Atklājas padomnieces iespaidīgā loma Pavļuta lēmumos

Šie pieraksti rāda, kā padomniece ministram prezentējusi savu redzējumu par EM pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām un EM amatpersonām. Pavļuta pēdējā laika rīcība sakritusi ar Druvietes plāniem, kas vedina spriest, ka ministrs ļoti nopietni ieklausās savā padomniecē.

Pavļuta padomniece Druviete ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes (Vienotība) meita. Druviete ir juriste, un viņa tiek raksturota kā ambicioza un uz karjeru vērsta persona. Neoficiāli Pietiek zināms, ka ar Pavļutu viņu saista gan darba attiecības, gan draudzīgas ģimenes saiknes.

Ministrs ar preses pārstāves Daigas Grūbes starpniecību uz Pietiek jautājumiem par Druvietes lomu gan paziņoja, ka „tāpat kā ar citiem kolēģiem gan ministra birojā, gan Ekonomikas ministrijā ar Inesi Druvieti ministram ir profesionālas un koleģiālas attiecības”.

Taču Pietiek noskaidrotais liecina, ka Druviete ir „atslēgas” persona, kas reāli pieņem lēmumus ministra vietā, bet ministrs tos labprāt arī akceptē.

Tā, piemēram, kā liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti, tieši Druviete kaldinājusi plānus, kā EM pārraudzībā esošās valstij piederošās bankas Citadele vadībā iedabūt vajadzīgos cilvēkus, kā nomainīt valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) valdi, un arī izdomājusi, kādu „preci” koalīcijas partneriem piedāvāt politiskajā tirgū, lai saņemtu premjera Valda Dombrovska atbalstu plānotajai kadru maiņai EM uzņēmumos un iestādēs.

Kā liecina atsevišķi Druvietes iekšējās EM vadības sapulcēs veikti un prezentēti pieraksti, kā nevēlami norādīti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols, EM valsts sekretārs Juris Pūce, tāpat arī PA valde, bankas Citadele un Latvijas garantiju aģentūras vadība.

No Druvietes piezīmēm redzams, ka, lai bankas Citadele vadībā „iedabūtu” savus cilvēkus, viņa piedāvājusi līdz 6.augustam atlaist PA valdi, jo bankas Citadele kapitāldaļu turētāja ir nevis ministrija, bet gan PA. Kā nākamais solis piedāvāts mainīt Citadeles padomi un tad arī bankas valdi.

Lai atbrīvotos no PA valdes, piedāvāts uzsūtīt kontrolējošas iestādes, tai skaitā Valsts darba inspekciju. Ar savāktajiem pierādījumiem plānots doties pēc atbalsta pie Dombrovska, premjeram par to piedāvājot risinājumu, ka RP atturēsies jautājumā par pensionēšanās vecumu.

Par to, ka Druvietes piedāvātais plāns tiek realizēts, liecina pēdējā laika notikumi un ministra Pavļuta rīcība. Proti, Pietiek jau rakstīja, ka ministrs Pavļuts 9.augustā sasauktā PA akcionāru sapulcē gatavojās pieņemt lēmumu par PA valdes atlaišanu. Tiesa, šīs plāns netika īstenots, un neilgi pēc Pietiek rakstītā medijiem tika izplatīts oficiāls ministra paziņojums, ka, balstoties uz SIA MOI veiktu PA personālvadības auditu, kurā secināts, ka psiholoģiskā atmosfēra PA raksturojama kā nomākta un darba produktivitāti bremzējoša, izveidota speciāla komisija, lai vērtētu PA valdes atbilstību. Šī komisija, pēc ministra pārstāvju teiktā, atzinusi, ka PA valde tiešām nav kompetenta.

Līdzšinējas PA valdes atlaišanai ministrs ar savas padomnieces padomiem, kā noprotams, izvēlējies „sarežģītāku” ceļu. Proti, ministrs kā PA akcionāru pilnsapulces vienīgais pārstāvis pirmdien sasauktajā PA ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pieņems lēmumu par PA statūtu grozījumiem, ar to nosakot, ka līdzšinējo četru PA valdes locekļu vietā, turpmāk PA valdē būs divi locekļi.

To, ka pirmdien, 10.septembrī sasaukta PA ārkārtas pilnsapulce, Pietiek apstiprinājusi Pavļuta preses pārstāve Daiga Holma, norādot: „Privatizācijas aģentūras (PA) akcionāru ārkārtas sapulce sasaukta šā gada 10.septembrī ar vienu darba kārtības jautājumu – par izmaiņām PA statūtos. PA statūtos tiks veikti grozījumi, lai samazinātu PA valdes locekļu skaitu no pašreizējiem četriem valdes locekļiem līdz diviem. Šādas izmaiņas tiks veiktas, ņemot vērā pakāpenisko PA darba apjoma un darbinieku skaita samazināšanos, darbu pie PA darbības izbeigšanas stratēģijas, neatkarīgā personāla vadības un vadības procesu audita secinājumus, kā arī, lai efektīvāk un resursu ziņā atbildīgāk organizētu PA darbu. Izmaiņu mērķis ir nodrošināt atbilstošu kompetenču, atbildību un darba apjomu sadalījumu PA valdē, kas ļautu profesionāli un saskaņā ar labo organizāciju pārvaldības un personālvadības praksi organizēt un vadīt PA darbu.”

Pietiek gan Pavļutam gan Druvietei nosūtīja virkni jautājumu. Pavļuts ar preses pārstāves starpniecību uz jautājumiem par Druvietes lomu Pietiek norādīja, ka „ieteikumu atlaist EM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību vadību Druviete ministram nav sniegusi, bet ir pamatoti norādījusi (un ministrs šādu pieeju atbalsta) uz
nepieciešamību rūpīgi un regulāri sekot līdzi EM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību vadības darbam, lai nodrošinātu profesionālu, kompetentu un efektīvu šo organizāciju darbu”.

Līdzīgas bija arī Druvietes atbildes: uz Pietiek jautājumu, vai viņa ieteikusi ministram atlaist vairākus EM padotības iestāžu vadošos darbiniekus un, ja jā, kādēļ šāds ieteikums, kāds ir tā mērķis, vai kas neapmierina šo iestāžu darbībā, padomniece atbildēja: „Ministram esmu norādījusi uz nepieciešamību rūpīgi sekot līdzi EM padotības  iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonu darbam.”

No Pavļuta atbildēm izrietēja, ka ministrs ir arī pārliecināts, ka padomnieces rīcību nevada savtīgas intereses. „Ekonomikas ministra rīcībā nav tādas informācijas vai iemeslu, lai uzskatītu, ka viņa juridiskā padomniece vai jebkurš cits viņa biroja darbinieks, pildot savus amata pienākumus, būtu rīkojies kādu savtīgu, personīgu motivāciju vadīts vai neatbilstoši valsts un sabiedrības interesēm.”

Druviete nenoliedza, ka ministram sniegusi padomus saistībā ar PA reorganizāciju, norādot, ka, „ņemot  vērā, ka ministrs ir Privatizācijas aģentūras akciju daļu turētājs, manu pienākumu lokā nonāk arī ar Privatizācijas aģentūru, tajā skaitā ar iestādes reorganizāciju saistītie jautājumi”.

Novērtē šo rakstu: