Iesaki rakstu: 
Laikā, kad AS Diena padomes priekšsēdētājs, par vienu no „Šlesera zēniem” dēvētais Jānis Maršāns medijiem meloja, ka jautājums par Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota pieņemšanu kādā koncerna Diena vadošā amatā vai iecelšanu valdē neesot apspriests un neatrodoties dienas kārtībā, viņš jau bija paziņojis tobrīdējam Dienas valdes priekšsēdētājam Normundam Staņēvičam par tā atlaišanu, liecina vairāku avotu Dienā apliecinātais. Kā izrādās, šis ir tikai viens fragments no apjomīgajām intrigām, kas pēdējā laikā valdījušas Dienā un kurā Staņēvičs kritis par upuri.
Kā ziņots, Maršāns samelojās 20. decembrī, kad Pietiek bija pavēstījis, ka nu jau bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Kots tuvākajā laikā stāsies AS Diena vadībā, nomainot ar oligarha Aivara Lemberga ietekmi saistīto Normundu Staņēviču. Uz šiem Maršāna meliem „uzķērās” virkne mediju un to pārstāvju. Savukārt nedēļu vēlāk, 28. decembrī AS Diena par šo nomaiņu paziņoja oficiāli.
Lai gan ir izteikts pieņēmums, ka jautājums par Staņēviča nomaiņu pieņemts līdz galam nezināmo Dienas patieso īpašnieku lokā (visbiežāk tiek minēti „trīs A”) un Maršāns, tāpat kā iepriekš dažādās Aināra Šlesera kontrolētās struktūrās būdams tikai izsūtāmā un izpildītāja lomā, neko par to nav zinājis līdz pēdējam brīdim, Pietiek rīcībā esošā informācija no vairākiem avotiem Dienā liecina, ka Maršāns šajā gadījumā tomēr ticis painformēts laikus un par gaidāmo Staņēvica nomaiņu bijis lietas kursā.
Savukārt Staņēviča nomaiņa notikusi, pateicoties Dienas īpašnieku lēmumam, taču tā pamatā bijuši nevis kādi stratēģiski apsvērumi, bet gan pēdējos mēnešos īpaši asi sazēlušas intrigas Dienas vadības līmenī, kuru rezultātā „trim A” „piegādāti” atsevišķiem valdes locekļiem izdevīga informācija, tostarp arī par Staņēviču.
Pietiek iepriekš jau informēja, ka pēdējās nedēļās ar tranzītbiznesu saistīti avoti bija vērsuši uzmanību – Staņēvičs šoziem vairāk esot aizņemts ar Ventspils darījumu kārtošanu, nevis AS Diena vadīšanu un pēdējās nedēļās esot lidojis uz Londonu, kur ticies ar koncernu Vitol, kas pašlaik kontrolē no Aivara Lemberga ietekmes izslīdējušo AS Ventspils nafta un AS Latvijas Kuģniecība.
Taču, kā apliecina citi avoti Dienā, ļoti iespējams, ka šī informācija izplatīta, lai pieliktu galīgo punktu Staņēviča darbam Dienā, - ņemot vērā Lemberga ietekmi Dienā un vienlaikus naidīgās attiecības ar Vitol, Staņēviča nesankcionētas pārrunas ar Vitol viennozīmīgi tiktu uzskatītas par klaju nodevību. Turklāt tieši pēdējās nedēļās Staņēvičs faktiski nepārtraukti bijis darbā, tā ka brauciens uz Londonu nevarējis notikt.
Šādas informācijas izplatīšana, kā norāda avoti Dienā, varētu būt saistīta nevis ar izdevniecības skaidri nezināmo īsto īpašnieku savstarpējā spēka samēra maiņu, bet gan ar Dienas vadības „attiecību kārtošanu”. Kā viens no „intrigu centriem” Pietiek ir nosaukts Dienas valdes loceklis Ģirts Freibergs, kuram pirms Dienas ir bijusi bagāta īslaicīgu darbavietu pieredze.
Kā rāda Lursoft dati, Freibergs ir pabijis gan Citadele bankas padomes loceklis, gan SIA Creditinfo Latvija valdes priekšsēdētājs, gan AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētājs, strādājis arī SIA Inko Partneri, LAND bankā, AS Saudeks un AS Pašvaldību atbalsta centrs.
„Ir pilnīgi skaidrs, ka ar Kota iecelšanu Dienas valdes priekšsēdētāja amatā nepārtrauktās pārmaiņas uzņēmumā nebeigsies. Faktiski visa situācija ar īpašniekiem, kuri ir nojaušami, bet ne skaidri redzama, un kuri savus neskaidros norādījumus dod caur trešajām personām, turklāt paši no mediju biznesa neko lāga nesaprot, rada labvēlīgus apstākļus intrigām, un tās arī turpmāk zels un plauks,” Pietiek apliecināja kāds avots Dienā.
Pietiek jau pagājušā gada oktobrī rakstīja, ka laikraksta Diena patiesie īpašnieki jau vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010. gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tā liecina pierādījumi, kurus tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanas gaitā ieguvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, laikraksta Diena pirkšanas darījums realizēts caur SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO), kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam.
KNAB redzeslokā laikraksta Diena pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī SIA RTO. Visu trīs oligarhu slēptās īpašumtiesības šajā uzņēmumā vismaz daļēji atšifrē, kādā veidā noticis Dienas pirkšanas darījums.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
