Atklājas Kučinska meli: patiesībā Pētersonei-Godmanei neviens atbilstošs amats valsts pārvaldē nav piedāvāts
Lato Lapsa11.12.2017.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Pēc ilgstošas valsts iestāžu pārstāvju izlocīšanās un stomīšanās beidzot ir kļuvis skaidrs, ka bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei nevar pārmest, ka pēc valsts noslēpuma pielaides zaudēšanas viņa labprātīgi būtu pametusi valsts darbu. Vienīgais viņai izteiktais „piedāvājums” trīs mēnešu laikā ir bijis ieteikums pamēģināt piedalīties konkursā uz Austrumu slimnīcas vadītāja amatu.
Kad šovasar kļuva zināms, ka I. Pētersone-Godmane ir zaudējusi valsts noslēpuma pielaidi un līdz ar to viņai nāksies šķirties no Iekšlietu ministrijas galvenā ierēdņa posteņa, Ministru prezidents Māris Kučinskis vispirms TV paziņoja, ka bijušajai valsts sekretārei tikšot „piedāvāts amats valsts pārvaldē”.
Taču gāja mēneši, un nekas par I. Pētersones-Godmanes stāšanos jaunā amatā netika ziņots. Oktobra vidū, atbildot uz atkārtoti uzdotu jautājumu, M. Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars lika saprast, ka nekāds konkrēts piedāvājums viņai nemaz nav izteikts un premjers solījumu nav turējis.
„Tika apsvērta iespēja Ilzei Pētersonei-Godmanei piedāvāt amatu valsts pārvaldē veselības aprūpes jomā, taču līdz konkrētiem amatiem šis jautājums nenonāca,” – šāds bija Ministru prezidenta pārstāvja formulējums, atklātībā nākot ziņām, ka bijusī ierēdne varētu kļūt par AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso vadītāju.
Taču faktiski vienlaikus pats M. Kučinskis nāca klajā ar jaunu – principiāli citu paziņojumu, liekot saprast, ka piedāvājums tomēr ticis izteikts, vienkārši I. Pētersone-Godmane esot vēlējusies pārāk lielu algu, ko valsts pārvalde nav spējusi viņai nodrošināt.
„Valsts pārvalde nespēja samaksāt to, ko privātās kompānijas. Godmanes kundze izvēlējās labāk atalgotu darbu, jo valsts pārvaldē izteiktie piedāvājumi nebija konkurētspējīgi,” TV paziņoja Ministru prezidents.
Pēc šī paziņojuma jautājums par to, kas īsti I. Pētersonei-Godmanei ir vai nav piedāvāts, premjera preses sekretāram tika uzdots atkārtoti. Kad atbilde ilgāku laiku netika saņemt, tika nosūtīts arī oficiāls informācijas pieprasījums premjeram.
Tikai pēc šī pieprasījuma nosūtīšanas Ministru prezidenta preses sekretārs pavēstīja atkal jaunu, bet joprojām nepilnīgu versiju – ka M. Kučinskis 1. septembrī, tātad gandrīz trīs mēnešus pēc savu sākotnējo solījumu izteikšanas, beidzot ticies ar I. Pētersoni-Godmani.
Taču tā vietā, lai publiski augsti vērtētajai ierēdnei piedāvātu konkrētu amatu, Ministru prezidents viņai vienīgi izteicis piedāvājumu „startēt konkursā uz augstu posteni Veselības ministrijas sistēmā”, bet I.Pētersone-Godmane atteikusies, līdz ar ko „sarunas par viņas iespējamo palikšanu darbā valsts pārvaldē vairs netika turpinātas”.
Tikai tagad, decembra sākumā, kad Ministru prezidentam tika norādīts uz gaidāmu vēršanos administratīvajā tiesā, premjera birojs beidzot ir sniedzis skaidru un izsmeļošu atbildi – kas tad īsti ir piedāvāts I. Pētersonei-Godmanei, lai šo vērtīgo kadru saglabātu valsts pārvaldē.
„Ministru prezidents ar Ilzi Pētersoni- Godmani tikās Rīgā, 2017. gada l. septembrī, piedāvājot viņai piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētāja amatu,” teikts oficiālajā premjera biroja dokumentā.
Tas nozīmē, ka vienīgais, ko trīs mēnešu laikā valdības vadītājs varēja vai vēlējās piedāvāt bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei, bija – arī ikvienam citam interesentam pieejama iespēja mēģināt piedalīties konkursā uz slimnīcas vadītāja posteni.
Turklāt, lai varētu kvalificēties šādā principiāli citas jomas konkursā, I. Pētersonei-Godmanei atbilstoši konkursa nolikumam vajadzēja būt iemaņām un pieredzei, kādu viņai, ilgus gadus vadot valsts iestādi, nevarēja būt.
Cita starpā konkursā tika prasīta, piemēram, „praktiskā darba pieredze tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas īstenošanu” un „izpratne par SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca darbības stratēģijas realizēšanu”.
Kā zināms, rezultātā I. Pētersone-Godmane valsts darbu pameta un tagad patiešām ir kļuvusi par SIA Gaso valdes priekšsēdētāju. Kāds būs viņas atalgojums jaunajā darbavietā, nav zināms, taču kā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I. Pētersone-Godmane 2016. gadā mēnesī “uz papīra” saņēma aptuveni 4100 eiro, savukārt SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca bijušās valdes priekšsēdētājas alga 2016. gadā bija 3850 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pietiekami mēneša ienākumi I. Pētersonei-Godmanei nepieciešami, arī ņemot vērā viņas deklarētās parādsaistības – 72 129 eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
