Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) arī nākamās valdības kodolu vēlētos veidot ar Nacionālo apvienību (NA) – tā pērnā gada nogalē izteicās vairāki ZZS vadošie politiķi. Jāsaka – nav brīnums, jo, laužot tādu tandēmu, izjuktu kārtējā valsts apzagšanas shēma un nezin vēl ar ko tas var beigties. Runa šoreiz ir par sistemātisku krāpnieku un nodokļu parādnieku piesegšanu koģenerācijas staciju un attiecīgi obligātās iepirkumu komponentes (OIK) jomā.

Nabaga “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš, kurš cītīgi pūlas “rakt” zem “Vienotības” ekonomikas ministra Arvila Ašeradena, kura vaina šajā gadījumā ir visai nosacīta… Citur vajag skatīties, Zariņa kungs! Lai gan arī koalīcijā…

Viss sākās 2005.gada vidū, kad Saeima pieņēma Elektroenerģijas tirgus likumu, no kura izriet, ka valstīm ir jāveicina elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Sākās: sākumā mazie HES, vēlāk vēja parki, visbeidzot – koģenerācijas stacijas.

Sistēma nav sarežģīta – valsts no privātiem uzņēmumiem iepērk atjaunojamo energoresursu enerģiju par dubultu tarifu, subsidējot privāto biznesu, bet maksā par to visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem rēķinos ik mēnesi ietvertā obligātā iepirkuma komponente veido ap 30% no rēķina summas. Turklāt rīcības attaisnošanai veikli tiek piesaukta enerģētiskā neatkarība – un nekas, ka lielā daļā gadījumu vienkārši tiek dedzināta no Krievijas iepirktā dabasgāze. Starp citu, no 563 Ekonomikas ministrijas datubāzē iekļautajiem uzņēmumiem koģenerācijā dabasgāzi izmanto vai izmantoja 86 jeb 15%.

Tajā laikā un pat vēl no agrāka laika par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāju bija tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš visus deviņus savas ministrēšanas gadus (2002.-2011.) pārstāvēja ZZS. Gadu pēc tam, kad Vējonis bija sācis darbu VARAM, viņa komandai pievienojās Jurijs Spiridonovs, kurš līdzās Vējonim arī nostrādāja deviņus gadus un uzkalpojās līdz VARAM valsts sekretāra vietniekam (2003.-2012.).

Kā liecina VARAM nolikums, tad ministrijas uzdevumos ietilpst izstrādāt politiku vides aizsardzības jomās, tajā skaitā vides kvalitātes uzlabošanā, dabas resursu saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, klimata politikā, vides investīcijās un citās saistītās jomās, kas skar arī atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Šodien gan VARAM kūrē Nacionālā apvienība ar Kasparu Gerhardu priekšgalā, kas varētu likties maznozīmīgs fakts, tomēr tā nav, jo, pirmkārt, tieši Gerhards no 2007. līdz 2009.gadam bija ekonomikas ministrs un tieši viņš bija tas, kura laikā izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi (Nr.503 un Nr.221), uz kuru pamata Ekonomikas ministrija dala atļaujas elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros un koģenerācijā.

Tie ir tie nepilnīgie noteikumi, kuri ļauj būt nosacīti legālām tādām shēmām, kādas mēs pērnā gada beigām redzējām TV sižetā. Starp citu, notikumi Nr.221, uz kuriem faktiski būs balstīts viss, ko tālāk varēs izlasīt, ir pieņemti divas dienas, pirms Gerhards atstāja ekonomikas ministra amatu.

Pirmās atļaujas ražot elektroenerģiju koģenerācijā sāka dalīt 2009.gadā, ar ko veiksmīgi tika galā Artis Kampars no “Vienotības”, trīs gadu laikā izdalot 224 atļaujas, bet pēc viņa atnāca Daniels Pavļuts, kurš izrādījās vēl ražīgāks, jo viņš viena gada laikā spēja izdalīt 339 atļaujas, no kurām trešo daļu (pēdējās 112) izsniedza jau pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu atļauju izsniegšanu apturēt.

Čaklais Pavļuts gan toreiz intervijās apgalvoja, ka ir izbrīnīts par to, ka valdības lēmums ticis ignorēts, un sāka meklēt vainīgo ierēdni. Nav zināms, vai atrada, tomēr izskatās, ka tieši palīdzēt vainīgo meklēšanā uz Ekonomikas ministriju atnāca jau minētais Jurijs Spiridonovs, kurš no Nacionālās apvienības kontrolētās VARAM bija atnācis uz Ekonomikas ministriju strādāt augstajā valsts sekretāra vietnieka amatā.

Vēl pēc gada Spiridonovam ministrijā par priekšnieci pievienojās ZZS uzlecošā zvaigzne, Saeimas deputāte un lielmeistare Dana Reizniece – Ozola, kura darbu Ekonomikas ministrijā sāka 2014.gada 5.novembrī. Tikmēr VARAM, īslaicīgi zaudējot pārvaldību (no 2011.gada beigām līdz 2013.gada beigām VARAM vadīja veiksmīgi vidusskolu absolvējušais Zatlera partijas biedrs Edmunds Sprūdžs), atgriezās Nacionālā apvienība. Un līdz ar Danas Reiznieces – Ozolas stāšanos amatā 5.novembrī tieši tajā pašā laikā par VARAM priekšnieku atkal kļuva Kaspars Gerhards.

Uz to brīdi jau bija pagājuši pieci gadi kopš pirmo atļauju izsniegšanas, stacijām jau bija jāstrādā uz pilnu jaudu, un, kā paredzēja Eiropas Direktīva, – 2014.gadā Latvijā elektroenerģijas patēriņam, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, bija jābūt 51,09% no kopējā patēriņa apjoma. Bet nekā – Latvija ne tikai nesasniedza minēto rādītāju, bet no visām 563 atļaujām 351 jeb 62% jau bija atcelti!

Papētot šo elektrības ražotāju reģistru, redzams, ka atļauju atcelšana un nodokļu uzņēmumu nodokļu parādi nav bijis šķērslis, lai pamēģinātu vēlreiz – uzņēmumos nereti figurē vienas un tās pašas amatpersonas. Vēlāk (datu bāze atjaunota pērnā gada vidū) atcelta vēl 51 atļauja, un, cik reāli atļauju ir šodien, īsti nav zināms. Izskatās, ka aptuveni simt.

Netiekot skaidrībā ar šo ministriju un situāciju ar koģenerācijas stacijām, Dana Reizniece – Ozola emigrēja uz labāku vietu – Finanšu ministriju. Un emigrēja nevis viena, bet kopā ar jau pieminēto Juriju Spiridonovu, kurš kļuva par finanšu ministres padomnieku.

Interesanti būtu uzzināt, kādus tieši padomus viņš sniedz ministrei, taču no malas ir redzams, ka pa abiem viņi labi tiek galā ar caurkritušo koģenerācijas staciju uzņēmumu, kuri pie viena ir lieli nodokļu parādnieki, piesegšanu.

Galu galā, piemēram, uzkrāt nodokļu parādu virs tūkstoša eiro ir visai sarežģīti, jo standarta situācijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk izdarīt spiedienu jau pie 300 eiro parāda. Taču no 402 uzņēmumiem, kuriem atļaujas jau ir anulētas, 56 uzņēmumiem tas ir izdevies. Un šie uzņēmumi, kuriem valsts un caur OIK solīja un deva atbalstu, nodokļu parādos valstij palika parādā vairāk nekā 2 miljonus eiro.

Vai nodokļu parādu, t.i., valstij nesamaksāto naudu var uzskatīt par peļņu? Uzskatu, ka jā. Un nekas – pavisam nesen VID taču rosināja neatgūstamos parādus vienkārši norakstīt. Turklāt šajā rakstā nav iekļautas summas, kas varētu būt reāli izmaksātas šiem uzņēmumiem par nesaražotu enerģiju – tā diemžēl nav publiska informācija.

Īpašu labvēlību no Reiznieces-Ozolas pakļautībā esošā VID bauda kāds Mārtiņš Atvars, kura vadītie divi uzņēmumi (“Rosība ZSM” un “Auto Alianse” - neskatoties uz nosaukumiem, tiem bija atļaujas ražot elektroenerģiju koģenerācijā) vien valstij ir parādā 861 tūkstoti eiro – teju tikpat daudz, cik pārējie 54 koģenerācijas staciju īpašnieki kopā.

Šoreiz uzmanības centrā gan būs septiņi uzņēmumi, kuru pārkāpumus mums visiem atklāja TV raidījums: «E Seda», «E Strenči», «Elektro Rīdzene», M Parks», «Tektus», «Briedis būve» un pats galvenais — bēdīgi slavenā uzņēmēja Māra Martinsona ģimenei piederošais «Rīgas Enerģija».

Papētot nedaudz dziļāk, atklājas, ka jau minētie uzņēmumi varētu būt ne tikai savstarpēji saistīti, bet to skaits patiesībā varētu ir vismaz 26 (skat.shēmu). Šiem uzņēmumiem kopumā bija izsniegtas 47 atļaujas – tas nozīmē, ka bija jābūt uzbūvētām 47 koģenerācijas stacijām. Taču saskaņā ar EM datubāzē redzamajām atzīmēm “ražošanu uzsāka” tikai septiņas.

Fakts, ka attiecīgajā ailītē ir ielikts ķeksītis, ka ir uzsākta ražošana, gan nenozīmē, ka tā patiešām uzsākta – daļa no šīm 7 stacijām kā mēs jau zinām, tur nemaz nav, tā vietā uzlikts konteiners.

