Atklājas iemesls, kāpēc satiksmes ministra un Ventspils brīvostas slepenais seminārs bija jārīko privātā kafejnīcā
Imants Liepiņš26.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī mēneša sākumā Ventspilī noritējušais slepenais seminārs “par ostu pārvaldību” bija jānotur privātā kafejnīcā, jo no brīvostas pārvaldes ēkas nebūtu likumīgi izraidīt ārā “nepareizos” apmeklētājus, ja tādi par semināru uzzinātu un mēģinātu tajā piedalīties vai vismaz noklausīties tajā runāto.
Pats fakts, ka šāda “slēgta sanāksme” 7. augustā noturēta, todien atklājās pavisam nejauši: tūristi pēkšņi nevarēja nopirkt biļetes uz kuģīti ''Hercogs Jēkabs'', jo uz reisiem pulksten 14 vai 18 varot ierasties ''augstie viesi'' un pieprasīt izbraucienu, tāpēc biļetes tūristiem pārdot neesot atļauts — ierasties varot satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Meklējot tālāk, no brīvostas pārvaldē strādājošajiem vietējiem iedzīvotājiem tika noskaidrots, ka Ventspils brīvostas pārvaldē tiešām notiekot seminārs, taču tas esot tik konfidenciāls, ka tā norisei esot izīrētas privātas telpas, kam (iespējams) blakus atrodoties kafejnīca. Taču iedzīvotāji nezināja teikt, tieši kura kafejnīca tā esot, un apskraidīt vairākus desmitus kafejnīcu, kas vasaras sezonā darbojas Ventspilī, nav iespējams.
Ventspils domē savukārt paskaidroja, ka pašvaldības darbinieki zina par šāda semināra norisi, taču pašvaldības pārstāvji nav tikuši tur pielaisti, neraugoties uz faktu, ka puse no Brīvostas pārvaldes lietotajiem nekustamajiem īpašumiem pieder pašvaldībai un to kopējā vērtība patlaban tuvojas 170 miljoniem eiro, pie kam daudzi no tiem ieķīlāti ostas modernizācijas kredītu saņemšanai.
Tagad kļuvis skaidrs iemesls, kāpēc semināru nevarēja noturēt Ventspils brīvostas pārvaldes ēkā, kas atrodas blakus Livonijas ordeņa pilij: izrādās, ka arī brīvostas pārvaldes ēka (attēlā) jau kopš 1994. gada pieder pašvaldībai, kas to pēc neatkarības atjaunošanas savulaik konfiscējusi aizejošajai padomju armijai.
Tātad, ja seminārs būtu noritējis tur, pašvaldības darbinieki vai domes deputāti jebkurā brīdī būtu varējuši iekļūt domes nekustamajā īpašumā, pat ja tajā noritošais seminārs organizēts kā slepens, un pateikt visu, ko viņi domā par šādu rīcību. Līdz ar to organizatori īrējuši privātas telpas, kas neskaitās pašvaldības objekts un līdz ar ko tur varētu nelaist iekšā “nevēlamus” apmeklētājus, ja tādi tomēr sadomātu apmeklēt semināru.
Mediji jau daudzkārt rakstījuši, ka ''ostu pārvaldības reformas'' rezultātā no Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm izslēgti visi vietējo pašvaldību pārstāvji, izjauktas daudzas ilggadējas iniciatīvas un samazināti modernizācijas plāni (tajā skaitā Eiropas līdzekļu piesaiste), kas novedis pie ceturtdaļas kravu apjoma zuduma Rīgā, bet Ventspilī kravu kritums bijis vismaz 41% šī gada pirmajā pusē.
Neraugoties uz katastrofālajiem rezultātiem, kādi fiksēti pašreizējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbības laikā (kravu trūkums ostām novedis pie tā, ka dzelzceļa transports Latvijā pazaudējis jau 50% no visām tranzītkravām salīdzinājumā ar laiku pirms T. Linkaita nākšanas pirms varas), ministrs daudzkārt paudis ciešu apņēmību savu uzsākto ''reformu virzienu'' turpināt un pat pastiprināt.
Pēc tam, kad Pietiek publicēja ziņas par šo dīvaino semināru, satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu, kurā cita starpā rakstīja: “Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā pašlaik ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai [...]. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. Lielo ostu pārveide par kapitālsabiedrībām varētu notikt 2021. gada otrajā pusē,” nepaskaidrojot, kā slēgtas apspriedes noturēšana varētu saskanēt ar patlaban notiekošās sabiedriskās apspriešanas jēgu.
Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde pēc tam rakstīja, ka seminārs bijis nevis “slepens”, bet gan “slēgts”: “Ventspilī ieradās LR satiksmes ministrs un ministrijas pārstāvji, kā arī trīs lielo ostu, SIA Rīgas brīvostas flote un VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvji. Organizēt sapulci Ventspilī bija Ventspils brīvostas pārvaldes iniciatīva, bet tā bija nevis slepena, bet slēgta darba sanāksme, lai klātienē pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar grozījumiem Ostu likumā, kas šobrīd nodoti sabiedriskajai apspriešanai, kā arī diskutētu par aktuālo nozarē.”
Ministrs uz sev rezervēto izbraucienu ar kuģīti tā arī neieradās. Savukārt jau nākamajā dienā pēc semināra brīvostas ierindas darbinieki ieradās pie brīvostas pārvaldnieka, lai spriestu par neuzticības izteikšanu tam:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
