Atklājas Kučinska meli: patiesībā Pētersonei-Godmanei neviens atbilstošs amats valsts pārvaldē nav piedāvāts
Lato Lapsa11.12.2017.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Pēc ilgstošas valsts iestāžu pārstāvju izlocīšanās un stomīšanās beidzot ir kļuvis skaidrs, ka bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei nevar pārmest, ka pēc valsts noslēpuma pielaides zaudēšanas viņa labprātīgi būtu pametusi valsts darbu. Vienīgais viņai izteiktais „piedāvājums” trīs mēnešu laikā ir bijis ieteikums pamēģināt piedalīties konkursā uz Austrumu slimnīcas vadītāja amatu.
Kad šovasar kļuva zināms, ka I. Pētersone-Godmane ir zaudējusi valsts noslēpuma pielaidi un līdz ar to viņai nāksies šķirties no Iekšlietu ministrijas galvenā ierēdņa posteņa, Ministru prezidents Māris Kučinskis vispirms TV paziņoja, ka bijušajai valsts sekretārei tikšot „piedāvāts amats valsts pārvaldē”.
Taču gāja mēneši, un nekas par I. Pētersones-Godmanes stāšanos jaunā amatā netika ziņots. Oktobra vidū, atbildot uz atkārtoti uzdotu jautājumu, M. Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars lika saprast, ka nekāds konkrēts piedāvājums viņai nemaz nav izteikts un premjers solījumu nav turējis.
„Tika apsvērta iespēja Ilzei Pētersonei-Godmanei piedāvāt amatu valsts pārvaldē veselības aprūpes jomā, taču līdz konkrētiem amatiem šis jautājums nenonāca,” – šāds bija Ministru prezidenta pārstāvja formulējums, atklātībā nākot ziņām, ka bijusī ierēdne varētu kļūt par AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso vadītāju.
Taču faktiski vienlaikus pats M. Kučinskis nāca klajā ar jaunu – principiāli citu paziņojumu, liekot saprast, ka piedāvājums tomēr ticis izteikts, vienkārši I. Pētersone-Godmane esot vēlējusies pārāk lielu algu, ko valsts pārvalde nav spējusi viņai nodrošināt.
„Valsts pārvalde nespēja samaksāt to, ko privātās kompānijas. Godmanes kundze izvēlējās labāk atalgotu darbu, jo valsts pārvaldē izteiktie piedāvājumi nebija konkurētspējīgi,” TV paziņoja Ministru prezidents.
Pēc šī paziņojuma jautājums par to, kas īsti I. Pētersonei-Godmanei ir vai nav piedāvāts, premjera preses sekretāram tika uzdots atkārtoti. Kad atbilde ilgāku laiku netika saņemt, tika nosūtīts arī oficiāls informācijas pieprasījums premjeram.
Tikai pēc šī pieprasījuma nosūtīšanas Ministru prezidenta preses sekretārs pavēstīja atkal jaunu, bet joprojām nepilnīgu versiju – ka M. Kučinskis 1. septembrī, tātad gandrīz trīs mēnešus pēc savu sākotnējo solījumu izteikšanas, beidzot ticies ar I. Pētersoni-Godmani.
Taču tā vietā, lai publiski augsti vērtētajai ierēdnei piedāvātu konkrētu amatu, Ministru prezidents viņai vienīgi izteicis piedāvājumu „startēt konkursā uz augstu posteni Veselības ministrijas sistēmā”, bet I.Pētersone-Godmane atteikusies, līdz ar ko „sarunas par viņas iespējamo palikšanu darbā valsts pārvaldē vairs netika turpinātas”.
Tikai tagad, decembra sākumā, kad Ministru prezidentam tika norādīts uz gaidāmu vēršanos administratīvajā tiesā, premjera birojs beidzot ir sniedzis skaidru un izsmeļošu atbildi – kas tad īsti ir piedāvāts I. Pētersonei-Godmanei, lai šo vērtīgo kadru saglabātu valsts pārvaldē.
„Ministru prezidents ar Ilzi Pētersoni- Godmani tikās Rīgā, 2017. gada l. septembrī, piedāvājot viņai piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētāja amatu,” teikts oficiālajā premjera biroja dokumentā.
Tas nozīmē, ka vienīgais, ko trīs mēnešu laikā valdības vadītājs varēja vai vēlējās piedāvāt bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei, bija – arī ikvienam citam interesentam pieejama iespēja mēģināt piedalīties konkursā uz slimnīcas vadītāja posteni.
Turklāt, lai varētu kvalificēties šādā principiāli citas jomas konkursā, I. Pētersonei-Godmanei atbilstoši konkursa nolikumam vajadzēja būt iemaņām un pieredzei, kādu viņai, ilgus gadus vadot valsts iestādi, nevarēja būt.
Cita starpā konkursā tika prasīta, piemēram, „praktiskā darba pieredze tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas īstenošanu” un „izpratne par SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca darbības stratēģijas realizēšanu”.
Kā zināms, rezultātā I. Pētersone-Godmane valsts darbu pameta un tagad patiešām ir kļuvusi par SIA Gaso valdes priekšsēdētāju. Kāds būs viņas atalgojums jaunajā darbavietā, nav zināms, taču kā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I. Pētersone-Godmane 2016. gadā mēnesī “uz papīra” saņēma aptuveni 4100 eiro, savukārt SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca bijušās valdes priekšsēdētājas alga 2016. gadā bija 3850 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pietiekami mēneša ienākumi I. Pētersonei-Godmanei nepieciešami, arī ņemot vērā viņas deklarētās parādsaistības – 72 129 eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
