziediņa vaļsirdīgo atzīšanos par piederību organizētai noziedzīgai grupai, kas konkrētu maksātnespējas administratoru vadībā līdzdarbojās šajā prettiesiskajā kapitāldaļu atņemšanā. Tātad nevar teikt, ka airBaltic lietā detaļas bija noslēpums. Tieši pretēji: tā bija publiski pieejama informācija jau gadiem ilgi!

Līdzīgā veidā es visa sava ziņojuma garumā analizēju, kurā brīdī „Rīdzenes sarunas” ir viltus ziņas un kur nav.

Analizēšanai ir ticis ņemts „Ir” t.s. „speciālizlaidums” ar vāka virsrakstu „Ko oligarhi tev nestāsta”, jo tajā ir apkopoti visi iepriekšējos IR numuros publicētie „Rīdzenes sarunu” fragmenti kopā ar dialogu izvērsumiem un nebeidzamiem komentāriem, viedokļiem, ar kuriem tiek mēģināts radīt iespaidu par „pamatojumu” viltus ziņu publicēšanai. Līdz ar to manis veiktajai analīzei vieni un tie paši fragmenti nav pakļauti divreiz, kā rezultātā viltus ziņu un īstu notikumu procentuālajā aprēķinā teksti nav tikuši pieskaitīti divas (vai vēl vairākas) reizes.

Jautājums. Precizējiet, lūdzu, kā iegūti secinājumu daļā norādītie skaitļi, kas atspoguļoti tālāk minētajā citātā no Jūsu ziņojuma: „Piepildījusies tā informācija, kas publicēta žurnālā pavisam kopā 660 rindu garumā. Tikmēr faktiski Latvijā pretējais noticis tam, kas žurnālā sarakstīts 3123 rindiņās. Slēdziens ir viennozīmīgs: „Rīdzenes sarunu” publikācija par 79,49% ir viltus ziņas (fake news), un šīs publikācijas saturs tikai par 20,51% sakrīt ar notikumiem reālajā Latvijā”?

Atbilde. Jā, šajā vietā man tiešām jāprecizē: šie skaitļi attiecas uz tām žurnāla izstrādājuma slejām, rindām un rindkopām, kurās aprakstītais ir verificējams (t.i., pārbaudāms ar atbilstību faktiem), savukārt tos rakstus, rindkopas un slejas, kur publicēti dažādu personu viedokļi un skaidrojumi, pārbaudīt nav obligāti, jo (kā jau minēts iepriekš) viedokļi nav verificējami: katram ir tiesības uz saviem uzskatiem, kā arī tos brīvi paust, lai cik margināli un „sviestaini” tie nebūtu. Viedokļu izpaudumi šajā aprēķinā tātad nav ieskaitīti, tikai faktu pārbaude, jo pārspriest viedoklīšus, pie kam, ja tie komentē acīmredzami nepatiesu, nepiepildījušos informāciju – tas nav ne mūsu nozares arodbiedrības, ne Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums.

Starp citu, es tikai priecātos, ja citi speciālisti analizētu „Rīdzenes sarunu” publicējumus pēc savas metodikas un attiecībā uz citiem aspektiem. Ikviens šāds slēdziens un ziņojums, kas tapis un var tapt, arī uzskatāms par attiecīgā speciālista viedokļu un secinājumu apkopojumu. Vienlaikus, redzot vispārējo bļaušanu (kas izceļas jo skaļāka, jo racionālāk speciālisti mēģina pieiet šīm te „Rīdzenes sarunām”), mēs varam prognozēt, ka daudzi citi ziņojumi diez vai būs gaidāmi… Arī es, redzot reakciju uz savu ziņojumu, otrreiz padomātu, pirms tādu sastādītu un iesniegtu Parlamentārās izmeklēšanas komisijai (pie kam darot to brīvprātīgi, bez atlīdzības, uz sabiedriskiem pamatiem)!

Viltus ziņu kopējo iespaidu pastiprina tas, ka publicējuma autori, dialogiem pievienojot savus komentārus un papildinājumus, intervijas ar dažādiem personāžiem utt., bieži vien izvēlējušies to darīt tādos veidos, ka viltus ziņu iespaids no šiem papildinājumiem tikai pastiprinājies.

Piemēram: aprakstot realitātē nekad nenotikušus ZZS mēģinājumus it kā ņemt koalīcijā Saskaņu, mēs „Rīdzenes sarunu” komentāros neatrodam patiesību par Dombrovska, Straujumas un Kučinska kabinetu izveidi (tātad faktu, ka ZZS pēc „Rīdzenes sarunu” fiksēšanas reāli strādā koalīcijā ne vien ar Vienotību, bet arī ar Nacionālo Apvienību, kura tā kā būtu Saskaņas pretstats!); vēl trakāk – garus un plašus komentārus pauž Valdis Zatlers: vienīgais labējais politiķis, kura vadītā Reformu partija bija tā, kura paziņoja: „Mūsu apņemšanos ņemt Saskaņu valdībā varēs izjaukt vienīgi ar tankiem!”

Cits gadījums – pilnā nopietnībā tiek drukāts izteikums: „Jaunups jau grib ievilkt Saskaņu valdībā, un Lembergs domā paņemt Rīgu.” Tas nekas, ka Edgars Jaunups vienmēr ir bijis redzams, aktīvs biedrs tādās partijās, kas vēlēšanās sekmīgi cīnās pret Saskaņu, savukārt Lembergs ne reizi nav pat mēģinājis startēt ne pašvaldību vēlēšanās Rīgā, ne Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanās.

Vēl viens uzskatāms piemērs: aprakstot nejēdzīgo plānu apvienot Latvijas Radio ar LTV (kurš, pateicoties Nacionālajai Apvienībai, netika īstenots un ir aizgājis vēstures mēslainē), šis plāns nezin kāpēc tiek piedēvēts Šleseram, kaut gan realitātē tas bija „sorosīts” Ainārs Dimants, kurš šo plānu virzīja! Un plānu apturēja Saeima un valdība, uz ko Šleseram un/vai viņa sarunu partneriem varētu būt kāda teorētiska politiskā ietekme.

Nebūt ne mazsvarīgs faktors: viltus ziņu aspektu pastiprina IR redakcijas ievietoti sarunu „fragmenti” Youtube vietnē. NEVIENĀ NO TIEM NAV DZIRDAMAS ŠLESERA, KOZIOLA U.C. „RĪDZENES SARUNU DALĪBNIEKU” BALSIS. Šie „skaņu celiņa fragmenti” ir inscenējumi, pakaļdarinājumi. Viltojumi.

Kā gan šādu „alternatīvo vēsturi” lai citādāk nosauc, ja ne par viltus ziņām? 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...