Visus šos uzņēmumus vieno valdes locekļi — septiņi cilvēki, kuri kopš 2012. gada (visiem 26 uzņēmumiem atļaujas izsniegtas 2012.gadā) rotējuši pa visu šo uzņēmumu valdēm, daloties “pieredzē un zināšanās”. Rodas sajūta, ka Latvijā ir vien septiņi cilvēki, kuri kaut ko saprot no koģenerācijas... bet varbūt Latvijā vienkārši ir septiņi cilvēki, kuri zina, kā apmānīt valsti...

Palūkosimies uz dažiem no viņiem.

Valdis Šaplaks ir valdes loceklis Martinsona uzņēmumā «Rīgas Enerģija», kurš it kā ražo enerģiju stacijā, kura nav nodota ekspluatācijā. Taču Šaplaks ir arī valdē šķietami nesaistītā uzņēmumā «BIK Elektro», kuram bija jāuzbūvē divas koģenerācijas stacijas, taču tas nav izdarīts un licences anulētas.

Uzņēmumu reģistrs nerāda, bet mūsdienu internets atceras visu — Šaplaks vēl 2014.gadā Dobelē iedzīvotājus informēja par uzņēmuma «Dobeles EKO» koģenerācijas stacijas ieceri, kur uzstājās kā «Dobeles EKO» pārstāvis, lai gan nav bijis uzņēmuma valdē. Toties valdē toreiz bija cits šī saraksta figurants — Aigars Šubrovskis, par kuru var teikt — kur tik viņš nav bijis.

Savukārt, piemēram, Šaplaka pārstāvētais «BIK Elektro» 2013.gadā bija iekūlies ķezā — TV ziņoja, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde bija iznomājusi zemi diviem uzņēmumiem, kuru valdē arī bija Šubrovskis, uz kuriem šie uzņēmumi varēs būvēt koģenerācijas stacijas. Ar nodomu protokoliem faktiski bija apsolīts vēlāk no šiem uzņēmējiem iepirkt siltumu.

Toreiz Nacionālo apvienību pārstāvošais ministrs Jānis Bordāns izlikās neko nesaprotam un pat atstādināja Ieslodzījumu vietas pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti. Var jau būt, ka Bordāns tik tiešām nezināja, ka Šaplakam ir ietekmīgi paziņas — galu galā Māra Martinsona sieva strādā augstā amatā Tieslietu ministrijā, bet Šaplaks — valdē pie viņas vīra, bet «ģimenes draugi» būtu jāciena.

Aigars Šubrovskis. Acīmredzot nav gluži svešs Valdim Šaplakam. Bet Šubrovskis ir īsts rekordists — viņš šobrīd ir valdē trīs uzņēmumos, kuriem ir licences, bet pirms tam bijis valdē vēl desmit no 26 uzņēmumiem — tā teikt, dalījies pieredzē. Un daļu no tiem šobrīd ar putām uz lūpām aizstāv VARAM, bet par to nedaudz tālāk. Aigars Šubrovskis gan nav bijis «Rīgas enerģijas» valdē, taču vienlaicīgi ar Rolandu Rorbahu bija uzņēmuma «BIK Elektro 2» valdē, kas neizslēdz šo uzņēmumu savstarpējo saikni.

Rolands Rorbahs ir vēl viens top-menedžeris, kurš arīdzan bijis vairāku uzņēmumu valdē, un patiesībā nav bijis «Rīgas Enerģija» vadībā, taču, jauns būdams, neliedz sev sociālo tīklu prieku. Tā karjeras iespēju tīklā LinkedIn viņš neslēpj, ka trīs gadus ir nostrādājis par projektu vadītāju Martinsona uzņēmumā.

Jānis Paeglītis ir unikāls kadrs. Viņa pēdas nepamanīt nav iespējams. Sāksim ar to, ka Paeglītis ir uzdzīves cienītājs — pirms gadiem desmit viņš bija viens no naktskluba Coyote Fly dibinātājiem. Tomēr naktsklubs laikam izrādījās nepietiekami ienesīgs, ka bija jāiet arī atjaunojamo energoresursu jomā. Paeglītis arī strādāja Martinsona «Rīgas enerģijā». Taču viņš ir pabijis arī «Madonas EKO» kopā ar Aigaru Šubrovski un Andi Dābolu. Tāpat viņš bija arī «Dobeles EKO» ar Valdi Šaplaku un Aigaru Šubrovski. Un vēl šur tur.

Taču Paeglīša talants čakarēt valsti nav tikai koģenerācijas stacijās — viņš ir un ir bijis vēl citos ar koģenerāciju nesaistītos uzņēmumos, un visur, kur viņš pabijis, ir palikuši nodokļu parādi. Tā, piemēram, astoņi Paeglīša pārstāvētie uzņēmumi valstij ir parādā 177 110 eiro («Venture Capital», «BG Eksports», «AVC Baltics», «Tūrisma infrastrktūras attīstības fonds», «AP Company», «Leopard SDC», «Dabas atjaunošanas projekts»). Paeglītis un jau iepriekš minētais Šubrovskis iepriekš bijuši valdē kādā citā uzņēmumā, kurš joprojām strādā bez problēmām, un tas ir «Eko NRG». Šobrīd gan «Eko NRG» valdē ir cits figurants — Dmitrijs Artjušins.

Dmitrijs Artjušins plašāk pazīstams ne jau ar minēto «Eko NRG», bet ar uzņēmumu «KSER», kuram tagad mainīts nosaukums. Par «KSER» attiecībām ar Jūrmalas domi pērn kriminālprocesu uzsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Precīzāk — vēl 2016.gadā «KSER» piedāvāja Jūrmalas pilsētai Kauguros piegādāt siltumu no vēl neuzceltas šķeldas koģenerācijas stacijas, kas atņemtu darbu pašas pilsētas tikko uzbūvētajai koģenerācijas stacijai. Un, lai gan toreizējais mērs Gatis Truksnis no ZZS teica, ka viņš neuzstāj, «Jūrmalas siltums» tomēr bija parakstījis tādu nodomu protokolu. Laikrakstā «Jūrmalas ziņas» tā laika «Jūrmalas siltuma» vadītājs Zigurds Starks teica, ka Gatis Truksnis viņu četras reizes aicinājis parakstīt līgumu ar «KSER». Starks gan uzskatīja, ka nav pareizi uzbūvēt pašiem staciju, ņemot 7 miljonu eiro kredītu, bet beigās pirkt siltumu no KSER, un darbu Jūrmalas siltumā pameta.

Citiem figurantiem, kuri aplūkojami shēmā, acīmredzot bija mazāka loma visā procesā, taču viņi ir vienojošie elementi. Piemēram, Armands Zemītis ir sešu uzņēmumu valdē, bija vēl divos. Viens no viņa pārstāvētajiem uzņēmumiem - «Eco Latvis». Bijušais cits šī uzņēmuma valdes loceklis ir Dmitrijs Kurbanovs, kurš ir arī cita uzņēmuma — «Zaļās zemes enerģija» - valdē. «Zaļās zemes enerģija» valstij nodokļos ir parādā 263,7 tūkstošus eiro. Tādu vēl ir vesela virkne.

Vai tas, ka vieni un tie paši cilvēki rotējot ir un bija pārstāvējuši Martinsona uzņēmumus, nozīmē, ka tie visi pieder Martinsonam? Gan jā, gan nē. Īpašniekus var noslēpt, noslēgt līgumus ar citiem cilvēkiem un izmantot vēl virkni citu shēmu, bet valdes locekļu atbildība — paliek. Tieši valdes locekļi ir tie, kas paraksta dokumentus neatkarīgi no tā, vai īpašnieks viņiem tā licis vai paši izdomājuši. Un galu galā, ja šie uzņēmumi nebūtu savstarpēji saistīti, vai tiešām 26 uzņēmumiem būtu jāalgo tieši šie septiņi, mistisku skandālu un nodokļu parādu apvītie septiņi personāži? Droši vien no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju varētu atrast arī citus septiņus.

Nav zināms, vai pēc TV sižeta vēl kādam ir atņemta licence, taču ir pamats domāt, ka nav un nebūs. Pērnā gada 4.decembrī portālā «Ziemeļlatvija» bija publicēts raksts ar nosaukumu «Zaļās enerģijas skandālā iesaistīties uzņēmumi Strenču novadam sola lētāku apkuri». Rakstā tiek aizstāvēti uzņēmumi «E Strenči» un «E Seda», bet reģiona iedzīvotāji tiek biedēti ar nezināmu nākotni un dārgu siltumu. Raksta beigās melns uz balta rakstīts: «Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem».

Valsts par budžeta līdzekļiem aizstāv uzņēmumus, kuri neuzbūvēja koģenerācijas stacijas. Un minētā aģentūra ir VARAM un Nacionālās apvienības pakļautībā. Savukārt pašu aģentūru vada Aigars Undzēns. Kas ir Undzēns? Undzēns ir bijis amatpersona VID un bija spiests «aizrotēt» pēc skandāla ar pārkāpumiem VID. Un šo rotāciju, nevis atlaišanu, atbalstīja finanšu ministrie Danas Reiznieces-Ozolas personā. Nav brīnums, ka arī privātie uzņēmēji ir iemācījušies rotēt savus pakalpiņus — no lielmeistares ir, ko pamācīties.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...